Viedokļi. Par aizvadīto gadu zemnieku saimniecībās un šā gada plāniem 0
Aizvadītajā 2019. gadā lauku saimniekiem mainījās gan atbalsta maksājumi, gan arī citi spēles noteikumi. Salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem mazāka ietekme uz ražu bija dabas apstākļiem, tomēr daudzviet tā saglabājās. Lauku saimniekiem vaicājām par aizvadītā gada visvairāk saimniecisko darbību ietekmējušajiem faktoriem un par iecerēm 2020. gadā.
Valentīna Irbe, Mazsalacas SIA Vecvītiņi saimniece:
– Aizvadītais gads mūsu Latvijas tumšgalves (LT) šķirnes aitu audzēšanas bioloģiskajai saimniecībai bija ļoti labs. Siena gatavošanas laikā bija ļoti labi dabas apstākļi, tāpēc sagatavojām par ceturtdaļu vairāk augstas kvalitātes siena nekā citus gadus. Prasmīgi barojot dzīvniekus, tie bez siena saņem arī graudus un kartupeļus, iegūstam augstas kvalitātes jēra gaļu, par kuru pircējs, SIA Senlejas, maksā gandrīz vidējo ES cenu – ar piemaksām 5,20–5,30 eiro par dzīvsvara kilogramu.
Aizvadītajā gadā sarūgtināja aitkopības nozarē valdošais apjukums. Ļoti daudzi saimnieki veido ganāmpulku no citu valstu šķirnēm, cerot, ka svara pieaugums un gaļas kvalitāte nāks pati no sevis. Mūsu dzīvnieku pircēji veica analīzes un secināja, ka LT šķirnei jēra liemenis un muskuļa acs ir tāda pati kā Tekselas, Šarolē, Dorperas un citām citvalstu gaļas šķirnēm. Ārzemnieces ir arī jābaro labāk nekā vietējās šķirnes aitas.
Skumji, ka daudzi aitkopji nevēlas ieklausīties nozaru ekspertu teiktajā. Apstājies arī LT vaislas dzīvnieku pārdošanas tirgus.
Uz nākamo gadu raugāmies ar divējādām jūtām – ir sasniegts cienījams vecums, tāpēc vēlamies savu izkopto ganāmpulku, kurā ir arī 40 ģenētisko resursu saglabāšanas programmā iekļautas aitas, nodot drošās rokās. Labu pircēju ir grūti atrast. Ja pircēju neizdosies atrast nākamajā gadā, turpināsim ar aitkopības biznesu darboties paši.
Guntis Ofkants, Smārdes pagasta ZS Eglāji saimnieks:
– Mums aizvadītais gads nepavisam nebija labs. Krusa ābolu ražu sabojāja, cik vien iespējams. Mūsu augļu dārzs piedzīvoja vienu stipru, divas vidējas un četras mazākas krusas. Šāgada ābolu raža ir krusas zīmē. Lielā vētra, kas gāja pāri Tukumam, arī daudzus augļus notrieca zemē. Divu nedēļu ilgais sausums un karstums pavasarī bija šoks vasaras ābolu šķirnēm, tās neatguvās. Rudens ābolu šķirnes atguvās. Rezultāts ir tāds, ka raža nav vissliktākā, tomēr ābolu izskats un lielums neļauj tos pārdot veikalos. Pārdošana notiek tirdziņos, pārdodam ražu arī izglītības iestādēm. Šāda pārdošana sokas tāpēc, ka mums ir pastāvīgie klienti, un tāpēc, ka raža citās valstīs arī nebija laba.
Latvijā aizvien nav atrisināta dārzos audzētās augļu ražas apdrošināšanas problēma. Nav zinošu ekspertu, kuri prastu novērtēt ražas vērtību un zaudējumus. Zemkopības ministrijas aicinājums – apdrošiniet, jums atlīdzinās zaudējumus – mūsu nozares saimniekiem ir miglas pūšana acīs.
Ar integrēto augļkopību darbojamies piecus gadus. Patlaban nav skaidrības par spēles noteikumiem nākotnē. Mums pašiem nākamajā gadā ir iecere uzlabot komercdārza laistīšanas sistēmu. Plinti krūmos nemetam!
Andris Apsītis, Sidgundas pagasta ZS Lazdukalns saimnieks:
– Mums, zemeņu audzētājiem, aizvadītais 2019. gads bija ļoti labs, tāds, kādam jābūt. Tāds tas nebija saimniecībām, kur ražu sasita krusa. Aizvadītā gada zemeņu raža bija laba, cenas arīdzan labas. Mēs, augļu un ogu audzētāji, varam vien priecāties par valdības lēmumu noteikt 5% lielu PVN augļiem un ogām, kā arī 15% lielu ienākuma nodokļa likmi sezonas strādniekiem lauksaimniecībā. Lai tik nākotnē šie nosacījumi saglabājas! Patlaban jūtamies komfortabli.
Par nākamajām iecerēm varam pateikt vien to, ka zemeņu stādījumu platības nemainīsim. Esam šajā ziņā piesardzīgi darbaspēka pieejamības problēmas dēļ. Dabas apstākļus ietekmēt nevaram, cerams, tie būs lauksaimniekiem labvēlīgi.
Signe Šlosberga, Skujenes pagasta SIA Gusts Apinis saimniece:
– Esam samērā jauni zemnieki, un katrs gads mums nes savu mācību. Pērn sapratām, ka nevaram augu sekā iekļaut tik daudz vēlu rudenī novācamu kultūru tāpēc, ka rudens dabas apstākļi var radīt situāciju, ka nespējam novākt. Tā arī notika – kombains grima uz lauka.
Esam atklājuši sev jaunu un interesantu kultūru – sējas idru (camelina sativa). Tā ir piemērota audzēšanai mūsu saimniecībā. Sākam pārdot gan sēkliņas, gan arī auksti spiestu eļļu. Nākamajā gadā turpināsim iesākto un kā vienmēr meklēsim ko jaunu.
Ieva Rutkovska, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja:
– Esam priecīgi, ka otro gadu pēc kārtas izdevās sarīkot Holšteinas šķirnes dzīvnieku šovu. Tā mērķis ir popularizēt šīs šķirnes dzīvniekus un iesaistīt piena lopkopībā jauno paaudzi. Aizvadītajā gadā arī soli pa solim gājām uz to, lai saimniecības ieviestu ES Zootehnisko regulu, kas paredz pašai saimniecībai lielāku atbildību – stingrākas paškontroles prasības un dzīvnieku uzrādīšanu ciltsgrāmatā.
Aizvadītajā gadā jutām lauksaimnieku lobija spēka mazināšanos, kas skaidrojams ar aizvien mazāku laukos dzīvojošu cilvēku un mazāku lauksaimnieku īpatsvaru valsts kopējā iedzīvotāju daudzumā.
Satraucoši, ka mazās un vidējās saimniecības aizvadītajā gadā nevarēja atļauties veidot uzkrājumus krīzes situācijai. Daudz ir saimniecību, kurām nodokļu maksājumu kavēšanās dēļ piemērota tiesiskā aizsardzība. Iemesls galvenokārt ir nepietiekami augstā piena cena. Tātad nozare nav izveidojusi drošības spilvenu nākamajam satricinājumam.
Saimniekiem ir kauns runāt par savām neveiksmēm. Jāvērš uzmanība arī uz tendenci, ka piena ražotāju paliek aizvien mazāk.
Gada izaicinājums ir jaunā ES plānošanas perioda sākums un aktīvāka dialoga starp pilsētu un laukiem veidošana. Mūsu uzdevums 2020. gadā ir arī radīt jaunajiem cilvēkiem vēlmi iesaistīties piensaimniecībā. Latvijā ir visas iespējas, tostarp piemēroti dabas apstākļi, lai govis justos komfortabli 365 dienas gadā. Lai jaunajā gadā izdodas nosargāt ticību un cerību Latvijas piena nozares izaugsmei!
Artis Pētersons, Alsungas pagasta ZS Kalnarāji saimnieks:
– Man, gaļas liellopu audzētājam, 2019. bija normāls gads. Ne labs, ne arī slikts. Varēju labāk nekā gadu iepriekš sagatavot lopbarību savam aptuveni 500 gaļas liellopu ganāmpulkam. Maksāju par līzingā ņemto tehniku. Ganāmpulku nepaplašinu nepietiekamo zemes platību dēļ.
No jaunā gada gaidu, ka platību maksājumus pielīdzinās vismaz vidējam ES dalībvalstu līmenim.
RitaDzenovska, Varakļānu pagasta bioloģiskās ZS Dzenīši saimniece:
– Izaudzējām labu graudu un labu kartupeļu ražu, tomēr ir grūtības ar tās pārdošanu. Cenas arī ir daudz mazākas nekā pērn. Piemēram, vienu tonnu auzu 2018. gadā varēja pārdot par 270–300 eiro, bet 2019. gadā – par 160 eiro. Bioloģiskos rudzus nevienam pircējam nevajag, tos glabāsim līdz laikam, kamēr situācija mainīsies. Kad Dieviņš dod labu ražu izaudzēt, nav kas to pērk!
Izaudzējām arī ļoti labu kartupeļu ražu. Būtiski pārsniedzām prasīto 23 t/ha sēklas kartupeļu normu. Arī cietes kartupeļi izauga labi, tomēr redzam tendenci – degvielas, rezerves daļu cenas kāpj, bet zemnieka ražai tās labākajā gadījumā stāv uz vietas. Tas raisa pārdomas. Valstij būtu vairāk jāiesaistās šo procesu regulēšanā. Tomēr – paies Ziemassvētki, biežāk spīdēs saulīte, raisīsies gaišākas domas un jācer – kļūs labāk. Nākamajā gadā būtiskas izmaiņas saimniecības darbībā neesam iecerējuši. Centīsimies iegūt labāku ražu.
Raivis Bergs, Lizuma pagasta ZS Augstkalni saimnieks:
– Mūsu bioloģiskajai saimniecībai aizvadītais gads bija labs – līdzīgi kā 2017. un 2018. gads. Otro gadu audzējām graudus, kviešus un rudzus un kūlām salīdzinoši labu ražu – kviešus vairāk nekā 4 t/ha, rudzus 4 t/ha. Iespējams, labais kūlums skaidrojams ar to, ka zeme bija atpūtusies. Strādājot un bioloģiski saimniekojot, noturam stabilu izslaukumu – vidēji 8500 kg piena no govs. Vasarā govis dienu un nakti atrodas ganībās, ziemā – novietnē brīvā turēšanā.
Līdz šim saimniecības izaugsmē esam paveikuši daudz, mūsu kolektīva darbam ir arī rezultāts.
No valdības un no Zemkopības ministrijas nākamajā gadā gaidām stabilus spēles noteikumus. Ik gadu kaut kas pēkšņi mainās, it kā notiktu eksperiments ar tautu. Tas neļauj plānot uzņēmējdarbību ilgā termiņā.
Uldis Vangalis, Sesavas pagasta ZS Sniedzes saimnieks:
– Aizvadīto gadu raksturošu tā: ne izcelt, ne sūdzēties. Iespējams, citos novados graudu audzētājiem bija atšķirīga situācija. Katrs savu uzņēmējdarbību veido, kā māk. Ir liela ņemšanās, lai saimniecībā notiktu izaugsme. Es riskēju, līdz šim risks ir attaisnojies. Ja nebūtu attaisnojies, vainotu vien pats sevi.
Aizvadītajā gadā sausums pakutināja nervus, krusa sasita daļu lauku, labi, ka biju tos apdrošinājis. Pārējās darbības graudkopībā ir atkarīgas no prasmes ātri rīkoties. Es savas saimniecības izaugsmē esmu ieguldījis smagu darbu. 2020. gadā Sniedzēs būs uzbūvēta graudu kalte ar 8000 tonnu lielu glabāšanas jaudu. Protams, tas ir risks, jo nezinām, kādi būs dabas apstākļi. Esmu iecerējis arī par savu naudu modernizēt tehnikas parku – pirkt jaunu smidzinātāju, minerālmēslu kaisītāju un citas tehnikas vienības. Tas ļaus ātrāk veikt darbus. Esmu arī sapratis, ka bez aizdevumiem saimniecības izaugsme nebūs pietiekama. Esmu gatavs pieskaņoties jaunajiem saimniekošanas nosacījumiem nākotnē.
Kristīne Piliena, Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja:
– Kazkopjiem sokas labi. Par to liecina kaut vai tas, ka nav gatavo produktu uzkrājumu. Esam optimisti, neraugoties uz pēdējo divu gadu lopbarības ķibelēm, kad šķita – Latvijā izkaus kazu ganāmpulkus.
Vislielākais gandarījums ir par cilvēku vēlēšanos uzzināt kaut ko jaunu, par to, ka uz mācībām ierodas 30–40 esošo un nākamo kazkopju. Šī negaidīti lielā atsaucība priecē! Kazkopībā parādās iezīmes, ka būsim gatavi kooperēties vaislas materiāla un gaļas kazu audzēšanā. Būs grūti sadarboties piena nodošanā un pārstrādē. Vidzemē gan patlaban šajā ziņā ir labs piemērs. Patlaban mainās mode, ir jāattīsta vietējā šķirne. Pārstrukturizēšanās, neformālās kooperācijas modeli atrast būs grūti. Latvijā ir apdraudēta Latvijas vietējā vecā tipa šķirnes kaza. Pēc pārraudzības datiem redzam, ka ir saglabājušās 56 kazu mātes un četri vaislas āži. Mūsu mērķis ir līdz 2028. gadam ar atbalsta programmas palīdzību sasniegt 500 šīs šķirnes kazu māšu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
