Kādreizējais hokeja izlases aizsargs Bondarevs netiek atpakaļ pie sievas 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokeja izlases kādreizējais aizsargs Igors Bondarevs pēc karjeras beigšanas iekārtojās uz dzīvi ASV un iemēģinājis roku dažādos ar hokeju nesaistītos darbos, bet nu jau vairākus mēnešus iestrēdzis dzimtenē.
Rezultatīvākais aizsargs
Pēdējie mēneši Bondarevam nav bijuši rožaini – ziemā ar sievu, baltkrievieti Jekaterinu abi ieradās Eiropā un pēc viesošanās pie vecākiem Rīgā devās uz Minsku.
Aprīlī mūžībā devās Igora tēvs, dēlam tika dota atļauja ierasties uz bērēm, tikmēr kundzei bija jāpaliek Baltkrievijā. Viņi joprojām ir šķirti un netiek atpakaļ uz mītnes zemi ASV.
“Tēvs mani sešu gadu vecumā aizveda uz hokeju, biju mazliet apaļīgs, citi jau pāris gadus slidoja. Treneris Jevgeņijs Ļinkevičs iedeva vingrinājumus, tētis pirms skolas katru dienu ar mani darbojās, un es pamazām apdzinu vienaudžus,” pateicīgs ir Bondarevs.
Viņš nāk no “Latvijas Bērza” skolas, 1974. gads padevās aizsargiem ražens – vēlās lielajā hokejā izsitās arī Kārlis Skrastiņš, Rodrigo Laviņš, Oļegs Sorokins.
Sergejs Žoltoks palīdzēja Bondarevam 20 gadu vecumā aizbraukt uz ASV. “Divas sezonas ar Rīgas “Pārdaugavu” bija nospēlētas Krievijā.
Treneris Mihails Beskašnovs uzskatīja, ka vēl par agru braukt prom, jo svēru 80 kilogramus, vajadzēja kļūt fiziski stiprākam.
Izdevās nostiprināties CHL līgā, kur bija līdzīgs līmenis kā ECHL – tur vairāk ņem jaunos un talantīgos, bet CHL ir pieredzējušāki vīri, kas iepriekš spēlējuši augstākā līmenī,” stāsta Igors Bondarevs.
1998./1999. gada sezonā Bondarevs kļuva par līgas rezultatīvāko aizsargu un kopumā piekto labāko punktu krājēju – 64 spēlēs 104 punkti, saņemot labākā aizsarga balvu.
“Tās sezonas laikā mani izsauca uz IHL klubu Lasvegasas “Thunder” un pēc trim mačiem piedāvāja pagarināt pārbaudes laiku, bet finansiālie nosacījumi ļoti neizdevīgi – 400 dolāri nedēļā. Hansvilā tobrīd pelnīju divreiz vairāk, biju precējies, māja kredītā, turklāt IHL pašam būtu jāapmaksā dzīvoklis. Nevarētu savilkt galus,” viņš skaidro atteikuma iemeslus.
Iegrožot Burē
Ilgu laiku Igors Bondarevs pārmaiņus spēlēja ASV un Eiropā, kur 2002. gadā ar Bratislavas “Slovan” kļuva par Slovākijas čempionu. Uz šo vienību aizsargs pārcēlās pēc Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm.
Tajās viņš, starp citu, sakrāja četrus rezultativitātes punktus (2+2), bet pārinieks Kaspars Astašenko, kuram bija 23 spēļu pieredze NHL, tika vien pie piespēles. Vēl četri punkti no aizsargiem bija tikai Sandim Ozoliņam, tiesa, viņš tos sakrāja vienīgajā mačā pret slovākiem.
No sešiem pasaules čempionātiem Bondarevs izceļ 2000. gadu Sanktpēterburgā: “ASV ja lielos, tad ar šo uzvaru pret Krieviju. Atceros, ka, spēlējot pret Pāvelu Burē, centos viņam visu laiku būt blakus un neļaut saņemt ripu. Domāju, ka izdevās, jo ar mani laukumā komanda vārtus neielaida.”
No klubu karjeras spilgtā atmiņā palicis laiks “Karpat” Somijas pirmajā līgā: “Es pret viņiem guvu vārtus, un mani pārpirka, tobrīd Oulu spēlēja arī Vjačeslavs Fanduļs. Kļuvām par čempioniem un iekļuvām augstākajā līgā. Mums bija ļoti grūti treniņi, bet spēles uzvarējām pat bez piepūles. Pēc Pēterburgas čempionāta aicināja spēlēt SM līgā Somijā, bet ģimenes lēmums bija atgriezties ASV.”
Vēlāk divarpus sezonas Bondarevs uzspēlēja pēc spēka otrajā Krievijas līgā, ar Ņižņijnovgorodas “Torpedo” 2003. gadā arī kļuva par čempionu un komandas rezultatīvāko aizsargu.
“Piedāvāja pagarināt līgumu, bet ASV man deva tādu pašu naudu, sieva bija dabūjusi labu darbu, un negribēju būt prom no ģimenes.”
Mazāk problēmu
Karjeru Bondarevs beidza pirms desmit gadiem Polijā un dažādu iemeslu dēļ hokejā nepalika, iekļaujoties ASV darba tirgū.
“Sākumā darbojos celtniecībā, tad puiši pastāstīja, ka smago automašīnu vadītāji pelna divas reizes vairāk. Pamēģināju, nopirku savu mašīnu, kas potenciāli sola lielākus ienākumus, un nodibināju kompāniju. Tomēr ar vienu mašīnu ir ļoti sarežģīti, vajag apmēram desmit.
Apvienojos ar partneri, bāzējāmies Ziemeļkarolīnā, kur saskāros ar to, ka ir lielas problēmas ar vadītājiem. Sapratu, ka šajā biznesā mierīgi nepagulēšu, nolēmu atgriezties algotā darbā un pats būt pie stūres.
Esmu izbraukājis ASV krustu šķērsu, iepazinis to no citas puses. Ļoti patīk rietumu krasts. Kalnos ziemā mēdz būt daudz avāriju, braucot pa ledu, ir liels adrenalīns.
Katra iebraukšana lielā pilsētā ir neprognozējama un GPS var ievest tur, kur ar auto fūri nevar izbraukt.
Reiz man Ņujorkā gadījās iestrēgt starp mājām, un tad nav patīkami,” stāsta Igors Bondarevs, kurš šobrīd ir pārdomās par nākamā izaicinājuma pieņemšanu.
Vizītkarte. Igors Bondarevs
Dzimis 1974. gada 9. februārī;
Bijušais hokeja aizsargs;
Latvijas izlasi pārstāvējis sešos pasaules čempionātos un 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs;
Spēlējis klubos Latvijā, ASV, Somijā, Slovākijā, Krievijā, Baltkrievijā, Dānijā, Polijā;
Slovākijas čempions ar Bratislavas “Slovan” (2002)
Precējies, sieva Jekaterina. Dzīvo ASV un ir šīs valsts pilsonis.
