Kadirovs prasa Kremļa atbalstu 0
Kremļa ieceltais un atbalstītais Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs izteicies, ka varētu atkāpties un aiziet no politikas, taču analītiķi uzskata viņa paziņojumu par mudinājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atkārtoti apliecināt atbalstu viņa antikonstitucionālajai šariata diktatūrai Čečenijā.
Kadirovs sācis nervozēt?
Kadirova izteikumi par varbūtējo atkāpšanos izskanēja pāris dienas pēc Krievijas opozīcijas aktīvistu publiskotā ziņojuma par viņa despotisko valdīšanu. “Es jūtu, ka valsts vadībai vajadzētu atrast citu personu, lai mans vārds nevarētu tikt izmantots pret maniem tautiešiem,” izteicās Čečenijas vietvaldis, piebilstot, ka gribētu pievērsties ģimenei, biznesam un islāma studijām. Politiskie analītiķi brīdina neticēt nevienam no šiem Kadirova izteikumiem un nevērtēt tos ar Rietumu politikas mērauklu, atzīmē laikraksts “The Christian Science Monitor”. Kadirovam, kurš jau gandrīz desmit gadus ar dzelzs dūri valda Čečenijā, nebūtu problēmu savākt simt procentus balsu valsts galvas “vēlēšanās” septembrī, taču viņam ir vajadzīga tikai viena – Krievijas prezidenta Putina – balss, kas pagarinātu viņa neaizskaramību un visatļautību.
Politiskie apskatnieki uzskata, ka Kadirovs nav sācis nervozēt pirms gada nogalinātā Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova sagatavotā un tagad viņa domubiedra Iļjas Jašina publiskotā ziņojuma dēļ par viņa brutālo valdīšanu, jo tas jau ilgi ir zināms. Kadirova satraukumu varētu būt izraisījušas pārbīdes Krievijas spēka struktūrās, kur briest neapmierinātība ar Čečenijas vietvaldim faktiski doto rīcības brīvību likvidēt savas politikas pretiniekus kā Čečenijā, tā citviet Krievijā. Boriss Ņemcovs tika nogalināts Maskavā pārsimt metru no Kremļa, un slepkavu pēdas ved uz Čečeniju, kur viņi atrodas Kadirova aizstāvībā. Tas saniknojis Federālo drošības dienestu un citas Krievijas spēka struktūras, kuru darbinieki raduši uzskatīt sevi par stāvokļa noteicējiem un cilvēku likteņu lēmējiem. Turklāt Kadirovs jau kuro gadu vienpersoniski pārrauga miljardiem rubļu dotācijas, ko Maskava piešķīrusi Groznijai karā sagrautās saimniecības atjaunošanai un vismaz šķietama miera uzturēšanai.
Pārbīdes Putinam pietuvināto personu lokā varētu būt pamudinājušas Kadirovu nākt klajā ar ultimātam pielīdzināmu paziņojumu prezidentam Putinam iejaukties un personiski paust atbalstu viņa pārvēlēšanai Čečenijas vadoņa amatā vai riskēt ar stāvokļa destabilizāciju Ziemeļkaukāzā.
“Kadirovs jūt, ka viņa stāvoklis pasliktinās. Ir pazīmes, ka Kremlis ir neapmierināts ar viņu, un noskaņojums Krievijas valdošajās aprindās vēršas pret viņu Kadirova neparedzamās un neapdomīgās uzvedības dēļ. Viņš jūt, ka zaudē uzticību varas virsotnē,” uzskata Iļja Jašins, kura ziņojums guva mazu ievērību Krievijā. “Kadirovs jau vairākus mēnešus ir centies panākt personisku tikšanos ar Putinu, taču nav saņēmis Putina atbildi. Tāpēc viņš, kurš savulaik karoja pret Krievijas spēkiem, kļūst nervozs un sūta savas uzticamības apliecinājumus. Protams, viņš negrib atkāpties,” saka Jašins.
Putina–Kadirova pakts
Kad Krievijas karaspēks pēc kārtējā kara pirms dažiem gadiem pameta Čečeniju, Krievijas prezidents Putins nodeva apgabalu gandrīz pilnīgā Kadirova kontrolē. Kadirovs ar dzelzs dūri apspieda jebkādu pretestību un iesaistīja bijušos kaujiniekus savā privātajā armijā, lai radītu Kremlī pārliecību par Čečenijas pilnīgu lojalitāti. Čečenijas neatkarības kustību, kas gruzdējusi gadu simtiem, ik pa laikam uzliesmojot militārā konfliktā ar Krievijas varas iestādēm, nožņaudza pašmāju varmāka ar Kremļa atbalstu.
Apsūdzēts vardarbībā un cilvēktiesību pārkāpumos, Kadirovs tiek arī kritizēts par greznu personisko dzīvesveidu, izšķērdējot Maskavas piešķirto naudu Čečenijas saimniecības atjaunošanai.
Kadirovs terorizējis čečenu sievietes, kas atteikušās ievērot stingru islāmisko tērpu kodeksu, un piedraudējis ar pretdarbību Krievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, kas mēģinājuši notvert likumpārkāpējus Čečenijas teritorijā. Kadirova režīms tiek saistīts ar politisko slepkavību virkni Čečenijā un citviet, tajā skaitā ar Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību pirms gada Maskavā. Kadirovs draudējis Krievijas liberālajiem opozicionāriem, kurus nodēvējis par “šakāļiem”, “tautas ienaidniekiem” un citos apzīmējumos, kas atsauc atmiņā Staļina terora laikus. Pirms dažām nedēļām Kadirovs tīmeklī ievietoja video, kur viens no opozīcijas līderiem, bijušais premjerministrs Mihails Kasjanovs redzams ieroča tēmēklī. “Pēc diviem kariem Kadirova Čečenija ir galēji brutāla vieta, kas pilna ar ļaudīm, kuri uzauguši ar ieročiem rokās un kuriem nav sirdsapziņas pārmetumu nogalināt,” uzskata Kārnegi centra Maskavas nodaļas eksperts Andrejs Koļesņikovs.
Kremļa kritiķim Andrejam Piontkovskim pirms nedēļas nācās bēgt no Krievijas, jo Kadirova pārraudzītais Čečenijas parlaments pieprasīja, lai tiktu izmeklētas “ekstrēmisma pazīmes” viņa rakstā par Kadirova saikni ar Kremli. Jau būdams trimdā, Piontkovskis paziņojis, ka Kadirova vēršanās pret viņu un citiem Kremļa kritiķiem ir mēģinājums pārliecināt Putinu, ka Kadirovs ir neaizstājams sabiedrotais ne tikai kā Čečenijas valdnieks, bet arī kā politisko pretinieku apkarotājs citviet Krievijā.
