“Kāds bija svaigēšanas periods? Drausmīgs!”: latviete Ilva Bekmane par diētām, dzīvi izsapņotajās ārzemēs un atgriešanos mājās 26
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Gluži kā Sprīdītim pasakā Ilvai Bekmanei bija jāaizceļo no Latvijas, lai saprastu, ka šeit tomēr jūtas vislabāk. Spānijā pavadītie gadi vainagojušies ar darbīgu blogošanu par saviem eksperimentiem ar dažādām diētām, kulināriju un biokosmētiku, kā arī jaunu vaļasprieku.
Pēc Latvijas Universitātes beigšanas, saņemot juristes diplomu, Ilva drīz vien devās uz Spāniju, lai apciemotu savu interneta draugu. Sapnis par dzīvi ārzemēs kļuva realitāte, kad puisis uzaicināja apmesties pie viņa Madridē. Nu sociālajos tīklos varēja apskatīt blogeres fotoattēlus no jaunās mājvietas, kur viņa allaž izskatījās skaista un laimīga. Tagad varot atzīties, ka redzētais neatbilda patiesajām sajūtām. Pēc nepilniem trīs gadiem svešumā Ilva atgriezās mājās, lai turpinātu dalīties tīmeklī ar veselīgas pārtikas receptēm un bioloģiskās kosmētikas eksperimentiem. Brīvajā laikā viņa glezno.
Doties uz tālu zemi pie internetā iepazīta cilvēka ir visai drosmīgs lēmums. Diez vai vecāki par to bija sajūsmā?
Viņi baidījās, tomēr piekrita manam lēmumam, jo visu laiku biju gribējusi doties projām no Latvijas, tāpēc ka bija sajūta – te nekas nenotiek. Vispirms aizbraucu pie drauga brīvdienās ar iespēju drīz atgriezties, pēc tam viņš apciemoja mani Rīgā, un tad jau arī es pārcēlos uz Madridi ar cerību, ka piedzīvošu savas dzīves idealizēto scenāriju – tur būs mana laime, ko esmu meklējusi, kur viss ir skaisti, jauki un bez smaga darba. Iesākumā šķita, ka tā arī jūtos, bet patiesībā sev meloju, un pirmais par to signalizēja mans organisms. Varam pabīdīt malā savas domas, aizbēgt no tām, bet ķermeni apmānīt nav iespējams. Drīz man uz ādas parādījās plankumi, kas niezēja un dedzināja, nelīdzēja ne krēmi, ne ārsta izrakstītās tinktūras nervu sistēmas nomierināšanai. Taču plankumi un nieze pazuda, tiklīdz atbraucu uz Latviju. Kā atgriezos Madridē, ekzēma atjaunojās. Taču sociālajos tīklos visas manas bildes bija ar smaidu sejā un neviens pat nevarēja nojaust, ka īstenībā jutos nelaimīga. Joprojām kāds, kuru ilgāku laiku neesmu satikusi, jautā, kāpēc atgriezos, jo no malas viss izskatījies tik labi. Tāpēc no soctīkliem esmu izņēmusi diezgan daudzus foto, kuros mans attēls neatbilda sajūtām. Tagad vairāk domāju par to, ko publicēju, un cenšos noņemt fokusu no sevis, neliekot smukbildes, kas neatbilst saturam, lai gan agrāk tieši tās palīdzēja uzbūvēt manu sekotāju bāzi internetā.
Lēmums par atgriešanos nebija viegls?
Domāju, esmu izgāzusies, un iztēlojos, cik skumji tas izskatīsies, ka ieradīšos Latvijā pelēkajā un tumšajā ziemā ar vienu koferi un bez cerībām uz savu dzīvesvietu. Notika pavisam citādi – mēneša laikā atradu dzīvoklīti, turpināju strādāt “Biotēkā” kā atbildīgā par mārketingu un sociālajiem tīkliem, un par manu atgriešanos visi bija priecīgi!
Jums patīk izmēģināt jaunus biokosmētikas produktus, ēdienus…
… arī uztura plānus, diētas. Sāku eksperimentus kā pārliecināta vegāne, pēc tam ar tikpat lielu dedzību kļuvu par svaigēdāju. Izmēģināju arī paleo, keto un citas iespējamās diētas. Man bija veselības diskomforts, un risinājumu meklēju uzturā.
Kāds bija svaigēšanas periods?
Drausmīgs! Vasarā bija labāk, tomēr izturēju tikai pusgadu. Zinu cilvēkus, kam šī diēta der, taču ne man. Diezgan labi jutos kā vegāne, taču vegānisms prasa daudz ieguldījuma. Pēc visiem eksperimentiem nonācu pie atziņas, ka negribu ielikt sevi rāmjos, jo tie uz nervu sistēmu iedarbojas negatīvi. Bija jau arī labās puses – noskaidroju, ka jūtos labāk, mazāk lietojot uzturā produktus ar glutēnu un cukuru, ko arī cenšos ievērot. Tagad ēdu visu, svarīga ir produktu kvalitāte, tāpēc dodu priekšroku bioloģiski audzētajiem, lai gan ne vienmēr tos var iegādāties. Cenšos izvairīties no produktiem, kas, kā esmu izpētījusi, vairāk tiek apstrādāti ar pesticīdiem. Tie ir graudaugi, kafija, auzu pārslas, tāpēc tos pērku tikai bioloģiskos. Pieņemu, kāds konvencionālais zemnieks, teiksim, kafijas ražotājs, manu apgalvojumu par pesticīdiem censtos apgāzt.
Tā jau viņi dara, cenšoties iestāstīt, ka pesticīdi, ko latviski saucam par indēm, cilvēkiem nevarot kaitēt.
Lasīju Lielbritānijā veiktu pētījumu par veikalos nopērkamo maizi, ka divās trešdaļās atrasts glifosāts, kas ir plaši izmantojamu pesticīdu sastāvā. Katru gadu ir tīmeklī atrodama ārzemju versija par 12 “netīrākajiem” konvencionāli audzētajiem augļiem un dārzeņiem, kurus nebūtu ieteicams ēst, tāpēc ka tajos atrasts vairāk pesticīdu atliekvielu nekā citos. Loģiski domājot, riskantāki ir augļi un dārzeņi ar plānu miziņu un drošāki – ar biezu mizu, piemēram, ananasi, citrusaugļi, kurus var nomizot.
Ir tik kārdinoši pierīvēt citrona miziņu saldēdienam, taču bioloģiski audzētie veikalos nav vai ir nopērkami reti.
Var iegādāties bioloģiski audzētu citronu miziņas izkaltētā veidā vai sulu pudelē.
Līdz šim “Mājas Viesī” ciemojušās ēdienu blogeres, kas savās tīmekļa vietnēs biežāk publicē desertu un našķu receptes, skatos, jums arī līdzīga izvēle.
Pamata maltīti gatavo ilgi un apēd vienā vakarā, kas man nešķiet interesanti, taču kūkai gan pilnīgi normāli varu veltīt trīs un vairāk stundu. Desertā ir vērts ieguldīt savu laiku, jo ar to našķojas pat nākamajā un aiznākamajā dienā. Saldie ēdieni garšo draugam, viņš bez kurnēšanas notiesā arī manus neizdevušos eksperimentus, kas, nenoliegšu, gadās.
Kā rodas receptes?
Man ir divi veidi – tradicionālam ēdienam uztaisu veselīgāku alternatīvu vai veselīgo padaru interesantāku. Picām veselīgāku pamatni var pagatavot no ziedkāpostiem vai izmantot tortilju.
Viena no jūsu piedāvātajām receptēm ir burkānlasis. Bildēs skaists, bet kā garšos?
Pēc zivs tas noteikti negaršos pat sapņos! Nenoliedzu īsto lasi, bet ne vienmēr varam dabūt kvalitatīvas zivis, un var taču pamēģināt arī ko atšķirīgu. Uz maizītes izskatās līdzīgs lasim un teicami garšo kopā ar smalki sagrieztu sīpoliņu, atgādinot bērnības garšu. Pat mana mamma, kurai ne pārāk patīk šādi ēdieni, atzina, ka esot gards un tiešām līdzīgs lasim. Ledusskapī var uzglabāt nedēļu.
Līdzās receptēm un diētām izmēģināt arī bioloģisko kosmētiku.
Kādreiz vispār nepievērsu uzmanību kosmētikas sastāvam, lai gan diezgan daudz to lietoju. Tagad manā fokusā kosmētikas ir daudz – un ne tikai no “Biotēkas”, kurā pati strādāju. Paziņa stāstīja, kādā aptaujā noskaidrots, cilvēkiem ļoti nepatīk, ka influenceri iepazīstina ar produktiem, kurus paši testējuši īsu laiku. Arī es dalos informācijā par produktiem, taču spēju tos salīdzināt un ļoti ātri pateikt savu vērtējumu, jo esmu izmēģinājusi ļoti daudz kosmētikas, dabiskos šampūnus vismaz simtu! Žurnālos mēdz ievietot produktu topus – labākos krēmus, šampūnus, kondicionierus vai ko citu, taču nevajag domāt, ka tie vienlīdz labi derēs visiem. Arī galējībās nevajag krist, pati esmu nonākusi līdzsvarā – man ir manikīrs, par kuru kāds teiks, ka tas nav bio un, iespējams, ir neveselīgs, taču mēnesi nav jāsatraucas par savām rokām. Bija laiks, kad lietoju tikai bioloģiskus produktus, taču sapratu, ka, nenodarot sev pāri, varu atļauties arī nelielas atkāpes. Aizeju pie draudzenes uz manikīru un pēc pusotras stundas jūtos daudz labāk. Sevi vajag iepriecināt!
Ilvas receptes
Burkānu “lasis” (pilnīgi bez laša)
Sastāvdaļas:
3–4 vidēja izmēra burkāni, 2/3 tējk. kūpināta sāls (nopērkams “Biotēkā”), 4 ēdamk. aukstā spieduma olīveļļas, 1/2 bioloģiski audzēta citrona sula.
Pagatavošana:
Burkānus ar dārzeņu mizojamo nazi sagriež plānās strēmelēs un liek katliņā tvaicēties 7–9 minūtes. Iztvaicētos burkānus sajauc ar kūpināto sāli, olīveļļu un citrona sulu. Liek cepamajā traukā un cep cepeškrāsnī 180 grādos 12 minūtes. Atdzesē un līdzīgi kā mazsālītu lasi liek uz sviestmaizes, papildinot ar sīpolu un pipariem.
Ogu panna cotta*
Sastāvdaļas:
250 ml saldā krējuma no govs piena vai aizvietotājs no augiem, 250 ml govs piena vai augu “piena”, 2 paciņas jeb 20 g augu izcelsmes recinātāja agaragara vai želatīna, 150–200 g upeņu vai citu ogu, 4–5 ēdamk. cukura, medus vai cita saldinātāja, Ilva izmanto bērzu cukuru jeb ksilītu.
Pagatavošana:
Pagatavošana nedaudz atšķiras, ja izmanto agaragaru vai želatīnu. Želatīnu izšķīdina siltā ūdenī un nevāra, taču agaragars ir mazliet jāpavāra, līdz parādās pirmais burbulis. Šajā receptē izmantots agaragars. Katliņā ielej saldo krējumu, pienu, 2–3 ēdamk. saldinātāja, pievieno vienu paciņu agaragara un vāra līdz pirmajam burbulim. Mazliet atdzesē. Lej glāzēs un liek ledusskapī uz 1–2 stundām, līdz masa sarecē. Pa to laiku pagatavo ogu masu – rūpīgi saspaida vai sakuļ ogas kopā ar 2 ēdamk. saldinātāja, liek katliņā, pievieno vienu paciņu agaragara un uzkarsē līdz pirmajam burbulim. Lej glāzēs pāri sarecējušai krēma masai. Liek ledusskapī uz vēl 1–2 stundām sastingt. Gatavs pasniegšanai!
* Panna cotta (tulkojumā no itāļu valodas – vārīts saldais krējums) ir itāļu saldināta krējuma deserts, kas sabiezināts ar želatīnu. Krējumu var papildināt ar kafiju, vaniļu un citiem aromatizētājiem.
