Kādu atbalstu pašvaldība sniedz iedzīvotājiem ārkārtas situācijās? 0
Nellija Kleinberga, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: ”Pašvaldība vienmēr ir atbalstījusi un atbalstīs nelaimē nonākušās ģimenes. Nelaime nekad nenāk brēkdama. Uz vietas dzīvojot, parasti ir redzams, kas vainojams traģēdijā – vai tā ir pašu nolaidība, vai nejaušība.
Ir gadījumi, kad iemesls nelaimei ir ģimenes nelabvēlīgā vide, kas veicina, piemēram, ugunsgrēka izcelšanos.
Palīdzību sniedzam jebkurai ģimenei. Arī nupat Dunalkā notika ļoti smags negadījums – nodega māja un aizgāja bojā kaimiņš, kurš bija devies palīgā dzēst ugunsgrēku.
Pašvaldības saistošajos noteikumos iedzīvotājiem paredzēts vienreizējais pabalsts, bet šie simts lati neko neatrisina. Tāpēc izmantojam arī citus palīdzības veidus, gan sniedzot atbalstu ar konkrētiem darbiem, ko paveic algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas dalībnieki, gan aicinot iedzīvotājus ziedot cietušajiem finansiāli.”
Guntis Gladkins, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs: ”Mazajos novados līdzjušana, līdzcietība ir saprotama lieta, jo tie ir mūsu novada iedzīvotāji.
Pirms kāda laika piedzīvojām ugunsgrēku Jeru vecajā pagastmājā, gados jauns cilvēks palika bez pajumtes. Viņš šobrīd mitinās pagaidu dzīvesvietā, kamēr pašvaldība savedīs kārtībā citu dzīvoklīti, kur viņam būs ērtāk un labāk.
Viens ir saistošajos noteikumos paredzētais, pavisam kas cits – reālā situācija. Kad nelaime notiek daudzdzīvokļu vai daudzīpašnieku ēkās, lielāko atbildības daļu seku likvidēšanā parasti uzņemas pašvaldība, sniedzot palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama.”
Kārlis Pabērzs, Krustpils novada domes priekšsēdētājs: ”Vienvasar mūspusē plosījās kārtīga vētra, ļoti cieta viens no ciematiem – vairākām mājām norāva vai sabojāja jumtus, dažas ēkas sagāza. Toreiz pašvaldība palīdzēja ar darbaspēku, kas novāca kritušos kokus, sakopa apkārtni, neprasot par to samaksu. Parasti katrs saimnieks arī cenšas atjaunot savu dzīvesvietu, nestāv malā, lai gan pārdzīvojums ir liels.
Kādam pensionāram nodega māja, ko viņš jau bija novēlējis radiem. Uz pansionātu atteicās iet, gribēja atjaunot savu māju. Pa vasaru mitinājās saimniecības ēkā. Izprotot vecā kunga vēlmes, ziemā ierādījām dzīvesvietu daudzdzīvokļu mājā, ko viņš īrēja. Iedzīvotājus nelaimē neatstājam. Pirmā palīdzība tiek sniegta operatīvi, nevērtējot ne ienākumu līmeni, ne īpašumu apjomu. Tālāk gan skatāmies, kāda palīdzība kuram pienākas.”
Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs: ”Manuprāt, vajadzīgs likums, kas ļautu pašvaldībām sniegt palīdzību iedzīvotājiem atbilstoši konkrētajai situācijai. Saistošie noteikumi ne vienmēr atbilst reālajām vajadzībām. Zaudējumi parasti ir daudz lielāki, un tie var skart jebkuru iedzīvotāju.
Pēdējais notikums – cūku mēris un ar to saistītie ierobežojumi. Kādai zemnieka ģimenei, kaut gan ferma nebija liela, zaudētais izrādījās traģēdija. Pārtikas un veterinārais dienests lūdza sniegt psiholoģisko palīdzību. Atbalstījām cilvēkus arī materiāli. Bet notikušais rosina pārdomas – vai dienestam, veicot savu darbu, nav jāpadomā, kādas būs sekas? Citādi atbrauca speciālisti baltos cimdos, bet par pārējo lai gādā pašvaldība…
Izvērtējot ārkārtas situācijas, jāņem vērā, ka atšķiras tas, ko savā labā spēj izdarīt gados jauni, spēcīgi cilvēki un ko – vecmāmiņa, kuras darbspējīgie tuvinieki atrodas tālu aiz valsts robežām. Savus iedzīvotājus nelaimē neatstājam.”
Fakti “Latvijas Avīzes” 4. janvāra numurā stāstījām par desmit bērnu ģimeni Auces novadā, kurai ugunsgrēkā izdega divistabu dzīvoklis. * Novada pašvaldība operatīvi sniedza atbalstu, ievietojot mammu un nepilngadīgos bērnus ģimenes atbalsta centrā Dobelē, kur tie saņēma arī psihologa palīdzību; * vienā no daudzdzīvokļu mājām pašvaldība veica remontu divos dzīvokļos, lai ģimenei būtu pietiekami plašas telpas dzīvošanai; * jaunā mājokļa remonts izmaksāja vairāk nekā 5000 latu: no tiem apmēram 1800 latu izlietoti centrālās apkures ierīkošanai, bet 1200 latu – plastikāta logu ielikšanai. |
