Kāds ir reģionālo lidostu potenciāls Latvijā? 0
Agris Sprūde, SIA “Aviosabiedrība Liepāja” valdes loceklis: “Ja runājam par regulāru pasažieru pārvadāšanu, jāsaka, ka iekšzemes tirgus ir par mazu, arī attālumi nav tik milzīgi. Varbūt reiss Liepāja–Daugavpils attāluma ziņā ir pieņemams, taču pasažieru potenciāls rentabilitātei būtu vairāk nekā nepietiekams.
Tāpēc iekšzemes starppilsētu lidojumu virzienā attīstīties, manuprāt, nav iespējams. Cits variants ir starppilsētu gaisa taksometrs, ko varētu organizēt pēc pieprasījuma – biznesa cilvēkiem vai tūristu grupām. Vienīgais reģionālais reiss, kam varētu būt reālas attīstības iespējas, ir Liepāja–Rīga. Tas plašāk atvērtu mūsu pilsētu gan galvaspilsētai, gan ārvalstīm un otrādi, būtu balsts Liepājas biznesa un tūrisma attīstībai. Taču nacionālajai aviokompānijai būtu jāpārskata savas prioritātes un jārīkojas valsts interesēs – ja tiek atvērts reiss Rīga–Liepāja, tad paralēli diez vai var ļaut dzīvot reisam Rīga–Palanga, jo Palanga no Liepājas atrodas 60 kilometru attālumā. Ja pastāvētu abi šie reisi, tie apdraudētu viens otra eksistenci. Ilgi cīnījāmies, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fondu līdzekļus, un šobrīd tiek izstrādāts tehniskais attīstības projekts. Diemžēl nav tik vienkārši, jo jebkurai reģionālai, mazai lidostai ir tieši tādas pašas tehniskās prasības kā, piemēram, Frankfurtes, Minhenes vai Kopenhāgenas lidostai. Skaidrs ir arī tas, ka nākotnē starp iekšzemes lidostām noteikti nepieciešama sadarbība menedžmenta un operacionālā līmenī, jo vieniem pašiem daudzas lietas nodrošināt ir ļoti grūti.”
Ints Sēlis, SIA “Ventspils lidosta” valdes priekšsēdētājs: “Reģionālo lidostu attīstības iespējas ir atkarīgas no atbalsta. Iekšzemes lidojumi sākumā nekad nav rentabli. Arī attīstītajās valstīs – Somijā, Zviedrijā – reģionālajiem lidojumiem ir šāds modelis: sākotnēji tie tiek subsidēti, vēlāk subsīdijas pakāpeniski tiek samazinātas, līdz tie sāk kļūt rentabli. Lidostām jāatbilst starptautiski noteiktām prasībām, tāpēc ieguldījumi būs nepieciešami vienmēr. Lielākā daļa Latvijas reģionālo lidostu ir padomju mantojums, tāpēc daudz jāinvestē infrastruktūras modernizēšanā un pielāgošanā mūsdienu prasībām. Jāatzīst gan, ka ļoti daudz kas jau ir darīts, taču ar to nekas neapstājas. Lielākais šķērslis regulāriem pasažieru pārvadājumiem – finanšu nepietiekamība. Bez valsts dotācijas lidojumi nespēj konkurēt ar citiem transporta veidiem, jo cenas ir nesamērīgi augstas. Lielākā noslodze 2008. gadā bija tieši lidojumiem uz Rīgu, jo, lai atlidotu uz Ventspili, Rīgas lidostā jāierodas ļoti savlaicīgi. Tāpēc laika ekonomija nesanāca. Komerclidojumu sertifikācija mūsu lidostai šobrīd nav infrastruktūras trūkumu dēļ. Patlaban gan īstenojam attīstības projektu, ko plānots pabeigt 2015. gadā, taču atbalsts varētu būt lielāks.”
Viktors Puzāns, SIA “Daugavpils lidosta” valdes loceklis: “Iekšzemes gaisa pārvadājumi iedzīvotājiem ir nepieciešami, taču ar nožēlu jāatzīst, ka galvenais attīstības kavēklis ir finansējuma trūkums. 2014.– 2020. gada plānošanas periods neparedz atbalstu reģionālajām lidostām, bet tikai Rīgas lidostai. Ir jāsaprot, ka lidostu attīstība un reģionālo pārvadājumu uzturēšana bez valsts un ES fondu līdzekļiem pašvaldībām nav pa spēkam. Šobrīd, tāpat kā citās reģionālajās lidostās, Daugavpils lidlaukā noris mācības, darbojas aviācijas sportisti un privātpersonas, taču tas nav Daugavpils lidostas mērķis. Mēs vēlamies regulāru satiksmi ar iekšzemes lidostām un Eiropas lidostām, kā arī Austrumiem – Maskavu, Sanktpēterburgu utt.”
Viktorija Šalajeva, SIA “Tukums Airport” direktora palīdze: “Regulārās iekšzemes gaisa satiksmes attīstību šobrīd kavē galvenokārt nepietiekams finansējums un valdības atbalsta trūkums. Uzskatām, ka reģionālā gaisa satiksme noteikti jāattīsta, jo tas veicinās valsts ekonomiku, padarīs reģionus pieejamākus tūristiem un piesaistīs uzņēmējus. Turklāt reģionālās lidostas varētu izmantot kā rezerves lidlaukus. Mūsu lidlauks šobrīd ir licencēts veikt neregulāros pasažieru, pasta un kravas pārvadājumus, tostarp līgumlidojumus. Regulārus pasažieru pārvadājumus plānojam sākt šī gada laikā.”
Fakti * Šobrīd neviena reģionālā lidosta Latvijā nepiedāvā regulārus pasažieru pārvadājumus. * 2008. gada aprīlī tika sākti regulāri lidojumi Rīga–Ventspils–Rīga, bet augustā Liepājas lidosta nodrošināja gaisa satiksmi ar Rīgu, Kopenhāgenu, Hamburgu un Maskavu. |
