Kāds labums būs no jaunā Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda? 0
Šobrīd izstrādes stadijā esošais Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds kopš 2021. gada varētu vienkopus pulcēt sadrumstalotos valsts pētniecības, zinātnes, inovāciju atbalsta mehānismus.
Ja īstenosies valdības iecere, kopš 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties jauns Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds (LITAF), kura pamatmērķis būtu izveidot vienotu inovāciju pārvaldības un tehnoloģiju pārneses ekosistēmu.
Tas nozīmē, ka fondā pēc nedaudz vairāk nekā diviem gadiem pulcētos esošo inovāciju, tehnoloģiju pārneses, zinātnes un uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas, kurās šobrīd iespējams saņemt dažāda veida atbalstu sava uzņēmuma, pētījuma vai zinātniskas idejas attīstībai.
Kāds varētu būt precīzs fonda institucionālais modelis, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti, gan vēl prognozēt pāragri.
Tāpat atbildīgās amatpersonas nespēj norādīt, kāda būs esošo institūciju, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), attīstības finanšu institūcijas “Altum”, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Valsts izglītības un attīstības aģentūras un vairāku citu institūciju loma pēc fonda izveides.
Atbilstoši Saeimas nolemtajam ik gadu LITAF rīcībā varētu būt 50 miljoni eiro dažādu atbalsta risinājumu nodrošināšanai.
Izveidot LITAF Ministru kabinets noteicis Ekonomikas ministrijai (EM), kas ir valstī atbildīgā par inovāciju politiku.
Noteikts, ka EM ir jāsadarbojas arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM, atbildīga par zinātnes un pētniecības politiku), kā arī Finanšu ministriju, kas ir maka turētāja un fiskālās situācijas pārzinātāja. Vienlaikus Ekonomikas ministrija plāno plašākas diskusijas arī ar citiem inovāciju sistēmas spēlētājiem.
Vispirms – pilotprojekts
“Esam runājuši ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), arī Latvijas Universitāti (LU), vairākiem citiem un esam apkopojuši viņu izvirzītos par un pret šai idejai, kā arī, ko var un ko nevar ieviest. Tālāk plānojam virzīties ar ziņojumu MK, kas paredzētu tālākās darbības un uzdevumus,” norāda EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Inovācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jansons.
Ziņojums paredz, ka no nākamā gada līdz 2020. gada vidum LITAF īstenošanas ietvaros, ideālā gadījumā ar pilotprojektu, pārbaudītu fonda lietderīgumu. To par konkrētu finansējuma apjomu veiktu divi dažādi īstenotāji, kas nodrošinātu rezultātu dažādus redzējumus un salīdzinājumus.
Pilotprojektam beidzoties, fonda virzītāji varētu vērtēt pilotprojekta rezultātus, tostarp piedāvātos priekšlikumus fonda darbības un institucionālajam modelim. Tāpat pilotprojekta rezultāti palīdzētu noteikt, kurš tad fondu beigās pārvaldītu.
M. Jansons uzsver, ka fondam vajadzētu kalpot ne tikai kā valsts budžeta finansējuma ieguves avotam pētniecībai un inovācijām, bet arī kā centrālajam elementam inovāciju atbalsta ekosistēmā.
“Mums ir vairākas aģentūras un institūcijas, kuru funkcijās ietilpst atbalsts inovācijām. Idejiski LITAF nākotnē būtu jābūt tam, kas apvieno šo institūciju inovāciju atbalsta funkcijas vienā vietā. Jāuzsver gan, ka kaut arī tāds būtu nākotnes plāns, par to vēl nav panākta politiska vienošanās.”
“Šos jautājumus gribam izdiskutēt ar visām iesaistītajām pusēm plašāk, bet gala lēmumu pieņems valdība.” Viņš pastāstīja, ka šāda fonda veidošanu iesaka arī Eiropas Komisija (EK). EK pēc IZM pasūtījuma veikusi pētījumu par Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēmu.”
“Blokā par institucionālo ietvaru minēts, ka Latvijā atbalsta institūciju ietvars ir sadrumstalots un nepieciešams izveidot vienu spēcīgu atbalsta institūciju, līdzīgi kā Somijā ir tehnoloģiju un inovāciju aģentūra “Tekes”, Zviedrijas valsts inovāciju un pētniecības finansēšanas iestāde “Vinnova” u. c. “Nevaru apgalvot, ka esošās institūcijas zaudēs daļu savu funkciju, jo valdība par to vēl nav lēmusi, bet ideja ir domāt par resursu efektīvāku izmantošanu.”
“Fonds varētu būt tam visam centrā. Jāskatās kontekstā ar to, kādi atbalsta mehānismi valstī jau ir pieejami. Nebūs tā, ka eksistēs LIAA piedāvātie inovāciju atbalsta pakapojumi un paralēli LITAF piedāvātu to pašu vai ko līdzīgu.”
Dzīvs un elastīgs mehānisms
EM pārstāvis “LB” sacīja, ka fondā paredzēti dažādi atbalsta instrumenti. Papildu klasiskajiem grantiem uzņēmumiem un pētījumiem, piemēram, būtu vērtējama arī finanšu instrumentu sadaļas iekļaušana.
Atbalsta programmas varētu būt dažādas, piemēram, “Kompetences centri”, kas paredz uzņēmēju pasūtītu pētījumu īstenošanu sadarbībā ar pētniecības organizācijām vai “Tehnoloģiju pārneses programma”, kuras ietvaros fonda atbildīgie monitorētu zinātniskās institūcijas un viņu zinātniskās iestrādes, dodot iespēju idejas komercializēt, tās piedāvājot potenciālajiem investoriem.
Saeima norādījusi arī, kādiem jābūt šo tehnoloģiju gatavības līmeņiem – tie ir no 4–8, kas atbilst idejas virzībai no laboratorijas līdz pabeigtam un pārbaudītam produktam vai tehnoloģijai, kas gatava ieviešanai tirgū.
EM uzskata, ka LITAF jāfokusējas uz atbalstu komercializācijas projektiem, kas var nodrošināt straujāku inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu tuvināšanu ienākšanai tirgū. “Fondam būtu jānodrošina arī uzņēmējdarbības atklāšanas princips.
LITAF strādātu cilvēki, kas tiktos ar uzņēmējiem, zinātniekiem un saprastu viņu vajadzības, izaicinājumus, pielāgojot atbalsta mehānismus viņu vajadzībām. Tas būtu dzīvs un elastīgs mehānisms,” norādīja M. Jansons.
Plānots, ka, sākot ar 2021. gadu, fonda ikgadējais finansējums būs ne mazāks par 50 miljoniem eiro, administratīvajiem izdevumiem nepārsniedzot 5%, savukārt privātā sektora finansējums noteikts kā obligāts projektu īstenošanai komercializācijas bloka programmu ietvaros.
“Šis būtu signāls tam, ka valsts domā par investīcijām inovācijās, pētniecībā un attīstībā. Ja valsts rastu iespēju papildu piesaistīt 50 miljonus eiro katru gadu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei, vienlaikus piesaistot arī privātā sektora līdzfinansējumu.”
“Tad straujāk tiktu sekmēta inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī ātrāk tiktu sasniegti politikas dokumentos noteiktie mērķi par pētniecības un attīstības finansējuma palielināšanu,” “LB” teica EM pārstāvis.
Jau pilda fonda funkcijas
LIAA pārstāvis Kristaps Tālbergs “LB” norādīja, ka aģentūra jau šobrīd faktiski pildot inovāciju fonda funkcijas, piemēram, attīstīta un sekmē pētniecības un komercdarbības sektoru ciešāku sadarbību.
“Esam kā tilts starp zinātnieku un uzņēmēju, palīdzot zinātniskām idejām pārvērsties biznesā, kā arī uzņēmējam atrast tam nepieciešamo zinātnieku vai zinātnisko risinājumu. Vienlaikus Latvijā ir arī citas institūcijas, kuru pārziņā ir atbalsta iespējas inovāciju veicinošām aktivitātēm.”
“Kopumā ideja par inovāciju fondu ir loģiska, jo arī citās mūsu reģiona valstīs, piemēram, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, ir viena vienota inovāciju aģentūra.” Viņš nesniedza konkrētu atbildi par to, vai LIAA un LITAF darbībā saredzētu pārklāšanos.
Savukārt “Altum” pārstāve Sandra Eglīte sacīja, ka “Altum” pozitīvi vērtē ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz pētniecību, ekspertīzi, ideju komercializāciju un finansēšanas veicināšanu, kā arī ir gatava sniegt savas zināšanas un kompetenci jaunajā iniciatīvā.
Par iespējamo darbību pārklāšanos S. Eglīte neizteicās. Abas institūcijas arī neatklāja, vai gatavojas pretendēt uz pilotprojekta īstenotāja pozīciju.
Īpaši jāatbalsta zinātņietilpīgie uzņēmumi agrīnā stadijā
“Fonda izveidošana vērtējama ļoti pozitīvi. Latvijas valsts pētniecības un attīstības (P&A) izdevumu apmērs uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija tikai 56 eiro gadā, kas ir 9,4% no ES vidējā līmeņa. Ar kopējo P&A izdevumu apmēru 0,51% no IKP Latvija 2017. gadā atradās pēdējā vietā starp visām ES dalībvalstīm.”
“Turklāt tas ne tikai ir zems, bet arī stagnējošs un ļoti tālu atpaliek no mērķa. Tādā veidā turpinot, nebūs iespējams izveidot zināšanās balstītu ekonomiku. Nevarēsim pārņemt arī citās valstīs radītas zināšanas un tehnoloģijas, jo mums trūks kompetences.”
“Bīstamākais, ka šādu situāciju varam sākt uztvert kā pašsaprotamu. Šis fonds būtu neliels, taču ļoti vajadzīgs atbalsts inovāciju darbībai Latvijā.” Tā “LA” norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bažbauers.
Arī viņš uzskata, ka finansējums pētniecībai un inovācijām Latvijā ir sadrumstalots un to pārvalda pārāk daudzas organizācijas. Viņaprāt, īpaši atbalstāmi būtu zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi agrīnā attīstības posmā, jo šajā posmā finansējums esot vistrūcīgākais.
Bet Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” valdes locekle Līva Pērkone sacīja, ka šobrīd vēl ir pārāk daudz neskaidrību, lai varētu objektīvi secināt, cik efektīvi jaunais fonds aizvietotu esošos atbalsta mehānismus un atbalsta struktūras.
“Vienlaikus centralizācijai viennozīmīgi būtu savas priekšrocības. Šobrīd formāli pieejamas dažādas valsts finansētas programmas, kas ir īstermiņa vai kampaņveidīgas, un potenciālajiem atbalsta saņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā.”
“Atbalsts kopumā lielākoties nepieciešams tieši agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, īpašu uzsvaru liekot uz zinātnes centriem un inkubatoriem, kas piesaistīti augstākās izglītības iestādēm un spēj radīt zinātņietilpīgus risinājumus ar augstu pievienoto vērtību, kuru radīšanā ir nepieciešamas būtiskas sākotnējās investīcijas.”
“Vēlams atbalstu prioritāri novirzīt tām zinātnes nozarēm, kur jau šobrīd Latvijā redzam lielu komercializācijas un esošo talantu potenciālu. Tas ļautu gan efektīvi ieguldīt konkrētu nozaru efektīvā attīstībā, gan nodrošināt esošo talantu noturēšanu Latvijā un jaunu talantu piesaisti.”
