Kādi produkti palīdz sievietēm aizkavēt novecošanu 0
Mēs visas baidāmies no vecuma un iespējas zaudēt savu neatkarību, taču eksperti apgalvo, ka ir atraduši piecus superproduktus, kas var palīdzēt sievietēm novecošanās procesa laikā, rāda jauns pētījums.
Apelsīni, āboli, bumbieri, romiešu salāti un valrieksti var ļaut sievietēm saglabāt kustīgumu, sasniedzot vēlākus dzīves gadus. Arī apelsīnu sula var radīt labvēlīgu ietekmi.
Kopumā uzturs, kas balstīts uz dārzeņiem un augļiem, bagātīgs ar nepiesātinātajām taukskābēm un ar zemu cukuroto dzērienu un sāls saturu, samazina nespēku vecāka gadagājuma sievietēm.
Tomēr ir svarīgi lietot veselīgu un sabalansētu uzturu, ne tikai fokusēties uz atsevišķiem produktiem, uzsver zinātnieki.
Pētījums, ko finansēja Kalifornijas Valriekstu komisija, liecina, ka valrieksti satur veselīgas sastāvdaļas, kas var būt izskaidrojums atklājumam par šā pārtikas produkta labvēlīgo ietekmi uz veselību.
Grāmatas “Kā nenomirt” autors Maikls Gregers apgalvo, ka tikai divas valriekstu saujas nedēļā var pagarināt sievietes dzīvi tikpat lielā mērā kā lēns skrējiens četras stundas nedēļā.
Iepriekšējos pētījumos secināts, ka valrieksti var samazināt sirdslēkmju un diabēta risku, pazemināt stresa līmeni, novērst Alcheimera slimību, krūts un prostatas vēzi, kā arī samazināt holesterīna līmeni.
Tā kā valrieksti bagātīgāk satur antioksidantus nekā citi rieksti, tikai seši valrieksti nedēļā samazina risku kļūt nespēcīgam, teikts jaunajā pētījumā, kas publicēts izdevumā “Journal of Nutrition”.
Savukārt Mičiganas universitātes pētījums liecina, ka cilvēkiem, kas apēd vienu mazu ābolu dienā, par 9% samazinās ārsta apmeklējuma nepieciešamība vairākas reizes gadā.
“Ir daudz pētījumu, kuri aplūko konkrētus veselības stāvokļus, kas saistīti ar novecošanu, piemēram, diabēts un sirds slimības, taču mazāka uzmanība tiek pievērsta dzīves kvalitātei un spējai novecojot saglabāt neatkarību. Šā pētījuma vienkāršais vēstījums ir, ka zināmu produktu, tostarp valriekstu lietošana uzturā var palīdzēt sievietēm arī vecumdienās veikt ikdienas uzdevumus, piemēram, doties uz veikalu pēc iepirkumiem vai pašām apģērbties,” pauž Hārvada Medicīnas skolas medicīnas profesore Fransīne Grodsteina.
Pētījums tika veikts, apkopojot datus par 54 762 sievietēm. Laikā no 1992. līdz 2008.gadam pētījuma dalībniecēm tikai uzdoti jautājumi par viņu ikdienas aktivitātēm, ieskaitot spēju veikt ikdienas dzīves pamata darbības. Tad tika izvērtēta saikne starp uztura paradumiem un problēmām ar mobilitāti.
Sagatavots pēc hufftingtonpost.com
