Dāvids Sasoli: Kāds būs nākotnes parlaments 0
Dāvids Sasoli, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nav tādas nozares, kura varētu cerēt uz atgriešanos dzīvē, kāda tā bija pirms pandēmijas. Covid-19 apstākļos ļoti skaidri atklājas mūsu stiprās un vājās puses, izmaiņas, kuras mums nepieciešamas, un uzlabojumi, kurus varam veikt.
Šis pārbaudījums ir skāris arī Eiropas un valstu iestādes, uzņēmumus, partijas, arodbiedrības, reģionālās un vietējās pašvaldības. Mēs nevaram ignorēt Covid-19 laikā gūtās mācības, uzkrāto pieredzi un apkopotos datus. Šie piecpadsmit sāpju, ciešanu un apjukuma mēneši dod mums iespēju palielināt efektivitāti daudzās jomās.
Tieši šādā garā Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā aizsāka pārdomu procesu, kurā var piedalīties visi deputāti, lai rastu iespējas pārveidot mūsu iestādi attiecībā uz to, kā strādāt, uzlabot likumdošanas darbu, iekšējo organizāciju, plenārsēžu un parlamenta komiteju lomu, kā arī darbību starptautiskajā līmenī.
Īpaši svarīgs temats ir parlamenta attiecības ar pilsoņiem. Īsāk sakot, pirms pievērsties noteikumiem un normām, mums ir jānoformulē idejas. Tāpēc līdz jūlija beigām piecas darba grupas gan jauno, gan pieredzējušo deputātu vadībā, piedaloties politiskajām grupām, apkopos pārdomas, kas ļaus sniegt attiecīgajām struktūrām nākotnes parlamenta redzējumu.
Šis augšupējas līdzdalības pasākums tiks īstenots, izmantojot ikviena ieguldījumam pieejamu interaktīvu platformu, un rudenī noslēgsies ar vispārēju diskusiju, kurā apstiprinās reformu dokumentu, bet pašas reformas būs jāizstrādā sasaukuma otrajā daļā.
Pandēmija ir izgaismojusi daudzas grūtības, strādājot saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, un radījusi nepieciešamību pēc elastīgākiem instrumentiem.
Arī mūsu iestādēm ir jāapsver, kā uzlabot savu darbību, lai demokrātiskā sistēma varētu labāk reaģēt uz šī laika izaicinājumiem. Pat ja demokrātija ir trausla sistēma, tas nenozīmē, ka mums pasīvi jāstāv malā un jāgaida, kas notiks tālāk. Šajā grūtajā laikā ikvienam ir jāveic nepieciešamie pielāgojumi.
Es ceru, ka arī valstu parlamenti ir apņēmības pilni novērtēt savu darbību, jo Covid-19 ir licis mums saprast, ka Eiropas Savienība nav tikai iestādes tālu Briselē. Pastāv nacionālas un reģionālas dimensijas, kuras būtiski ietekmē kopienas mehānismu.
Piemēram var minēt kaut vai tikai reģionu un vietējo pašvaldību nozīmi un centrālo lomu cīņā pret pandēmiju. Tie visi ir Eiropas dimensijas elementi. Un, ja ikviens veiks savu uzdevumu, mēs varēsim pārstrukturēt savu darbību un padarīt to mazāk birokrātisku un ne tik reglamentējošu.
Mēs ar lielām bažām vērojam, kā autoritārās sistēmas arvien vairāk cenšas sevi apliecināt kā efektīvas sistēmas. Tas ir izaicinājums, kam mums jāpretojas. Mēs nevēlamies atteikties no demokrātijas un varam to nodrošināt, pārskatot savus noteikumus, modernizējot savas iestādes un piedāvājot jaunus dalības instrumentus. Eiropas Parlaments ir nolēmis nestāvēt malā un rīkoties.
