Kāds ir piedāvājums Eiropas Savienības nākamā gada budžetam? 0
Eiropas Komisija trešdien ierosināja Eiropas Savienības 2019. gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā saistību apropriācijās, kas atbilst 3 % pieaugumam salīdzinājumā ar 2018. gadu, vēsta EK.
Nākamajā gadā paredzēts ieguldīt spēcīgākā un noturīgākā Eiropas ekonomikā, un sekmēt solidaritāti un drošību abās ES robežu pusēs.
Šis budžets ir sestais budžets saskaņā ar pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu 2014.–2020. gadam un darbojas tajā noteikto ierobežojumu ietvaros. Tas ir izstrādāts tā, lai optimāli izmantotu finansējumu pastāvošajām programmām, kā arī jaunām iniciatīvām, un lai palielinātu Eiropas pievienoto vērtību atbilstoši Žana Kloda Junkera vadītās komisijas prioritātēm.
Komisārs Ginters H. Etingers, kas atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem, sacīja: “Mēs ierosinām vērienīgu budžetu, kas turpina atbalstīt mūsu prioritātes, jo īpaši attiecībā uz investīcijām, darbvietām, jaunatni, migrāciju, solidaritāti un drošību, un nodrošina Eiropas pievienoto vērtību visiem mūsu iedzīvotājiem. Eiropas Savienībai ir nepieciešama stabilitāte, un es ceru pēc iespējas drīz panākt vienošanos ar Parlamentu un Padomi.”
Priekšlikums ir balstīts uz priekšnoteikumu, ka Apvienotā Karaliste pēc tās izstāšanās 2019. gada 30. martā turpinās dot ieguldījumu un piedalīties ES budžeta īstenošanā līdz 2020. gada beigām, it kā tā būtu dalībvalsts.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu. Iepriekš šomēnes Komisija izvirzīja priekšlikumu pragmatiskam un mūsdienīgam ilgtermiņa budžetam laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.
Eiropas ekonomikas stimulēšana
Līdzekļi konkrēti ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai 2019. gadā kopumā sasniegs gandrīz 80 miljardus eiro saistību apropriācijās. Tie ietver palielinājumus vairākās pamatprogrammās:
12,5 miljardus eiro (+8,4 % salīdzinājumā ar 2018. gadu) pētniecībai un inovācijai programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, tostarp 194 miljonus eiro jaunam Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam;
2,6 miljardus eiro izglītībai programmas Erasmus+ ietvaros (+10,4 % salīdzinājumā ar 2018. gadu);
3,8 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros (+36,4 % salīdzinājumā ar 2018. gadu) infrastruktūras tīkliem;
papildu 233,3 miljonus eiro Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, lai atbalstītu jauniešus, kuri dzīvo reģionos ar augstu jauniešu bezdarbu; tiks piešķirts arī saskaņots finansējums no Eiropas Sociālā fonda.
Komisija sagaida, ka 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmas 2019. gadā ar finansējumu 57 miljardu eiro apmērā (+2,8 % salīdzinājumā ar 2018. gadu) saglabās stabilu tempu pēc tam, kad pagājušā gada beigās tika saņemti cerīgi signāli, un lauksaimniecības politikas finansējums saglabāsies stabils gandrīz 60 miljardu eiro apmērā (+1,2 % salīdzinājumā ar 2018. gadu).
Drošība Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām
Neraugoties uz ierobežojumiem 2014.–2020. gada ilgtermiņa ES budžetā, Komisija izmanto visu budžetā paredzēto elastību, lai nodrošinātu, ka migrācijas un robežu pārvaldības jautājumiem šogad atkal tiek pievērsta īpaša uzmanība:
kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma, lai nodrošinātu efektīvāku, taisnīgāku un humānāku patvēruma politiku;
jauna ieceļošanas/izceļošanas sistēma robežu pārvaldības pastiprināšanai;
Eiropas Robežu un krasta apsardzes, ES Patvēruma aģentūras un citu aģentūru, kuras strādā ar robežu un vīzu jautājumiem, nostiprināšana;
papildu 1,5 miljardi eiro Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā, lai turpinātu nodrošināt pārtiku, izglītību un mājokli tiem, kuri bēg no kara Sīrijā un citviet (papildu 500 miljoni eiro tiks nodrošināti jau saskaņā ar pašreizējo 2018. gada budžetu, un šā iemesla dēļ Komisija arī ierosina grozīt pašreizējo budžetu);
divu nozīmīgu iniciatīvu īstenošana: Satvars partnerībai ar trešām valstīm Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros un Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), lai risinātu migrācijas pamatcēloņus.
Atbalsts jaunām iniciatīvām
Papildus iepriekšējo centienu apvienošanai šajā budžeta projektā ietverts arī atbalsts jaunām iniciatīvām:
103 miljoni eiro Eiropas Solidaritātes korpusam, kas rada iespējas jauniešiem brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos savā valstī vai ārvalstīs;
11 miljoni eiro Eiropas Darba iestādes izveidei, kas palīdzēs nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū un vienkāršos sadarbību starp valstu iestādēm;
40 miljoni eiro Strukturālo reformu atbalsta programmas paplašināšanai, kas pievēršas strukturālo reformu īstenošanai dalībvalstīs;
245 miljoni eiro Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidei, lai atbalstītu Eiropas aizsardzības nozari un virzītos uz Eiropas aizsardzības savienību;
150 miljoni eiro reaģēšanas spēju stiprināšanai zemestrīču, mežu ugunsgrēku un citu katastrofu gadījumos Eiropā, izmantojot civilās aizsardzības spēju rezervi ES līmenī, tostarp aprīkojumu un vienības “rescEU”;
5 miljoni eiro, kas paredzēti jaunās Eiropas Prokuratūras izveidei pārrobežu noziedzības, tostarp krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un korupcijas, kriminālvajāšanai; Papildu pasākumi tiks veikti, lai aizsargātu iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberuzbrukumiem.
ES 2019. gada budžeta projektā ir iekļautas divas summas katrai finansējamajai programmai – saistības un maksājumi. “Saistības” attiecas uz finansējumu, par kuru var vienoties līgumos konkrētā gadā; “maksājumi” ir faktiski izmaksātā summa. Ierosinātais ES 2019. gada budžeta projekts paredz 166 miljardus eiro saistību apropriācijās (+3 % salīdzinājumā ar 2018. gadu) un 149 miljardus eiro maksājumu apropriācijās (+3 % salīdzinājumā ar 2018. gadu).
Vispārīgi runājot, ES budžets pirmām kārtām ir investīciju budžets. Tas veido aptuveni 1 % no ES NKI un aptuveni 2 % no visiem ES publiskajiem izdevumiem, un tā mērķis ir papildināt valstu budžetus un īstenot prioritātes, par kurām ir vienojušās visas ES dalībvalstis.
Izstāšanās līguma projekta panti, par kuriem vienošanos panākuši Apvienotās Karalistes un Savienības sarunu vedēji, attiecībā uz finanšu norēķinu paredz, ka Apvienotā Karaliste pārejas perioda laikā turpinās “dot ieguldījumu un piedalīties Savienības budžetu īstenošanā”, it kā tā būtu pilntiesīga dalībvalsts[1]. Tāpēc ES 2019. gada budžeta projekts ir iesniegts uz šāda pamata.
Detalizētāku informāciju var atrast šeit.
