Kādi pamati nepieciešami pirtiņai? 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Savā lauku īpašumā vēlos uzbūvēt koka pirtiņu. Kādi ir iespējamie pamatu risinājumi, un cik dziļi pamati nepieciešami? ANDIS AIZKRAUKLES NOVADĀ
Koka pirtiņa nav tik smaga būve kā, piemēram, ķieģeļu vai bloku ēka. Arī tās izmēri ir ievērojami mazāki, tāpēc nav vajadzīgi pamati ar tik lielu nestspēju kā mūra ēkai. Tomēr tiem jābūt pietiekami izturīgiem. To, kādus pamatus izvēlēties, ieteiks pieredzējis speciālists, ņemot vērā grunts apstākļus konkrētajā vietā, gruntsūdens līmeni un plānoto pirts platību.
Kas atrodas pazemē
Svarīgi sākt ar ģeodēzisko izpēti – tā būs precīza informācija par grunts slāņiem. No situācijas atkarīgs, kādus pamatus pirtiņai izvēlēties. Piemēram, ja zem melnzemes kārtas ir smalka smilts, jārēķinās, ka tajā var būt liels ūdens daudzums. Tāpēc grunts sasalstot izplešas un ietekmē pamatus. Arī grunts nestspēja nav liela. Šādā situācijā piemēroti ir dziļi lentveida pamati.
Ja grunti veido rupjas frakcijas smiltis, mitrums tajās neuzkavējas. Šādām smiltīm ir laba nestspēja, un nav jāuztraucas par tās iespējamu izliekšanos. Sals mazāk ietekmē šādas gruntis. Celtniecībai var izvēlēties jebkura veida pamatus. Optimālie ir lentveida vai stabiņu pamati. Tie nav jāierok metra dziļumā – pietiks ar 50–60 cm dziļiem pamatiem. Vislielākās problēmas ir, ja grunts pamatā ir māls. Šāda grunts ir mazāk stabila, tā spēj saglabāt sevī daudz mitruma un sasalstot būtiski izplesties. Rezultātā pamati var deformēties un plaisāt.
Projektējot pamatus, jāņem vērā augsnes sasalšanas dziļums. Latvijā šis dziļums dažādās vietās ir atšķirīgs (no 1 līdz 1,3 metriem). Pamati noteikti jāierīko dziļāk par sasalšanas dziļumu. Īpaši mitrās vietās nepieciešamas ierīkot drenāžas sistēmu, kas novada ūdeni.
Lentveida pamati
Lentveida pamati ir tradicionālākais pamatu veids. Tos izbūvējot, vispirms jārok tranšeja pa būves sienu perimetru. Cik dziļi rakt? Nedaudz dziļāk, kā ziemā sasalst zeme. Parasti jārok nedaudz dziļāk par metru. Apakšā ieber ap 10 cm biezu smilts un pēc tam arī tikpat biezu šķembu kārtu, katru rūpīgi noblietē. Pēc tam ierīko pamatu veidņus, kuros stiprina armatūru (armatūras sieta acs izmērs 100 x 100 mm). Tādējādi pamati būs iespējami stiprāki. Atliek ieliet betonu un ļaut tam nožūt. Pilnībā betons savu stiprību iegūst pēc 28 dienām, taču veidņus var noņemt agrāk.
Stabiņu pamati
Lai ierīkotu šos pamatus, plānotajās nesošo konstrukciju atbalsta vietās izrok 25 x 25 cm bedres. Apakšā ieber ap 40 cm smilšu kārtu un rūpīgi noblietē, salejot to ar ūdeni. Stabiņa betona daļa ir ap 70 cm gara. Stabiņa augšpusē var iebetonēt metāla konstrukciju, pie kuras tiks stiprinātas koka detaļas.
Stabiņus var aizstāt ar skrūvpāļu pamatiem – tos projektā paredzētajās vietās ieskrūvē zemē.
Gan izmantojot stabiņu pamatus, gan skrūvpāļus, jādomā, kā ierīkot komunikāciju ievadus un izvadus. Tie rūpīgi jānosiltina, jāizmanto ūdensvada un kanalizācijas elektriskie sildītāji.
Monolīta betonēta pamatne
Monolīta pamata laukuma ierīkošana ir darbietilpīgākais un dārgākais risinājums, toties šādiem pamatiem ir vairākas priekšrocības – tie ir izturīgi un ilgmūžīgi. Kad koka konstrukcijas būs savu laiku nokalpojušas, uz tiem varēs ierīkot jaunas. Vienlaikus ar pamatiem tiek iegūta līdzena un izturīga grīda. Pirtiņā bez tādas tik un tā neiztikt, lai, piemēram, ieklātu flīzes, izveidotu modernu dušas telpu un ūdensnotekas gan no pērtuves, gan dušas un sanitārā mezgla.
Ierīkojot šādus pamatus, aptuveni 40 cm dziļumā jānorok virskārta un grunts jānoblietē. Tad ieber 10 cm smilšu spilvenu un, salaistot ar ūdeni, noblietē. Seko 10 cm bieza šķembu kārta, ko tāpat noblietē. Ierīko veidņus tā, lai to augšējā mala būtu ap 10 cm virs zemes līmeņa. Uzreiz tam paredzētajās vietās iestiprina ūdensvadam, kanalizācijai un elektroinstalācijai nepieciešamās caurules un kabeļu čaulas. Ieklāj 7–10 cm rupja betona kārtu. Virs tās nekavējoties nostiprina armatūras sietu (acs izmērs 100 x 100 mm), ko ar drāšu skavām fiksē pie vēl nesastingušā betona. Kad pamatkārta sastingusi, ielej atlikušo betona kārtu, taču izmantojot jau smalkākas frakcijas granti un smiltis. Kad pēc betonēšanas pagājušas dažas stundas, pamatu plāksni pārsedz ar polietilēna plēvi – tā betons žūs vienmērīgāk.
Lai arī kāda veida pamati izraudzīti, uz tiem visiem jāierīko hidroizolācija, lai pasargātu koksni no mitruma ietekmes.
Skurstenim – atsevišķs pamats
Atsevišķs pamatu bloks vajadzīgs arī skurstenim un pirtskrāsnij ar akmeņu krāvumu. Skurstenis un pirtskrāsns būs smagākās un masīvākās konstrukcijas, tāpēc tām vajadzīgs atsevišķs – pietiekami liels un ļoti stabils – ar pārējiem pamatiem nesaistīts pamatu bloks. Tādējādi tiks nodrošināta pietiekama konstrukcijas stabilitāte un līdz ar to pirtiņas drošība.
KONSULTĒJIS SIA VIDZEMES KOKA MĀJAS VALDES LOCEKLIS JĀNIS BROKĀNS
