Kāds mazs zēns gadu gaidījis rindā uz palīdzību bērniem ar autismu, taču to saņemt nevar – ir par vecu 21
Gandrīz gadu gaidot īpašu palīdzības programmu bērniem ar autismu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) Rīgā, kāda maza zēna vecāki saņēmuši ziņu, ka viņu dēlam tā vairs nepienākas. Arguments – esot gaidītāju sarakstā, viņam apritējuši četri gadi. Bet agrīnā intervence, kā sauc šo speciālistu komandas atbalstu, vislabāk darbojas līdz četru gadu vecumam. Vecāki uzsver, ka jau tā slimo bērnu ģimenes regulāri ir lūdzēju un gaidītāju lomā. Bet jaunā kārtība viņiem liek justies vēl sliktāk. Slimnīcā gan šo sauc par pārpratumu, vēsta LSM.LV.
Lindas Štelces dēlēns nerunā. Viņš arī nevar pats sevi aprūpēt. Vecākiem ir grūti saprast viņa vēlmes un vajadzības. Tāpēc bērniem ar autismu ļoti nozīmīga ir agrīnā intervence jeb agrīnā iejaukšanās, kad talkā nāk speciālistu komanda, kas katram bērnam izstrādā savu programmu un palīdz apgūt pamatprasmes. Rinda uz šo pakalpojumu ir gara. Lindai solīts, ka puika pie atbalsta komandas tiks jūnijā, bet, zvanot uz bērnu slimnīcu un piesakot zēnu ambulatorajiem pakalpojumiem, viņai paskaidrots – tā kā zēnam jau ir četri gadi, viņam agrīnā intervence vairs nepienākas.
“Briesmīgi! Es nevaru būt vienkārši mamma, es eju un visu laiku lūdzos – ņemiet manu bērnu, palīdziet viņam. Visu laiku ir – gaidiet vēl, gaidiet vēl, un beigās šī agrīnā intervence vairs nav agrīna. Viņam drīz jau būs pieci gadi, un viņš vēl joprojām nav ticis līdz šai programmai,” stāsta Linda Štelce.
“Šis speciālists neredzēja, cik gados bērns ir iestājies un tāpēc radās šis pārpratums,” teic BKUS Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja Liene Daškevica. “Jau esam komunicējuši ar šī bērniņa vecākiem, esmu sazinājusies ar klientu apkalpošanas daļu, tur viss ir izskaidrots, ka jaunie iekļaušanas kritēriji neattiecas uz konkrēto gadījumu.”
To, ka rinda ir ļoti gara, slimnīca atzīst.
“Finansiālais aspekts mums arī ir ļoti sāpīgs, jo bērniņam līdz 7 gadiem ir iespēja tikt Bērnu slimnīcas fonda atbalsta sistēmā, pēc septiņiem gadiem šī iespēja arī pazūd. Pēc agrīnās intervences vismaz vienu terapijas veidu apmaksā,” norāda Linda Štelce.
Pretējā gadījumā jālūdz ziedojums vai palīdzība jāapmaksā pašiem, kas ģimenē, kur mamma vai tētis vairs nestrādā un ir blakus slimajam bērnam, ir gandrīz neiespējamā misija.