Kāds Mežciema iedzīvotājs vakarā nolicis auto pie mājas, bet no rīta izrādījies, ka viņš naktī ir izraisījis satiksmes negadījumu… 0
Kā vien dzīvē negadās? LA.LV redakciju sazvanīja Mareks, kurš jau pirms pāris gadiem piedzīvojis neparastu situāciju, kuras ķīlnieks ir joprojām. Runa ir par apsūdzību avārijas izraisīšanā, kuras laikā, pēc paša teiktā, viņš pat nav bijis pie automašīnas.
Turpinājumā lai stāsta pats Mareks!
“Redzot, cik dažādus stāstus cilvēki piedzīvojuši, arī es nolēmu ar jums padalīties kādā stāstā, kura sekas izjūtu joprojām. Tas gan notika jau pirms pāris gadiem.
Pēc darba noparkoju savu automašīnu daudzdzīvokļu mājas pagalmā Mežciemā, kur dzīvoju. Devos mājās. No rīta atgriezos pie automašīnas un logā pamanīju zīmīti ar policijas telefona numuru un lūgumu sazināties. To arī uzreiz izdarīju, nesaprazdams, kas īsti ir noticis.
Viņi uzaicināja atbraukt uz biroju Gaujas ielā, ko arī izdarīju. Izrādās, es vakarā esot izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Saku, ka vakarā biju mājās, nekas tāds nav iespējams. Viņiem esot arī fotogrāfija.
Tajā nofotografētas divas automašīnas aptuveni 60 cm augstumā tā, ka abām redz numurzīmes. Viena no tām ir mana, otra stāv blakus. Otrai redzamajai automašīnai ir saskrāpēts bamperis, to esot izdarījis es. Esmu atzīts par vainīgu, nevienam manas atrunas neinteresē. Par to pienākas sods 80 eiro apmērā, kā arī 6 soda punkti.
Es esot ne tikai izraisījis negadījumu, bet arī aizbēdzis no tā vietas. Tālāk gan ir arī mana vaina, jo par pārsūdzēšanas termiņu atcerējos vien pēdējā dienā, kad to bija iespējams izdarīts, taču manam eParakstam tieši bija beidzies termiņš. Sazvanīju policiju, vaicājot, ko darīt, viņi teica, ka nav problēmu – varu dokumentus iesniegt un parakstīt ar sievas eParakstu, ko arī izdarīju.
Tā kā man bija daži soda punkti arī iepriekš, man bija jādodas no jauna kārtot tiesības, taču atrados Zviedrijā un nevarēju to izdarīt. Principa pēc turpinu braukāt bez tām. Esmu uzrakstījis vēstules gan prokuratūrai, gan KNAB. Vienīgais, kas man tiek ieteikts, ir sūdzēt policiju tiesā. Tā ir pēdējā iespēja. Vai tā ir tiesiska valsts? Vai tā ir normāla attieksme? No kura laika šādi drīkst kādu apsūdzēt, vien balstoties uz vienas puses liecību?”
Diemžēl savus personas datus Mareks lūdza neizpaust, tāpēc Valsts policijai varējām uzdot vien teorētiskus jautājumus par šo situāciju, jo no aprakstītā nav iespējams identificēt konkrēto gadījumu.
“Katrs gadījums tiek izmeklēts individuāli un pieņemts lēmums, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem. Šobrīd neko precīzāk nevaram komentēt, ja nezinām notikušā apstākļus.
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja:
1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav noteiktā kārtībā iegūtas vai ir atņemtas);
2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 18. pantu, pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros vai par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu ārvalstīs;
3) saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 73. pantu piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis — transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas apturēšana, —
piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit sešām līdz simt četrpadsmit naudas soda vienībām, kas ir no 280 līdz 570 eiro.”
