Franks Gordons: Krievijas vēsturnieku skats uz valsti. Kāds kontrasts! 37
Divi mācīti vīri, abi – pareizticīgi, abiem sāp sirds par Krieviju, bet kāds kontrasts viņu spriedumos!
1952. gadā dzimušais vēsturnieks, reliģiju pētnieks, politiskais un sabiedriskais darbinieks Andrejs Zubovs kļuvis slavens ar to, ka divsējumu diždarbā “Krievijas vēsture. XX gadsimts”, kas izdots Maskavā 2009. gadā un ko viņš rediģējis, pirmoreiz vispār nav minēta vārdkopa “Lielais Tēvijas karš”, bet ir runa par 1941. – 1945. gadu padomju – nacistu karu. Šis formulējums, manuprāt, ir profesora Andreja Zubova nopelns, gaismas stars putinisma impēriskās propagandas miglā.
Profesors Andrejs Zubovs 13 gadus bija mācībspēks daudzinātajā diplomātu kalvē Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā MGIMO, no kura viņš 2014. gada martā tika izslēgts, jo bija uzdrošinājies laikrakstā “Vedomosti” publiski apgalvot, ka prezidents Putins, anektējot Krimu, rīkojies tāpat kā Hitlers, iekļaujot Austriju Lielvācijas sastāvā.
Būdams dziļi reliģiozs un uzturot ciešas saites ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, A. Zubovs politiskā ziņā ir izteikti liberāls. Līdztekus viņš kopš 2003. gada ir “Krievijas solidāristu nacionālās darba savienības” (NTS) biedrs, uzskatot, ka ģenerālis Vlasovs nebija nodevējs, jo vērsies nevis pret krievu tautu, bet pret zvērisko Staļina režīmu.
Šā gada augustā, kad profesors Zubovs izvirzīja savu kandidatūru Krievijas Valsts domes vēlēšanās kā liberālās partijas PARNAS pārstāvis, izcēlās liels skandāls, jo kļuva zināms, ka jau 2015. gada martā kādā “Svoboda” raidījumā viņš izteica nožēlu, ka Staļins nebija zaudējis karu pret Hitleru, “jo tik un tā sabiedrotie mūs galu galā būtu atbrīvojuši, un tad angļi un amerikāņi ieviestu pie mums demokrātiju, un tiktu izmēzts kanibāliskais Staļina režīms”. Tajā pašā intervijā Zubovs teicis: “Salīdzinot ar Staļinu, Hitlers ir Krievijas vēstures eņģelis. Jo ar visu gribēšanu nav iznīcinājis tik daudz krievu cilvēku kā Staļins. (..) Hitlers ir noziedznieks un nelietis, bet mūsu tautai tieši Ļeņins un Staļins ir vienreizīgi bendes. Kas Hitlers bija ebrejiem, tas visām Krievijas tautām bija Ļeņins un Staļins. Ja nu Jeruzalemē ierīkotu Hitlera māju muzeju… Tas pats vien ir.”
Skarbs un paradoksāls savos izteikumos ir A. Zubovs. Skarbs un kategorisks savos izteikumos ir cits vēsturnieks – 80 gadus vecais Igors Frojanovs, arī pārliecināts pareizticīgs kristietis. Viņš arī ir profesors, mācībspēks Sanktpēterburgas Valsts universitātē. Bet viņa skatījums uz Krieviju un tās likteņgaitām ir diametrāli pretējs, turklāt visai tuvs mūsdienu impēriskajam putinismam.
Profesors Frojanovs devis plašu interviju, kas publicēta Maskavas portālā “Zavtra”: viņaprāt, skarbais klimats piespieda “mūsu senčus” apstrādāt zemi kopā: ģimene, dzimta, kolektīvs. Un šis kolektīvisms no senlaikiem raksturīgs krievu civilizācijai. Krieviskajiem slāviem bija jāpretojas nepārtrauktiem uzbrukumiem no austrumiem – no huņņiem, hazariem, tatāriem. Lai noturētos, bija vajadzīga spēcīga valsts – Kijevas Krievzeme (Ruse), kuras pamatā bijusi demokrātija.
Profesors Frojanovs norāda, ka pareizticīgā baznīca pilnība atbilstot “krievu etnosa dziļākajiem vaibstiem. Līdz ar krievu ļaužu kristīšanu viņiem raksturīgais kolektīvisms ieguva metafizisku, mistisku, sakrālu raksturu”.
Šis Pēterburgas profesors teic, ka jēdziens “kristīgais sociālisms” esot pilnīgi loģisks: “Un tas nav gadījums, ka pie mums – pasvītroju, tieši pie mums – tika īstenots pirmais mēģinājums uzcelt sociālismu nevis vispār, bet atsevišķā zemē. Staļins lieliski saprata, cik ļoti krievu tautai atbilst sociālistiskie esamības principi.”
Lasām tālāk: “Sistemātiska, mērķtiecīga Rietumu cīņa pret Krieviju, karš ar mērķi iznīcināt Krieviju sākās XV gadsimta nogalē un kopš tā laika tiek nenogurstoši vests (..) Kāpēc Krievija nav pa prātam mūsu rietumu kaimiņiem? Tāpēc, ka tur, Rietumos, eksistē populācija, kura no senlaikiem tiecas pēc pasaules kundzības. (..) Krievija ir pareizticības un vispār kristietības nesēja, kamēr Rietumi kļūst par kaut kādu sātanisku kopumu.”
Noslēgumā Frojanovs cildina caru Ivanu Bargo, “kurš mums ir paraugs, veidojot spēcīgu centralizēto varu un plašu vietējo pašpārvaldi. Un, protams, mūsu priekšā paceļas Josifs Staļins, kurš uzstājas kā krievu valstiskuma un krievu valsts nosargātājs.”
Nu mēs redzam, cik pamācoša ir komparatīvā jeb salīdzinošā pieeja, vērtējot kaut vai vēsturniekus, arī pareizticīgos.
