Kāds amerikānis rosinājis iniciatīvu Latvijas izslēgšanai no NATO, jo mūsu valsts neklausot ASV un nepildot nosacījumus 0
Līdzīgi kā Latvijā darbojas portāls Manabalss.lv, tā Amerikā šādu funkciju pilda portāls Change.org. Princips ir identisks – ja tiek savākts noteikts iedzīvotāju balsu skaits, jautājums tiek virzīts izskatīšanai tālāk.
Taču uzmanību piesaistīja kāda iniciatīva saistībā ar mūsu valsti, ko šobrīd portālā rosinājis Rendijs Hejs (Randy Hayes). Rendijs ir apņēmies panākt, ka Latvija tiek “izmesta” no NATO. Kādi ir viņa argumenti?
Ir sagatavots izsmeļošs pamatojums, kurā minētais pilsonis skaidro savu nodomu un to, kāpēc tas ir svarīgs. Viņa acīs Latvija ir “nepaklausīga” valsts.
Visupirms tiek piesaukta nepieciešamība pasaulei demonstrēt Trampa un lielas valsts varu: “Donalds Tramps oficiāli kļuvis par 47. ASV prezidentu. Amerikāņu nācija ir lielākā pasaulē, bet pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mums tas diemžēl ir jāpierāda. Lielas valsts diženas galvas vārdi nedrīkst būt tukša skaņa. Pirms neilga laika mūsu prezidents teica, katrai NATO dalībvalstij 5% budžeta ir jānovirza aizsardzības izdevumiem.”
Rendijs savus tautiešus aicina parakstīt viņa petīciju, jo, pēc viņa domām, Latvijas izslēgšana no NATO būšot mācība citām alianses dalībvalstīm, jo “ikvienam būtu jāsaprot, ka 5% nav 4%, tie nav arī 4,5%. Pieci ir pieci”. Rendijs ir pārliecināts, ka NATO drošību nedrīkst apdraudēt fakts, ka “kāds ilgi slauka degunu”.
Iniciatīvas autors arī paskaidro, kāpēc, viņaprāt, no NATO būtu izslēdzama tieši Latvija: “Ja kāds uzbruks Latvijas Republikai, kaimiņvalstis palīdzēs Baltijas valstij, taču ne jau NATO 5.panta, bet gan savas drošības dēļ. Latvijas atrašanās vieta starp Lietuvu un Igauniju ir ļoti ērta. Tādējādi Latvijas Republikas izslēgšana neapdraudēs tās drošību, bet liks nodrebēt visām citām NATO dalībvalstīm. Tad viņi mūs klausīs, nevis tikai paklausīgi mās ar galvu, neko nedarot. Latvija palielina budžetu aizsardzībai, taču pieci ir pieci. Tieši tāpat, kā pastāv tikai divi dzimumi.”
Iniciatīvas autors norāda, ka gadījumā, ja šī iniciatīva saņems pietiekamu atbalstu, tā tiks iesniegta balsojumam NATO. ASV esot globāls spēks, tāpēc tās viedoklis tikšot uzklausīts un Latvija tikšot izslēgta.
Tiesa gan, kā novēroja LA.LV, vakar par iniciatīvu bija parakstījušies 60 cilvēki, šodien (piektdien, 24.janvārī) atbalstītāji ir 66, tātad diennakts laikā ir pievienojušies vien 6 jauni, ar ko visticamāk būs daudz par maz, lai šī iniciatīva aizietu tālāk par konkrēto platformu.
Paldies mūsu lasītājai, kura pievērsa redakcijas uzmanību šai iniciatīvai!
Jāatgādina, ka Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika uzsākta Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana un sadarbība ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organisation, NATO). Reaģējot uz jauno drošības vidi un ģeopolitisko situāciju, NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem 1991. gada 20. decembrī izveidoja Ziemeļatlantiskās sadarbības padomi (North Atlantic Cooperation Council, NACC). NACC dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šī foruma dalībvalsti.
Turpmākajos gados Latvijas sadarbība ar NATO kļuva aizvien intensīvāka. 1994. gadā Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai programmai “Partnerattiecības mieram”, kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995. gadā dalība programmā “Partnerattiecības mieram” ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm.
1999. gada 23. – 25. aprīlī NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā, ASV, Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm piedāvāja izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan, MAP), kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai, kā arī ļautu MAP valstīm saņemt papildu konsultācijas, palīdzību un praktisko atbalstu no NATO valstīm.
2002. gada 21. novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā, Čehijā, Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Tādējādi aizsākās pēdējais posms, pirms Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti 2004. gada 29. martā.
