Kādreiz bija modē krāt līdz bērna pilngadībai, tagad to var atļauties tikai trešdaļa vecāku 12
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā savu bērnu nākotnei iekrājumus nevar atļauties veidot 35% vecāku Latvijā, kamēr gandrīz katrs desmitais inflācijas dēļ uzkrājuma veidošanu bērniem pagaidām ir atlicis, noskaidrots bankas “Citadele” jūlijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.
Veidot iekrājumus savu atvašu labākai nākotnei Latvijā patlaban nevar atļauties 35%, kas ir krietni vairāk nekā Lietuvā, kur šī problēma aktuāla 23% vecāku. Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk Latvijā šādā situācijā atrodas pakalpojumu tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un vientuļie vecāki, kas dzīvo ar vienu bērnu, kā arī kuplas mājsaimniecības, kurās mitinās vismaz četri cilvēki.
Bērnu nākotnes iekrājumu veidošanā būtisku lomu spēlē arī šobrīd aktuālā inflācija – 8% respondentu Latvijā un 6% Lietuvā atklāj, ka līdz šim uzkrājumus bērnu nākotnei izdevies veidot regulāri, taču cenu kāpuma dēļ šobrīd to paveikt nav iespējams.
Gan Latvijā, gan Lietuvā vecāki savu bērnu uzkrājumu veidošanai visbiežāk izmanto bankas kontu, kur iekrājumus glabā 23% Latvijā un 33% Lietuvā, savukārt otrs iecienītākais krāšanas instruments ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas Latvijā aktuāla 14% respondentu Latvijā un 26% Lietuvā.
Aptuveni katrs desmitais jeb 11% Latvijā, kā arī 15% Lietuvā investējuši nekustamajā īpašumā ar domu to nākotnē novēlēt bērniem. Šāda pieeja visiecienītākā bijusi vīriešiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Bankas “Citadele” grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe norāda, ka, lai arī pēc aptaujas datiem iedzīvotāju populārākā izvēle ir bērnu nākotnes uzkrājumu turēt savā bankas kontā, tam ir labākas alternatīvas – piemēram, krājkonts, kas nodrošina, ka iekrājumi stāv nošķirti un tiem nevar piekļūt ikdienas tēriņu segšanai, kā arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas ļaus atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu un izvēlēties brīdi, kad atvase uzkrājumu var saņemt savā rīcībā.
Respondentu atbildēs fiksēts, ka pietiekami populāra izvēle bērnu nākotnes iekrājumu veidošanai ir krāšana “cūciņā”, ko atzīmē 10% Latvijā un 13% Lietuvā, savukārt aptuveni 8% vecāku abās valstīs izmanto krājkontu. Aptaujas dati liecina, ka 6% Latvijā un 9% Lietuvā savu bērnu nākotnei krāj, investējot finanšu tirgos un konkrēti – uzņēmumu akcijās.
Fišere-Kaļķe norāda, ka gadījumā, ja vecāki krāj “cūciņā”, tad jārēķinās, ka šos uzkrājumus vistiešākā mērā ietekmē inflācija. Piemēram, ja uzkrāti 100 eiro, tad pie 10% inflācijas, naudas pirktspēja ir par 10 eiro mazāka.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzkrājumu veidošanu savu bērnu nākotnei banka “Citadele” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2022.gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 700 iedzīvotājus Latvijā un Lietuvā.
