“Kāds te grib uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu? Muļķības!” Ar konkrēta piemēra palīdzību Meļņiks atklāj, kā “Rail Baltica” paredzēti līdzekļi nonāk pavisam citur
0
Kāds te Latvijā grib uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu? Savienot Baltijas valstis ar Rietumeiropu? Muļķības! Šajā būvē iesaistītajiem ir tikai viena doma – apgūt naudu. Pat ja beigās neko neuzbūvēs – amatpersonu līmenī nav liela bēda – gan jau piemeklēs kādu citu lielu valsts projektu, kur naudas plūsmas “menedžet”. Savukārt politiķiem bez varbūtējas peļņas šī ir arī iespēja izrēķināties ar konkurentiem – to redzam pēc izlikšanās par nezinīšiem un vainas novelšanas vienam uz otru.
Liela uzmanība tagad pievērsta tam, cik daudzi miljoni pietrūkst, lai dzelzceļa līniju izbūvētu, taču ne mazāk svarīgi vērtēt, kā un kam šie miljoni tiek tērēti. Nupat atklātībā nāca vien atsevišķs piemērs, bet gan jau tādu ir ne mazums. Runa ir par automašīnu nomas līgumu, ko šogad noslēdza par “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”. Par pilna servisa 4 automašīnu nomu uz 36 mēnešiem uzņēmums gatavs maksāt 159 900,12 eiro. Un tam klāt vēl PVN. Tātad mēnesī par vienas mašīnas nomu vien, ieskaitot PVN, vidēji – 1343 eiro.
Tās kādas īpašas mašīnas, kas brauc arī pa sliedēm, ka tik dārgas? Jā un nē. Pa sliedēm nebrauc, taču īpašas un dārgas, jo ekskluzīvi aprīkotas. Uzskaitīšu dažus – dīvainākos – piemērus prasībām, kas paredzētas, izvēloties iznomātāju. Elektriski regulējami, apsildāmi, ventilējami priekšējie sēdekļi. Tumšas ādas vai ādas aizvietotāja salona apdare. Apsildāma multifunkcionāla stūre ar ādas apdari. Multifunkcionāls informācijas displejs vismaz 12 collas. Informācijas projekcija uz priekšējā stikla. Elektriski atverams/aizverams bagāžas nodalījuma vāks. Stāvvietā novietošanas palīgs ar 360 grādu apkārtskata kameru. Matrix LED priekšējie un LED aizmugurējie lukturi. Sadursmes novēršanas palīgsistēma, joslā noturēšanas asistents, ceļa zīmju atpazīšanas palīgsistēma. Ražotāja tonēti stikli. Sakabes āķis.
Vai tiešām to visu vajag? Gan displeju, gan apsildāmo stūri, gan stāvvietā novietošanas sistēmu un vēl sakabes āķi? No specifikācijām noprotams, ka amatpersonas pašas grasās stūrēt šo auto un ka viņu autovadīšanas prasmes ir iesācēju līmenī. Toties ambīcijas – kā karaļiem! Nez, vai Valsts prezidenta auto ir ar tik daudzām “ekstrām” aprīkots?
Pilns pamats aizdomām, ka iepirkums radīts konkrētam auto, vai ne? Jo īpaši, ja konkuršā pieteicās tikai viens pakalpojuma sniedzējs.
Varētu domāt, ka bagāts dara, kā grib, nabags – kā var? Ne šajā gadījumā!
“Eiropas dzelzceļa līnijas” apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 6,393 miljoni eiro, bet uzņēmuma zaudējumi – 44 783 eiro. Pie tam tas ir nevis kaut ko ražojošs, pats savus līdzekļus nopelnošs uzņēmums, bet gan tāds, kas dzīvo no valsts un Eipropas piešķirtā budžeta finansējuma.
Labi, tagad izskan, ka, reaģējot uz skandālu, Satiksmes ministrija uzdevusi “Eiropas dzelzceļa līnijas” auto nomas iepirkumu pārtraukt. Bet, ja nebūtu bijis skandāla? No šiem tēriņiem nu atteiksies, bet vai varam būt droši, ka citām “ekstrām” netērējas tikpat vērienīgi? Un ka galu galā neiemanīsies caur sadalītu vai citādi paslēptu iepirkumu tāpat tos auto nomāt? Tiešām sabiedrībai visu laiku šiem būves pārvaldītājiem uz pirkstiem jāskatās? Un vai kāds reāli ar savu maciņu un amatu atbildēs par katru izšķērdēšanas, nelietderīgu vai pārspīlētu tēriņu gadījumu?…
Pie mums arī daudz runā par politisko atbildību, betkā tā nebija saskatāma, tā nav.
Ministra Briškena atbildība? Protams! Viņš ir pirmais atbildīgo rindā! Bet ne tikai.
Finanšu ministrs nevarēja nezināt vismaz par lielajām izmaksu pozīcijām. Tagad viņa izrunāšanās par lidostas stacijas dārdzību izkatās pēc nemākulīga blefa. Arī valdībai kopumā ir atbildība par šo būvi, jo tas ir ES fondu un arī valsts budžeta finansēts projekts, turklāt būtiskākie lēmumi ir apzstiprināti vai vismaz saskaņoti valdībā. Tāpat arī uz Rīgas domi tas attiecas. Bet visi rāda uz vienu – satiksmes ministru. Kā tā? Jo pašu āda un partiju attiecību kārtošana svarīgāka par kaut kādu tur Rail Baltica. Politiskā virtuvīte…
Kas tālāk sagaidāms? Diemžēl – pamatīga izgāšanās ar šo būvi. Naudas turpināšanai nav. Ne premjerei, ne ne finanšu, ne arī satiksmes ministriem nav tādu spēju, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju par papildu finansējuma piešķiršanu. Vērienīgās stacijas un arī tilts pār Daugavu Rīgā paliks pusbūvētā stadijā. Labi vēl, ja noteiktajā termiņā sliedes uzspēs savienot Latvijas posmā starp Lietuvu un Igauniju, bet par to arī ir šaubas, redzot, kā viss notiek.
Pesimistiski? Jā. Lielam brīnumam jānotiek, lai šajā ziņā atgūtu optimismu.
