Kādi nodokļi šogad jāmaksā zemniekiem 0
TurpinājumsRaksta pirmo daļu lasiet šeit
Ja zemniekam ir zemnieku saimniecība, viņam no savas peļņas jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis jeb uzņēmumu ienākuma nodoklis. Iepriekšējā žurnāla numurā jau stāstījām par pirmo variantu, tagad – plašāks skaidrojums tiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī par 5% pievienotās vērtības nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Ja esat uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs
No šā gada 1. janvāra ir spēkā pavisam jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Ir noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts tikai tad, ja izņem dividendes (zemniekiem – savu peļņu, ko sauc par dividendēm pielīdzinātu ienākumu), nosacītās dividendes (kapitāla samazināšana, kas veidots no peļņas jeb rezervēm), nosacīti sadalīto peļņu.
Nosacīti sadalītā peļņa (izdevumi, par kuriem maksā UIN) ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nedrošie debitoru parādi, palielināti procentu maksājumi, aizdevumi saistītai personai, saistītu personu darījumi, labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem, likvidācijas kvota.
Būtībā zemnieku saimniecība maksās uzņēmumu ienākuma nodokli tad, kad pieņems lēmumu un izņems peļņu, ko tā var darīt jebkurā brīdī. Ja peļņa netiek izņemta, nodoklis nebūs jāmaksā.
Nodoklis šādos gadījumos tiek rēķināts citādi, proti, nevis ieturēts, bet nosakot bruto vērtību. Ja zemnieks zina, ka ir ienākusi nauda, ko tas var izņemt kā peļņu, tad viņam jāierēķina arī nodokļa daļa (objekts, ko grib izņemt, jādala ar 0,8 un jāreizina ar 20%). Papildus nekas jāmaksā nav. Progresīvais nodoklis (20%, 23%, 31,4%) attiecas tikai uz tiem zemniekiem, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Varēs saņemt arī atlaidi 50% no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet ne vairāk kā par taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto ar nodokli apliekamo objektu kopsummu.
Jauns pievienotās vērtības nodoklis
No šā gada 1. janvāra Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikta jauna likme dārzeņiem, augļiem un ogām – 5%. Šo nodokļa samazināto likmi piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi, tajā skaitā mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti).
Augļi, ogas un dārzeņi, kuriem piemēro šādu nodokļa samazināto likmi (tas būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim), ir: āboli, aronijas, avenes, brūklenes, bumbieri, burkāni, cidonijas, citronliānas ogas, cukurkukurūza, dārza salāti (galviņsalāti) un cigoriņi (tajā skaitā lapu cigoriņi), dzērvenes (tajā skaitā lielogu dzērvenes), ērkšķogas, fenhelis, galda bietes, galda rāceņi, galviņkāposti, lapu kāposti, brokoļi, ziedkāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, garšaugi (to skaitā dilles, lapu pētersīļi, baziliks, koriandrs (kinza), piparmētra u. tml.), gurķi, irbenes ogas, jāņogas, kabači (to skaitā cukīni), kāļi, kartupeļi, kazenes, kazeņavenes, kolrābji, korintes, krūmmellenes, ķiploki, ķiploku loki, ķirbji, ķirši, lācenes, mangoldi, mārrutki, mellenes, melnie rutki, meža zemenes, pastinaki, patisoni, pētersīļu saknes, pīlādžu ogas, plūmes, plūškoka ogas, pupas, pupiņas, puravi, rabarberi, redīsi, salātu dārzeņi (to skaitā romiešu salāti, ozollapu salāti, rukola, endīvijas, mizuna, dīgsti), sausserža ogas, selerijas (sakņu, kātu, lapu), sīpoli un šalotes, sīpolloki, skābenes, smiltsērkšķu ogas, sparģeļi, spināti, tomāti, topinambūri, turnepši, upenes, zemenes, zirņi.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Visi zemnieki ir pašnodarbinātas personas, tas nozīmē – sociāli apdrošināti, ja nav iecelts pārvaldnieks, kas ar īpašnieku noslēdz darba līgumu. Tātad pašnodarbinātie, kuru ienākumi (peļņa jeb ieņēmumi mīnus izdevumi) sasniedz obligāto iemaksu minimālo apmēru – 430 eiro, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
Savukārt tie zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tajā skaitā priekšlaicīgi) vai kuri ir personas ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmas personas. Tas nozīmē, ka šiem zemniekiem nav jāmaksā sociālās iemaksas vispār.
Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts, par ko jāmaksā sociālās iemaksas, ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības. Tātad, ja zemnieku saimniecības ienākumi jeb peļņa, piemēram, ir 1000 eiro mēnesī, tad var maksāt no jebkuras summas, kas pārsniedz 430 eiro, bet, ja ienākumi mēnesī ir 300 eiro, sociālās iemaksas nav jāmaksā, izņemot pensiju apdrošināšanu. Taču pašnodarbinātā obligātajās iemaksās netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai.
Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr. 786 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam ir 32,15% no obligāto iemaksu objekta. Pašnodarbinātajam jāveic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.
Pašnodarbinātajam ir pienākums līdz kārtējā gada 15. aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma par iepriekšējo taksācijas gadu. Tātad lauksaimniekam (zemnieku saimniecības īpašniekam) pārskats par sociālajām iemaksām jāiesniedz reizi gadā, iemaksas jāveic reizi ceturksnī, bet papildu iemaksas pensiju apdrošināšanai jāveic vienu reizi gadā.
SVARĪGI
• Ja pašnodarbinātā ienākumi taksācijas gadā nesasniedz 50 eiro, iemaksas pensiju apdrošināšanai var neveikt.
• Veiktās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai neveido personas fondēto pensijas kapitālu.
