Kādu atbalstu iedzīvotājiem paredz šodien valdībā apstiprinātais likums energoresursu cenu krīzes samazināšanai? 22
Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim plānots izmaksāt 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka provizorisko izdevumu aprēķins atbalsta izmaksāšanai veido 44 209 920 eiro.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 552 540, tostarp 501 005 pensionāri, 21 977 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, 10 486 apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības apgādnieka zaudējuma saņēmēji, 2883 bērna ar invaliditāti kopšanas atbalsta saņēmēji, 16 180 pabalsta personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji un deviņi pabalsta personām ar alternatīvo statusu saņēmēji.
Tāpat atbalsts tiks nodrošināts Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti. Šādu atbalstu saņem 84 personas, tādējādi atbalstu izmaksai nepieciešams finansējums 6720 eiro.
Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta maksājuma izmaksu, nepieciešamas izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas tehnoloģijas (IT) sistēmās, veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 100 cilvēkdienu apmērā. Papildu līdzekļi šo pakalpojumu apmaksai ir 47 190 eiro.
Līdz ar to kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs Labklājības ministrijai tiek prognozēts 44 250 390 eiro apmērā, tai skaitā 44 203 200 eiro kompensējošā atbalsta maksājuma izmaksai un 47 190 eiro, lai nodrošinātu VSAA IT sistēmu pielāgošanu. Savukārt Aizsardzības ministrijai izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti atbalstu izmaksai tiks novirzīti 6720 eiro.
Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimai.
Pabalsts par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam
Par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā – no janvāra līdz aprīlim – izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.
Atbalsta sniegšana valstij kopumā izmaksās 79 587 200 eiro.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 397 936 personas, tajā skaitā – 17 383 bērni vecumā līdz vienam gadam, 349 754 bērni, par kuriem tiek saņemts ģimenes valsts pabalsts, 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata, 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu, 27 482 studenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, 2581 bērns 16-17 gadu vecumā, kas nemācās.
Atbalstu studentiem, ja tie ir sasnieguši 18 gadu vecumu, piešķirs pašai personai.
Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta izmaksu, nepieciešamas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas tehnoloģijas sistēmās, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 50 cilvēkdienu apmērā. Izmaiņas IT sistēmās izmaksās 23 595 eiro.
Līdz ar to, kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs kompensējošā atbalsta izmaksai Labklājības ministrijai tiek prognozēts 79 610 795 eiro apmērā.
Valdības sēdē Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Kristafers Zeiļuks minēja, ka neizprot iemeslu, kādēļ pabalstu ziņā tiek apdalīti laulāti studējošie. Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), uz to atbildot, pauda, ka šāds precizējums būtu atbalstāms.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka priekšlikums nebūtu atbalstāms. Reirs skaidroja, ka gadījumā, ja valdība atbalstītu Studentu apvienības priekšlikumu, būtu jāveic likuma pārrēķins un jāprecizē tā anotācija, kas nozīmē, ka otrdien likumu atbalstīt nevarētu. Tāpat viņš minēja, ka jebkāda atbalsta paplašināšana nozīmētu valsts ārējā parāda palielināšanu.
Tāpat valdības locekļi neatbalstīja arī Zeiļuka priekšlikumu paaugstināt gadu slieksni, līdz kuram studējošie varētu saņemt atbalstu.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums vēl būs jāapstiprina Saeimā.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas sadārdzinājuma kompensēšana
Valsts šī gada pirmajos četros mēnešos kompensēs centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas sadārdzinājumu ekstremālos gadījumos, paredz otrdien valdībā apstiprinātais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.
Kompensēšana tiks piemērota, ja mājsaimniecības lietotājiem būs noteikta maksimālā pieļaujamā siltumenerģijas cena – 68 eiro par megavatstundu (MWh). Šādos gadījumos piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu segs no valsts budžeta līdzekļiem.
Lai šo maksas samazinājumu īstenotu, ir nepieciešami septiņi miljoni eiro, kas provizoriski aprēķināts uz 30 pilsētu (šīs pilsētas nosedz 92% no visa regulētā piegādātā siltuma) vēsturiskajiem piecu gadu tarifiem, kam tiek pieskaitīts klāt 30% pieauguma korekcija un pievienotās vērtības nodoklis.
Janvārī nepieciešama valsts kompensācija 872 184 eiro apmērā, februārī – 2 773 884 eiro, martā – 2 056 589, bet aprīlī – 1 297 341 eiro.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina parlamentam.
Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu un OIK izmaksu kompensēšana
Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu un Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas līdz aprīlim kompensēs valsts, paredz valdībā otrdien apstiprinātais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.
Atbalsts tiks sniegts, ņemot vērā straujo elektroenerģijas cenu pieaugumu.
Elektroenerģijas sistēmas maksas kompensēšana četru mēnešu periodā aprēķināta saskaņā ar 11 Latvijā licencēto sistēmas operatoru sniegto komercinformāciju par to ienākumiem 2020.gadā, piemērojot sistēmas pakalpojuma maksu. Tādējādi pakalpojuma kompensēšanai kopumā nepieciešami 63,5 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Savukārt atbalstam OIK maksas samazinājumam provizoriski, saskaņā ar SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” veiktajiem prognožu aprēķiniem, 2022.gada pirmajos četros mēnešos varētu būt nepieciešami 17 520 984 eiro bez PVN jeb 21 200 391 eiro ar PVN. Tostarp janvārī OIK kompensēšana varētu izmaksāt 4 438 196 eiro, februārī – 4 375 061 eiro, martā – 4 413 202 eiro un aprīlī – 4 294 525 eiro.
Ekonomikas ministrija paredz, ka ar plānotajiem atbalsta maksājumiem – OIK un sistēmas operatora pakalpojuma maksas 100% samazinājumu – tiek panākts papildu 10%-15% elektroenerģijas izmaksu samazinājums šā brīža situācijā, papildus jau iepriekš ieviestajai sistēmas pakalpojumu maksas subsidēšanai 50% apmērā visiem galalietotājiem no 2021.gada 1.decembra.
Samazinājums attieksies uz visiem elektroenerģijas galalietotājiem – kā fiziskām personām, tā arī saimnieciskās darbības veicējiem.
Likumprojekts vēl būs jāapstiprina parlamentā.
Dabasgāzes cenu sadārdzinājuma kompensēšana noteiktām mājsaimniecībām
Noteiktām mājsaimniecībām, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kuru kopējais mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš ir no 221 kilovatstundas (kWh) līdz 5269 kWh, kompensēs ekstremālo dabasgāzes cenu sadārdzinājumu, paredz otrdien valdībā apstiprinātais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums
Valsts kompensēs dabasgāzes cenu, kas pārsniedz 0,0340 eiro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Likumprojekta anotācijā Ekonomikas ministrija (EM) min, ka minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
Provizoriskās izmaksas par šī atbalsta instrumenta ieviešanu veidotu aptuveni 27 400 021 eiro, kas veidojās kā reizinājums starp mājsaimniecību patēriņu un maksimālās dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma kompensāciju un PVN.
EM skaidro, ka maksimālais dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums šai lietotāju grupai tiek noteikta kā starpība starp aktuālo regulētās dabasgāzes cenu un regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh.
Savukārt, ja gazificētā objekta mēneša patēriņš pārsniedz 5269 kWh, tad maksimālā dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums tiek noteikta 0,02279 euro apmērā par vienu kWh bez PVN. Maksimālais dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums šai lietotāju grupai tiek noteikta kā starpība starp aktuālo regulētās dabasgāzes cenu un regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh, reizinot to ar 0,75.
Likumprojekts būs jāapstiprina arī Saeimai.
Kā ziņots, Vācijas “Gaspool” vidējā dabasgāzes cena 2021.gada decembrī bija 81,11 eiro par MWh, kas ir par 5,9 reizēm vairāk nekā 2020.gada analogā periodā.
