Uzpircēji, izsoles un cena. Par būtiskākajiem riskiem gaļas liellopu pārdošanā 2
Sagatavojis Uldis Graudiņš
Precīzs liellopa svars, pārdodot dzīvnieku uzpircējam vai gaļas pārstrādes uzņēmumam, ir ļoti svarīgs saimnieka darba novērtēšanas un adekvātas samaksas rādītājs. Saimniecības darbībai svarīgi ir arī saņemt maksājumu solītajā termiņā. Tomēr ne visi uzpircēji un ne vienmēr iepriekš nosauktos un citus sadarbības nosacījumus ievēro. Kāda ir lauksaimnieku pieredze gaļas un citu liellopu pārdošanā, vaicājām gaļas liellopu audzētājiem.
Uldis Pilveris, Mārsnēnu pagasta SIA Mārsnēnu Upmaļi saimnieks:
– Mēs gandrīz visus izaudzētos gaļas liellopus pa tiešo eksportējam galvenokārt uz Turciju, Vāciju un Nīderlandi. Saimniecībā atrodas svari, kur vispirms nosver tukšu mašīnu un vēlāk – ar dzīvniekiem. Svarus ik gadu kalibrējam. Ja pircējs nepiekrīt mūsu svaru izmantošanai, ar viņu nesadarbojamies. Pretenziju pret samaksas termiņu ievērošanu mums nav. Nākamajā gadā gatavojamies iegūt Šarolē šķirnes saimniecības statusu.
Agnese Celova, Rojas novada SIA Dižglābas saimniece:
– Radies iespaids, ka patlaban liellopu pircēji izmanto saspringto situāciju ar lopbarību un maksā neadekvāti zemas cenas. Piemēram, mēs pārdevām dažādus dzīvniekus SIA Senlejas un saņēmām viszemāko barojuma vērtējumu. Nevaru pierādīt, ka šis uzņēmums mūs krāpj. Tomēr fakts paliek fakts. Liellopu pārprodukcijas dēļ patlaban pieturam vairākus brāķējamos liellopus. Tā teikt, patlaban pelei vēders pilns un milti rūgti. Vienmēr pircēji uz zemnieku rēķina pelna. Ir mums bijis gadījums ar SIA HeinorS cilvēkiem, kuru svari, sverot vienu govi, rādīja par 60 kg mazāk nekā mūsu svari. Tad gan lūdzām mūs vairāk netraucēt.
Ir bijuši gadījumi, ka uzpircēji, uzzinot, ka saimniekiem ir pašu svari, savus svarus neizmanto.
Pārsteidza, ka jaunajā izsoļu namā, kas sācis darboties Saldus pusē, mūsu dzīvnieku svaru uzrādīja pat lielāku, nekā redzējām svēršanā savā saimniecībā. Mēs savus dzīvniekus pirms pārdošanas sveram uz saviem svariem. Tos nopirkām pirms aptuveni pieciem gadiem un uzreiz jutām, ka dzīvnieku svars kļūst lielāks. Iesaku svarus pirkt visiem lopkopjiem.
Ieva Galiņa, Mārcienas pagasta PS Lejas Vāveres saimniece:
– Pircēji ir dažādi. Mēs vispirms par viņiem ievācam informāciju. No maz zināmajiem pircējiem prasām priekšapmaksu. Ar lielajiem pircējiem, es šeit domāju Izsoļu namu, Eurasia un Baltic Vianco, protams, nekad nav bijis problēmu. Tie samaksā. Šajā rudenī pārdevām dzīvniekus Ērgļu uzņēmumam Maximus Group. Ar sadarbību esam apmierināti. Jāvērš uzmanība, ka dzīvniekiem, kurus nodod kaušanai, liemenis var nebūt tāds, kā saimnieks ir iedomājies. Kopējais secinājums – ir jāuzmanās no negodīgiem uzpircējiem.
Pēteris Bērziņš, Smiltenes pagasta ZS Braslas saimnieks:
– Jau kopš neatminamiem laikiem bullīšu, brāķēto un traumas guvušo dzīvnieku pārdošanā sadarbojos ar vienu uzņēmumu. Tas ir Lēdurgas pagasta gaļas pārstrādes uzņēmums AS Ceplīši. Nemeklēju citu sadarbības partneri, kas varētu piedāvāt labākas cenas, jo Ceplīši ir stabils sadarbības partneris. Krāpšanu nekad no šā uzņēmuma puses neesmu jutis. Ka tik pēc šādas slavas dziesmas nepaliek lepni un nenomet cenu…
Esmu arī dzirdējis par krāpniekiem, kas paņem liellopus, nenorēķinās un vēlāk bankrotē. Pēc kāda laika sāk zemniekam kādu mazumiņu maksāt. Tā ir zemnieku nerrošana.
Juris Marcinkevičs, Dunavas pagasta ZS Niedrupītes saimnieks:
– Pēdējos divus gadus sadarbojos ar Izsoļu namu. Agrāk dzīvniekus dažkārt pārdevām arī SIA Zennum, kuru pārstāvēja Turcijas uzņēmējs Murats Kelkits. Saimniecībā ir dzīvnieku svari. Man līdz šim nav bijis iemesla apšaubīt Izsoļu nama un Zennum fiksētos rādītājus.
Andris Pauls–Pāvuls, Smiltenes pagasta SIA A17 saimnieks:
– Vislielākais risks ir lopkopja muļķība. Iepērkoties tirgū, mēs taču pārliecināmies, kuram pārdevējam ir vislabākā un šādā kvalitātē vislētākā prece!
Naivi domāt, ka jebkurš uzpircējs, kurš iebrauc mājas pagalmā ar saviem svariem, piedāvās vislabāko cenu. Arī tie aģenti, kuri paši atrod lopkopjus, sakot, ka ir no gaļas kombināta, ir tikai starpnieki, kuru iztikas avots ir starpniecības procenti no viņu produkcijas. Nekad nevienu lopu neesmu pārdevis kādam, kurš piebrauc klāt vai zvana. Bet zvana bieži. Jautājums parasti ir šāds: “Šeit kautuve X, vai jums nav kādi lopiņi pārdošanā?” Parasti brīnos par nosaukto cenu, jo tā ir vismaz par trešdaļu mazāka, nekā pārdodu es. Vispār neesmu nevienu lopu kautuvei pārdevis dzīvsvarā. Ir jātur prātā, ka labas kvalitātes gaļas liellopu Latvijā nepietiek tāpēc, ka lielu daļu produkcijas pārdod citās valstīs.
Meklējot, kam pārdot nobarotus liellopus, pārliecinos, kuram pircējam (gala pircējam – kautuvei, nevis starpniekam!) ir vislabākā cena kautsvarā, jo ar kautsvara cenām blēdīties faktiski nav iespējams, turklāt, ja ir vēlēšanās, ir iespēja īpašniekam piedalīties svēršanas procesā.
Esmu atradis vairākus labus sadarbības partnerus, kuri arī paši nodrošina transportu.
www.ldc.gov.lv mājas lapā ir atrodams un ērti lietojams PVD sertificēto kautuvju saraksts. Meklēšanas parametros ievadiet vēlamo novadu un noteikti izvēlieties darbības jomu: kautuve, kas veic liemeņu klasificēšanu. Tad atrastās kautuves nosaukumu ierakstiet mātē gūglē – atradīsiet uzņēmuma mājas lapu ar tiešo kontaktinformāciju. Ja gadījumā jūsu izvēlētajai kautuvei nav mājas lapas, ierakstiet tās nosaukumu meklēšanas logā lapā www.lursoft.lv, atveriet saiti ar informāciju par uzņēmumu. Šeit garantēti būs atrodamas kautuves, nevis starpnieka tālrunis. Ja papildus vēlaties pārbaudīt, vai šis uzņēmums ir drošs, pie informācijas par uzņēmumu klikšķiniet uz saites Pārbaudīt aktuālo informāciju par nodokļu parādiem. Saite jūs aizvedīs uz VID mājas lapu ar aktuālo informāciju. Ja jūs tomēr māc šaubas par uzņēmuma godīgumu, noteikti brauciet iepazīties klātienē. Jums laipni parādīs liemeņu svēršanas un klasificēšanas procesu.
Kristaps Graumanis, Druvienas pagasta SIA Laskumi saimnieks:
– Vissvarīgākais ir atrast labu un godīgu uzpircēju. Būtu arī svarīgi, cik tālu no saimniecības tas atrodas. Mēs savus īstos sadarbības partnerus uzreiz neatradām. Es liellopu pircēju parasti izmēģinu ar vienu diviem lopiem. Tad var redzēt, kas notiek ar svaru un maksāšanu. Patlaban esmu palicis pie SIA Senlejas un pie Izsoļu nama. Pārdodu lopus dzīvsvarā, pats arī saimniecībā tos sveru. Abu uzņēmumu svaru rādītājiem uzticos. Arī par atsaucību un izpratni neko sliktu nevaru teikt – saimniecībai sarežģītā situācijā var saņemt avansa maksājumu. Citādi ir ar cenu. Vasarā tā turas labā līmenī, rudenī krīt.
Ir bijuši arī negodīgi pircēji. Savulaik, pats sveroties, pārbaudīju SIA HeinorS puišu svarus. Manam svaram tie rādīja pāris kilogramu mazāk. Uz vienu liellopu atšķirība būtu daudz būtiskāka, tāpēc no sadarbības atteicos. Uzpircēji centās pārliecināt, ka nepareizi rāda mani svari, tomēr nepiekritu. Šķīrāmies.
Artis Pētersons, Alsungas pagasta ZS Kalnarāji saimnieks:
– Sevi neuzskatu par lētticīgu, tāpēc dzīvniekus sveru un braucu līdzi, kad uzpircējs tos aizved. Savus bullīšus pārdodu SIA Baltic Calves un Izsoļu namam. Divi pircēji izvēlēti tāpēc, ka nedrīkst visas olas likt vienā groziņā. Piemēram, vienā Izsoļu nama vairāksolīšanā cena kritās par vienu trešdaļu. Ja visus savus bullīšus būtu sūtījis uz šo vairāksolīšanu, būtu lieli zaudējumi. Izsoļu namam darbojoties aizvien ilgāk, garāks kļūst norēķinu termiņš ar zemniekiem. Patlaban tas jau izstiepts līdz vienam mēnesim. Mani tas neapmierina.
Tāpat neapmierinoši ir, ka Izsoļu nams vairāksolīšanu rezultātus savā mājas vietnē publicē, agrākais, pēc viena mēneša. Ir bijušas reizes, ka rezultāti mājas vietnē paziņoti arī pēc diviem mēnešiem. Bet man taču ir jāplāno bizness! Ar iepriekš nosaukto partnera darbību labā līmenī to ir grūti izdarīt.
Ir daudz dzirdēts arī par regulējamajiem svariem, kurus uzpircēji izmanto mazajās saimniecībās.
Mārtiņš Vaičulis, Andrupenes pagasta ZS Piekalni saimnieks:
– Mūsu saimniecībai ir bijusi slikta pieredze ar dzīvnieku pārdošanu. Šajā gadā īsu brīdi pirms tam, kad vēl bija izdevīgas cenas eksportam uz Turciju, ar mums sazinājās Polijas pircēji, nosauca labu cenu un solīja noteiktā dienā saimniecībā ierasties pēc dzīvniekiem. Dzīvnieku eksportam ir vajadzīga PVD inspektora klātbūtne, viņš ieradās, tomēr poļi neatbrauca. Polijai paredzētos dzīvniekus par zemāku cenu pārdevām Izsoļu namam.
Vēl mums ir slikta pieredze ar kādu lielu Vidzemes gaļas kombinātu. Pārdevām tam divas brāķētas govis. Vispirms, lai pārliecinātos par to veselību, Bior veicām analīzes. Tās slimību klātbūtni neuzrādīja. Savukārt gaļas kombināta veiktās analīzes rādīja, ka govis bijušas slimas, un tāpēc mums par abām samaksāja vien 300 eiro. Protams, saņēmām arī apdrošināšanas naudu. Tomēr darboties ar tādām metodēm… Ikdienā sadarbojamies ar Izsoļu namu. Nav citu variantu. Agrāk esam dzīvniekus pārdevuši arī mazajiem pircējiem un sastapušies ar būtiskām atšķirībām svaru rādījumos. Patlaban ir pārliecība, ka naudu par dzīvnieku saņemsim.
Vairāķ lasiet žurnālā Agro Tops
