Kādu atbalstu Latvijas vēstniecības sniedz uzņēmējiem pēc Krievijas atbildes sankcijām pret ES? 1
Ingrīda Levrence, Vēstniece Ķīnas Tautas Republikā: “Ekonomisko attiecību nostiprināšana ar Ķīnu ir vēstniecības darba prioritāte jau vairākus gadus. Starp Latviju un Ķīnu notikušas vairākas augsta līmeņa amatpersonu un uzņēmēju vizītes. Visas aktivitātes ir par pamatu tam, lai veicinātu gan Ķīnas investīciju piesaisti, gan arī sekmētu Latvijas preču eksportu uz Ķīnu. Ārlietu dienests sadarbojas ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību Ķīnā, kā arī Latvijas – Ķīnas biznesa padomi. Mērķis ir padarīt Latviju pazīstamāku Ķīnas uzņēmēju vidū. Krievijas ekonomisko sankciju kontekstā, vēstniecība pastiprināja darbu politiskajā un ekonomiskajā jomā. Rezultātā ievērojami paātrinājās Latvijas piena un gaļas produktu sertifikācijas process Ķīnā, kas padara Ķīnu pieejamu šiem Latvijas produktiem. Lielas perspektīvas Ķīnā ir arī Latvijas alkohola, parfimērijas un kosmētikas ražotājiem.”
Aivars Groza, Vēstnieks Indijā: “Mūsu vēstniecība darbu sāka janvārī, un ekonomisko attiecību pilnveidošana starp abām valstīm ir viena no galvenajām prioritātēm. Ekonomisko attiecību veicināšanai kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru esam rīkojuši semināru uzņēmējiem par Indijas tirgus iespējām. Seminārā piedalījās 50 uzņēmēji, kam bija interese par Indijas tirgus apgūšanu, un starp viņiem bija arī tādi, kam jau ir pieredze tajā. Par perspektīvākajām nozarēm uzskatāms izglītības pakalpojumu eksports un informācijas tehnoloģiju industrija. Nākamgad plānojam Latvijas uzņēmēju vizītes uz dažādiem Indijas reģioniem.”
Atis Sjanīts, vēstnieks Turcijā: “Turcijā perspektīvas ir Latvijas kokapstrādes izstrādājumiem un ar atsevišķiem nosacījumiem arī lauksaimniecības produktiem. Drīzumā tiksimies ar LIAA un kokapstrādes asociācijas pārstāvjiem, lai veicinātu kokmateriālu eksportu uz Turciju. Drīzumā abu valstu Zemkopības ministrijas noslēgs saprašanās memorandu, kas ievērojami atvieglos Latvijas pārtikas produktu ienākšanu Turcijas tirgū. Jāņem vērā, ka Turcija ar visām iespējamām metodēm sargā savu tirgu un ražotājus. Piemēram, liellopu un jēra gaļas cena Turcijā ir vairākas reizes augstāka nekā pie mums, pateicoties šim protekcionismam. Paaugstinātu aktivitāti no Latvijas uzņēmējiem pēdējā laikā neesam novērojuši. Minētajām nozarēm potenciāls būtu arī Irānā un Irākā, taču sakarus ar Irāku apgrūtina karadarbība tās teritorijā, bet ar Irānu – vēl joprojām spēkā esošās sankcijas.”
Māris Selga, vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE): “Jaunu tirgu apgūšana ir laikietilpīgs process. Lai gan vēstniecība atvērta pirms mēneša, Līča valstu tirgu apgūšanā darbs ir ieguldīts vairāku gadu garumā. Līdz šim neapgūtos tirgos vēstniecības vispirms nodarbojas ar biznesa un tirgus īpatnību apzināšanu. Latvijā ar LIAA un citu partneru palīdzību tiek organizēti semināri par biznesa iespējām Abū Dabī, Dubaijā, citos emirātos un Līča valstīs. Ļoti būtiski ir reklamēt Latviju arī AAE uzņēmējiem, jo par mūsu valsti un Baltijas reģionu arābiem vēl nav izveidojies pilnvērtīgs aina. Ļoti nozīmīgs instruments gan investīciju piesaistei, gan tirdzniecības veicināšanai ir augsta līmeņa amatpersonu vizītes ar uzņēmēju līdzdalību, kas veicina Latvijas biznesa atpazīstamību un palielina uzticamību ārvalstu partneru acīs. Vēstniecība aktīvi var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ikdienas darbā – palīdzot kontaktu meklēšanā, iepazīstinot ar potenciālo biznesa partneri, iespēju robežās sniedzot arī loģistikas atbalstu – zvani, e-pasti, došanās līdzi uz sarunu, kas veicina savstarpēju uzticamību. Būtiska sastāvdaļa ir regulāra Latvijas uzņēmēju dalība starptautiskajās izstādēs. Būtiska nozīme ir Latvijas uzņēmēju dalībai izstādē “Gulffood” nākamā gada februārī. Dalība tajā dos iespēju Latvijas uzņēmējiem uzsākt sadarbību ar partneriem no Līča reģiona un citām arābu valstīm, kā arī no pārējās Āzijas un arī Āfrikas. Tas ir īpaši svarīgi esošajā situācijā, kad Krievijas noteikto ierobežojumu dēļ jāmeklē jauni Latvijas ražojumu noieta tirgi. Uzņēmēju interese par AAE, tāpat kā AAE par Latviju ir diezgan liela. Kā perspektīvas sadarbības iespējas AAE redz Latvijas būvnieku un arhitektu kompānijas, restorānu un izklaides biznesu. Savu biznesu AAE plāno paplašināt ziepju ražotājs “Stenders”. Patlaban aktuāla ir ideja par kopēju Latvijas uzņēmumu izstāžu zāli Dubaijā. No AAE puses par Latviju lielu interesi izrāda augstas klases viesnīcu ķēdes.”
Edgars Bondars, vēstnieks Uzbekistānā: “Latvijas un Uzbekistānas ekonomisko attiecību uzlabošanai ir nostiprināts pozitīvs politiskais fons, kuru veicināja nesenās abu valstu prezidentu Andra Bērziņa un Islama Karimova vizītes. To laikā uzņēmēji plaši apmeklēja biznesa forumus, kuru laikā abu valstu augstākās amatpersonas deva apliecinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai – eksporta attīstībai, iespējām plašāk izmantot Latvijas transporta infrastruktūras paplašināšanu, Uzbekistānas lauksaimniecības produkcijas eksporta nodrošināšanu. Līdz ar to tirgus pārprofilēšana Latvijas un Uzbekistānas situācijā nebūtu tieši saistāma ar Krievijas sankcijām – tirgus tendences pašas iegūst savas aprises. Kā jau Austrumu valstīs pieņemts, lēmumu pieņemšanas vertikāle un tās pozitīvās izpausmes Latvijas virzienā pati par sevi nenodrošina automātisku tirgus attīstību. Jāņem vērā arī Uzbekistānas specifika: valsts fiskālā politika un valūtas koncentrācijas operācijas, jo iekšējā patēriņa tirgus orientēts uz ārvalstu valūtas maksimālu pieturēšanu. Mūsu vēstniecība iecerējusi vairākus Latvijas eksportu atbalstošus pasākumus. Nākamgad Uzbekistānā tiks organizēta LIAA pārtikas tirdzniecības misija, kā arī sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru plānota Latvijas produkcijas eksportu veicinošs pasākums Latvijas prezidentūras ES padomē laikā.”
Normans Penke, vēstnieks Japānā: “Latvijas uzņēmēju biznesa intereses Japānā veicina LIAA, ar kuras pārstāvi Japānā Alīnu Asčepkovu vēstniecībai izveidojusies laba sadarbība, turklāt kontaktu veidošanu atvieglo viņas ļoti labās japāņu valodas zināšanas.
Visiem Latvijas ražotājiem, kas interesējas par Japānas tirgu iesākam braukt individuālajās vizītēs, piedalīties izstādēs, lai redzētu un iepazītu vietējo tirgu. Šis ir arī svarīgs aspekts biznesa sadarbības dibināšanā ar Japānas partneriem. Šobrīd uz Japānu no Latvijas pārtikas tiek eksportēti kaviārs un šokolāde, gatavās zupas, rupjmaize un zivju konservi (pēdējie divi ļoti nelielā apjomā, atrodami tikai importētās pārtikas veikalos), kā izejviela tiek importēti olu pulveris un saldētas ogas. Attiecībā uz ogām un augu ekstraktiem, kas tiek izmantoti pārtikas un uztura bagātinātāju ražošanā, sagaidāms, ka importa apjomi no Latvijas turpinās palielināties. Attiecībā uz piena produktiem (sieriem) Japānā ir sīva konkurence starp Austrālijas, ASV un ES ražotājiem, transportēšanas izdevumi un ievedmuita 29,8 procenti (svaigajam sieram) un 40 procenti (termiski apstrādātam) sadārdzina sieru un citus piena produktus. Tāpat importu uz Japānu sarežģī produktu īsais derīguma termiņš, un ir ļoti stingra kvalitātes kontrole. Ievedmuitas atcelšana un kvalitātes sertifikātu saskaņošana piena produktiem aktīvi tiek apspriesta ES-Japānas brīvas tirdzniecības līguma pārrunu laikā. Augsts ievedmuitas nodoklis ir piemērots arī citiem pārtikas produktiem. Ja līgumu noslēgs tuvāko gadu laikā, tas atvieglos Latvijas pārtikas eksportu uz Japānu. Attiecībā uz gaļas un zivju produktiem, Latvijas Pārtikas un veterinārajā dienestā saskaņots veselības sertifikāts zvejas produktu eksportam uz Japānu, bet nav saskaņots gaļas eksportam, jo līdz šim par to nav bijusi interese. Vēstniecība un LIAA, nav fiksējusi lielāku Latvijas uzņēmēju interesi, “ņemot vērā Krievijas ekonomiskās atbildes sankcijas.”
