Kāds lauksaimniecības uzņēmējdarbībā bija aizvadītais gads un kādi izaicinājumi būs jārisina nākamajā? 1
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvojas kārtējā gadu mija. Aizvadītajā gadā lauksaimniekiem bija un arī nākamajā gadā būs jārisina agrāk nebijuši izaicinājumi. Lauku saimniekiem vaicājām, cik veiksmīgi 2021. gadā izdevās īstenot ieceres un ar kādām domām un cerībām viņi sagaida jauno gadu.
Gints Neimanis, Dikļu pagasta ZS Rīvēni saimnieks: – Šā gada dabas apstākļi ar vēso maiju un sauso jūliju ietekmēja dārzos audzēto ražu, augļi ir mazāki nekā citus gadus. Tiem augļkopjiem, kam šajā gadā izauga laba raža, aizvadītais bija labs gads. Mēs izaudzējām rekordlielu kopievākumu, kas saistīts ar to, ka ražot sāka jaunie stādījumi. Priecē, ka ir laba ābolu cena un labi pārdošanas rezultāti veikalos. Latvijas cilvēki vietējos ābolus, kas maksā dārgāk nekā Polijā audzētie augļi, izvēlas gan to izteiktās garšas un kvalitātes dēļ, gan arī patriotisma jūtu vadīti. Polijā audzētie visu šķirņu āboli ir saldi. Labs pārdošanas kanāls un ieguvums ir programma Skolas auglis.
Ar pandēmijas izaicinājumiem laikā, kad mācības notika attālināti, tikām galā, piegādājot ābolus skolnieku pārtikas pakām.
Jaunajā gadā esam iecerējuši turpināt sākto kursu uz pakāpenisku dārza atjaunošanu. Kopā ar kooperatīvu Zelta ābele, kura biedrs esmu, ieguldīsim naudu ražošanas modernizācijā.
Intars Šulcs, LPKS Dundaga valdes priekšsēdētājs: – Šis gads kā jau ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir bijis sarežģīts pandēmijas dēļ. Mainīgie apstākļi un neskaidrība par nākotni liek sevi manīt arī piena produkcijas ražotājiem.
Mūsu uzņēmumu tieši ietekmē pasaules piena cenas, kā arī pieprasījums, un, lai cik dīvaini liktos, arī Latvijā var just Ķīnas tirgus ietekmi. Patlaban Ķīnā ir liels pieprasījums pēc vājpiena un piena pulvera produktiem. Lielākie sadarbības partneri ir Vācija, kas, lai nodrošinātu savu eksportu, nereti to iepērk pie Polijas zemniekiem. Savukārt poļu zemnieki meklē papildu pirkuma iespējas Lietuvā, bet Lietuvas piena pārstrādātāji to mēģina iepirkt no latviešu zemniekiem. Vērtējot arī resursu cenu kāpumu, jāsecina, ka piena cena ir nestabila ar tendenci pieaugt, tādējādi mums kā uzņēmumam ir grūti prognozēt ne tikai piena iepirkuma, bet arī pārējo resursu cenas.
Lai arī apstākļi šobrīd ir ļoti sarežģīti, lai plānotu ilgtermiņā, tomēr vēlos izteikt pateicību mūsu sadarbības partneriem zemnieku saimniecībām, kuras augstāk vērtē ilgtermiņa sadarbību un vēlas sniegt ieguldījumu kvalitatīvu piena produktu ražošanā.
Mūsu uzņēmuma pozitīvais aspekts ir iespēja gardēžiem piedāvāt produkciju mūsu kooperatīva Dundagas pienotavas deviņās tirdzniecības vietās, kā arī Citro, Sky, Rimi Klēts veikalos.
Lai arī pandēmija ir ieviesusi izmaiņas mūsu patērētāju ikdienā, retāk apmeklējot pārdošanas vietas, mēs redzam, ka mūsu produkcija spēj konkurēt ar lielo piena pārstrādes uzņēmumu produktiem. Patērētājs novērtē mūsu produkciju, pateicoties ieguldītajam roku darbam mūsu produktu gatavošanā. Tāpēc mūsu nākamā gada vislielākais izaicinājums ir ieviest mūsdienu tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot garšas kvalitāti un ieguldīto mīlestību ražošanas procesā.
Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja: – Cūkaudzētājiem 2020. bija ļoti grūts gads. Ziemassvētki būs bēdīgi. Aicinām Latvijas cilvēkus svētku cienastam izvēlēties Latvijā ražoto cūkgaļu! Kopš jūlija cūkkopības nozare Latvijā darbojas ar zaudējumiem. Iemesls ir dažādu nosacījumu sakritība pēc pandēmijas ārkārtējās situācijas, tostarp eksporta uz Ķīnu apstāšanās, Āfrikas cūku mēris, graudu cenu kāpums un energoresursu sadārdzinājums. Novembra beigās cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā bija 90 centi/kg, bet gaļas ražošanas pašizmaksa 1,30–1,40 eiro/kg.
Krīze ir visā ES cūkgaļas tirgū. Rietumeiropas lielajās cūku audzēšanas valstīs cena ir augstāka, tāpēc nav saprotams šo valstu cūkgaļas eksports uz Latviju. Piebildīšu, ka no visām ES dalībvalstīm Baltijas valstīs patlaban ir viszemākā cūkgaļas iepirkuma cena. Jāpēta, vai vienotajā tirgū darbojas godīga konkurence, vai vecajās dalībvalstīs nozare nesaņem slēptu atbalstu.
Patlaban ir cūkaudzētāju saimniecības, kas savai darbībai izmanto pēdējās rezerves. Par situāciju nozarē esam ziņojuši Zemkopības ministrijai, tā ir informējusi Eiropas Komisiju, kas pagaidām šo skarbo ziņu ir pieņēmusi zināšanai un paudusi izpratni par notiekošajiem procesiem. Nekādas darbības vēl nav bijušas. Ir arī jāsaprot, ka darbošanos cūkkopības nozarē nevar pārtraukt vienā dienā. Saimniecībās ir jābaro grūsnās sivēnmātes, tās nedrīkst likvidēt. Patlaban gaismu tuneļa galā vēl neredzam. Ir dzirdēta prognoze, ka krīze varētu beigties pavasarī, tomēr drošības par to nav.
Līvija Lelle, Matīšu pagasta ZS Lelles saimniece: – Mums patlaban ir 80 sivēnmātes. No smagās situācijas nozarē esam pasargāti tāpēc, ka paši audzējam graudus un nodrošinām rukšiem lopbarību. Tas nozīmē, ka graudu cenas sadārdzinājumu tikpat kā nejūtam. Lopbarības piedevas pērkam, tās arī ir kļuvušas būtiski dārgākas nekā agrāk. Kad ziemā dzims sivēni, tiem vajadzēs siltās grīdas, tāpēc jutīsim lielo elektroenerģijas cenas sadārdzinājumu.
Mūsu izvēlētais darbības modelis pēc 2014. gada ir gaļas un to produktu pārdošana vietējiem iedzīvotājiem. Pēc pasūtījuma no saimniecībā ražotās gaļas ražo dažādus pārstrādes produktus, ko tālāk pārdodam tiešajā tirdzniecībā. Patlaban redzam mazāku nekā agrāk pieprasījumu pēc cūkgaļas un tās produktiem. Iespējams, iemesls ir jauna mazumtirdzniecības tīkla agresīvā ienākšana Latvijā, kas cenu spieda mazināt arī citiem veikalu tīkliem. Tomēr virs ūdens turamies un neredzam iemeslus mazināt ganāmpulku.
Almands Bartuševičs, Laucienes pagasta SIA Bewo Agro saimnieks: – Aizvadītais gads bija labs, nākamais būs vēl labāks! Esam dzīvi, priecājamies, ka veseli, un gaidām ES direktīvas. Dzīve ir jātver viegli. Spītējot aizvadītās vasaras sausumam, kūlām vidēji 3,6 t/ha lielu rapšu ražu, laba raža bija ziemājiem, bet vasarāji uzrādīja vāju rezultātu. Visu šīs sezonas ražu patlaban esmu pārdevis. Es darbojos ar klasiskajām augsnes apstrādes metodēm, cenšos iespējami maz izmantot mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus. Sēju, mēsloju un kuļu. Nesaku, ka jaunās augsnes apstrādes tehnoloģijas neder, tomēr nevēlos kļūt par to vergu. Inovācijas velk līdzi dažādas problēmas.
Nepatīk arī pēdējos gados ražotā lauksaimniecības tehnika. Tā labi kalpo vien garantijas laiku. Vēlāk ļoti daudz naudas līdzekļu un laika ir jāiegulda remontos. Mēs, latvieši, neesam raduši pie šādas kārtības.
Nākamā gada ieceres? Ziemājus esmu iesējis. Turpināšu darboties tāpat kā līdz šim. Nauda dzīvē nav vissvarīgākais. Dzīve ir jābauda.
Aelita Runce, Cēsu novada Zaubes pagasta ZS Atēnas saimniece: – Mūsu gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai aizvadītais gads bija ļoti darbīgs un pat veiksmīgs. Īstenojām agrāko gadu ieceres – pabeidzām mēslu krātuves būvniecību, iesējām speltas kviešus, tos audzēsim AS Dobeles dzirnavnieks vajadzībām.
Skumdina, ka nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu kļūst aizvien neizdevīgāk. Mazliet biedē, ka jaunajā plānošanas periodā saimniecībām, kas patlaban darbojas ar bioloģiskajām metodēm, būs mazāks atbalsts nekā saimniecībām, kas sāks darboties ar šo metodi. Manuprāt, vajag nostiprināt saimniecības, kas nozarē ir jau kādu laiku darbojušās. Gaļas liellopu audzētājiem un aitkopjiem jaunajā plānošanas periodā noteikti ir vispieticīgākie un vissmagākie atbalsta nosacījumi. Atbalsts galvenokārt ir paredzēts par tīršķirnes dzīvniekiem, tomēr, ja nebūs ražojošo saimniecību, tos nevienam nevajadzēs. Šajā gadā pabeidzām krātuves būvniecību, uzlabojām barošanas laukumu, pirkām labākas dzirdnes. Pirmo gadu visus teļus atstājām nobarošanai, eksportam nepārdevām nevienu dzīvnieku. Ganāmpulks patlaban ir tik liels kā nekad agrāk – aptuveni 300 dzīvnieku. Turpinājām darboties gaļas liellopu nobarošanas projektā, kas beigsies nākamajā gadā. Šā projekta secinājumi jau ir zināmi. Izmantosim tos sava ganāmpulka nobarošanā.
Šajā gadā nopirkām jaunu bulli. Pirmo reizi lecinājām 40 teles, vēlamies vēl uzlabot gaļas kvalitāti un cita starpā veidot lielāku muskuļu masu. Mūsu šāgada pavasarī izveidotais gaļas liellopu audzētāju kooperatīvs Latvijas liellops, kura dibinātājs bija arī ZS Atēnas, līdzībās runājot, patlaban ir sācis rāpot. Nākamajā gadā tam ir jāsāk skriet. Graudu raža šajā gadā nebija izcila, bija sīki graudi, tomēr labību pārdevām vairāk nekā agrāk.
Saimniecībā tikām galā arī ar pandēmijas izaicinājumu. Visi esam vakcinējušies. Tie, kas nav, šo slimību izslimoja.
Zemkopības ministrijas piedāvātajā atbalsta kalkulatorā šim plānošanas periodam redzam, ka mūsu naudas ienākumi, ja dūšīgi darbosimies, labākajā gadījumā saglabāsies iepriekšējā plānošanas perioda līmenī. Vienlaikus dažādi resursi ir kļuvuši dārgāki, ir jāizpilda stingrāki nosacījumi nekā agrāk. Rodas iespaids, ka varas gaiteņos secināts – šī nozare nav vēlama.
Jaunajā gadā vērtēsim savas iespējas un atbalsta saņemšanas nosacījumus. Esam jau pieteikušies vēl viena buļļa pirkumam un vēlamies būvēt vēl vienu dzīvnieku novietni. Vērtēsim, cik daudz no iecerēm varēsim atļauties īstenot.
Lāsma Bekina, Salas pagasta SIA Rītausma valdes priekšsēdētāja: – Esam otrs lielākais Latvijas dārzeņu audzētājs zemstikla platībās. Pavisam 5,6 ha platībā audzējam gurķus, tomātus un salātus.
Ņemot vērā klimatiskos aspektus un pandēmiju, šāgada sezona uzņēmumam bija izaicinājumu pilna gan ražošanas procesos, gan arī ekonomiskajā situācijā. Daudzas ieceres, toskait siltumnīcu modernizācija un glabātavas projekts, diemžēl ir atlikts uz vēlāku laiku. Pandēmijas laikā turpinām ražot, ievērojot Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumus – runājam ar darbiniekiem, darbiniekus testējam, atbalstām vakcinēšanos un savus darbus plānojam tā, lai mazāk esam kontaktā cits ar citu. Ir nākušas klāt izmaksas par testu veikšanu un darbinieku plūsmas koriģēšanu, darbu pārplānošanu.
Patlaban visvairāk uztrauc dabasgāzes un elektrības sadārdzinājums. Ražošanas izmaksas ir palielinājušās divas reizes. Es nerēķinu minerālmēslu un citu izejvielu cenu sadārdzinājumu. Ražotās produkcijas cenas palielinās ļoti lēnām.
Nākamo gadu redzam kā izaicinājumu – gan enerģijas resursu sadārdzinājuma dēļ, gan tādēļ, ka tirgus situācija būs neskaidra. Neviens nevar garantēt, ka pārdošanas cena nosegs visas izmaksas. Tādējādi plānojam un jau veicam ražošanas procesu optimizēšanu.
