Kādu apģērbu izvēlēties karstā laikā, lai izvairītos no karstuma dūriena? Zinātnieki izgudrojuši drēbes, kas pasargās pat no saules apdegumiem 9
Šī Ķīnā ir bijusi karstākā vasara, un, pēc zinātnieku domām, tāda nebūs pēdējā. Planētai sasilstot, eksperti saka, ka pareiza apģērba izvēle karstuma pārvarēšanai būs ļoti svarīga jūsu veselībai un labklājībai, raksta CNN.com.
“Ja izvēlaties nepareizu apģērbu, tas var ne tikai veicināt ādas komplikācijas, piemēram, kairinājumu, berzi un karstuma izsitumus, bet arī izraisīt karstuma dūrienu,” sacīja dermatologs Dr. Rajani Katta no Hjūstonas, Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas.
Spēku izsīkums karstumā rodas, ja pārmērīgas svīšanas dēļ ķermenis zaudē pārāk daudz ūdens vai sāls. Ja to neaptur, tas var progresēt līdz karstuma dūrienam, dzīvībai bīstamam stāvoklim, kas rodas, kad ķermenis vairs nespēj kontrolēt savu temperatūru.
Ļaujiet sviedriem iztvaikot
Cilvēki ir radīti, lai pašregulētu ķermeņa temperatūru, izstarojot siltumu tieši no ādas jeb svīstot. Kad ķermenis pārkarst, smadzenes liek ādā esošajiem sviedru dziedzeriem atvērties. Taču nevis sviedri mūs atdzesē, bet gan šī mitruma iztvaikošana no mūsu ādas.
Brīvi pieguļošs, 100% kokvilnas krekls, lina kleita (kas izgatavota no lina) vai zīda blūze ļaus cirkulēt gaisam, tādējādi ļaujot ķermenim darīt savu darbu.
Atbilstoša apģērba izvēle izklausās vienkārši, vai ne? Diemžēl ir daudz vairāk, kas jāņem vērā, izvēloties, ko valkāt. Piemēram, mitrums var atņemt ādai spēju iztvaikot sviedrus — ja gaisā ir pārāk daudz mitruma, sviedriem nav kur izgarot.
Dabiski audumi, piemēram, kokvilna un zīds, absorbēs sviedrus, bet neļauj tos izvadīt atmosfērā. Ja esat sportists, strādājat brīvā dabā vai dzīvojat, vai apmeklējat mitru vidi, nepaies ilgs laiks, kad ērtais kokvilnas T-krekls vai plūstoša zīda blūze būs izmirkusi un kā līme pielīp pie ķermeņa, padarot karstumu nepanesamāku.
Cilvēkiem ar jutīgu ādu vai tiem, kuriem ir nosliece uz kairinājumu vai berzi, ir jāņem vērā dabiskā auduma saskarsme ar ādu. Ir 100% kokvilnas un 100% lina versijas, kas var būt patiešām mīkstas vai arī ļoti raupjas.
Vēl viena iespēja: apģērbs ar ventilācijas atverēm, kuras var atvērt, lai uzlabotu gaisa plūsmu ap ķermeni. Krekli, šorti un bikses ar šo funkciju parasti ir paredzēti pārgājieniem un āra aktivitātēm.
Eksperti saka, ka gaišākas krāsas audumi ar vaļīgiem pinumiem atstaro siltumu un ir labāka izvēle karstam laikam nekā tumši apģērbi, ar vienu izņēmumu.
Tumšāks apģērbs un blīva, stingra konstrukcija labāk aizsargā ādu no bīstamiem saules stariem, kas var izraisīt saules apdegumus un arī ādas novecošanos.
Mitra kakla apvalka nēsāšana, pieres un pulsa punktu mitrināšana uz plaukstas locītavām var palīdzēt atdzesēt ķermeni, mitrumam iztvaikojot.
Ir arī apģērbi, kas izgatavoti, lai atvairītu ultravioletos starus, kas novērtēti pēc to ultravioletās aizsardzības faktora jeb UPF.
Viss, kas ir mazāks par 15 UPF, netiek uzskatīts par aizsargājošu; Ādas vēža fonds uzskata, ka apģērbs ar UPF no 30 līdz 49 ir “ļoti laba” aizsardzība, savukārt apģērbs ar UPF 50+ ir “izcils”.
Apģērbi, kas izgatavoti no UPF kategorijas auduma, neuzsūks mitrumu, taču daži uzņēmumi ir radījuši apģērbu, kas apvieno saules aizsardzību un mitruma izvadīšanas īpašības.
Tomēr šobrīd neviena drēbju skapja izvēle nevar pasargāt ķermeni no patiešām intensīva karstuma. Ir svarīgi arī pārbaudīt siltuma indeksu.
Nākamās paaudzes apģērbi
Šeit parādīsies nākamās paaudzes “viedie audumi”. Par pirmās paaudzes apģērbu uzskata kokvilnas un dabīgo šķiedru audumus, par otro paaudzi – apģērbus ar ultravioleto un citu aizsardzību, bet par trešās paaudzes audumiem tos, kuriem ir spēja pārvietot mitrumu no ādas uz apģērba ārpusi.
Ne tik tālā nākotnē paredzams, ka zinātnieki radīs apģērbus un aksesuārus, kas apvienos visus trīs. Šie audumi spēs regulēt ķermeņa temperatūru gan karstā, gan aukstā vidē. Viens apģērba gabals var izolēt ķermeni no sasalšanas un atdzesēt svīšanas laikā no karstuma, vienlaikus aizsargājot ādu no saules.
