Varas pārņemšana Rīgā: vēlēšanu nakts diskusijās Bordāns jau paguva sastrīdēties ar potenciālajiem partneriem 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Topošo Rīgas domes koalīciju veidos četru sarakstu pārstāvji no septiņām partijām – divas no tām nav pārstāvētas Saeimā.
Saeimā valdošajai koalīcijai ir izdevies radīt priekšnoteikumus varas pārņemšanai Rīgā. Uzvarējušā “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” saraksta līderis Mārtiņš Staķis par to bija tik pārliecināts, ka jau pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas uzaicināja pirmdien uz sarunām agrākās domes opozīcijas partijas – “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību, kas startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kura domē iekļuva kā pēdējā ar četriem mandātiem.
Vēlēšanu nakts diskusijās tās līderis Jānis Bordāns jau paguva sastrīdēties ar potenciālajiem partneriem.
Taču pārējās partijas nepieļauj domu atstāt JKP malā, kas varētu negatīvi atsaukties arī uz valdības darbu. Šai koalīcijai domē ir 39 no 60 mandātiem. Tas nozīmē, ka varētu būt sasniegts arī otrs M. Staķa minētais mērķis – izveidot vairākumu bez “Gods kalpot Rīgai”.
Taču gan M. Staķis, gan Einārs Cilinskis (NA un LRA) jau iepriekš sacīja, ka jaunajā domē nevar rīkoties tā, kā darīja bijušais mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kurš ar opozīciju vispār nerēķinājās.
“Opozīcija ir jāuzklausa, un tās labie priekšlikumi ir jāņem vērā,” Latvijas Televīzijas rīkotajā vēlēšanu nakts diskusijā sacīja E. Cilinskis.
M. Staķis piebilda: “Augstprātība nogāza iepriekšējo domi. Mēs šo kļūdu nedrīkstam atkārtot.” Ja vēlēšanu rezultāts, kurš ļauj “Saskaņu”, “Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienību atstāt opozīcijā, nebija pārsteigums, tad ievēlēto deputātu sastāvs – gan. No “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” saraksta domē ievēlētajiem 18 deputātiem deviņi pārstāv partiju “Progresīvie” un vēl divi ir tās pieaicinātie apkaimju pārstāvji. M. Staķis ir no kustības “Par”, kurai būs trīs mandāti, bet “Latvijas attīstībai” – četri.
“Progresīvie” dominēs uzvarētāju frakcijā
“Progresīvie”, tāpat kā NA sabiedrotā Latvijas Reģionu apvienība (LRA), nav ne valdībā, ne Saeimā. Tāpēc nevarētu gluži teikt, ka domes vairākumu veidos valdības partijas.
Tam nepiekrīt arī viens no “Progresīvo” līderiem Mārtiņš Kossovičs, kurš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka viņam nebūtu pieņemama paralēļu vilkšana ar valdības partijām, jo “Rīgā būs jauna nākotnes koalīcija”.
Rīgas domei esot jācīnās arī ar lietām, ko valdība ir darījusi greizi, piemēram, vides un sociālajos jautājumos.
Tajā pašā laikā M. Kossovičs uzsvēra, ka visi no saraksta ievēlētie deputāti strādās vienā frakcijā un tās mēra kandidāts ir M. Staķis. Jāatgādina, ka iepriekšējā domē “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” startēja kopā, bet partijām bija katrai sava frakcija. No NA un LRA ievēlētajiem septiņiem deputātiem trīs ir no LRA.
Vēlēšanu nakts diskusijā LTV jau izvērsās strīds starp JKP līderi Jāni Bordānu un LRA priekšsēdi Edvardu Smiltēnu, kuram J. Bordāns uzbruka ar pārmetumiem par mēģinājumu ievilkt koalīcijā Zaļo un zemnieku savienību. Tobrīd vēl nebija zināms, kuras partijas būs domē un vai valdības partijām izdosies izveidot pārliecinošu vairākumu.
Uz vaicāto, vai šādai ideoloģiski raibai koalīcijai, kurā jau tagad vērojami strīdi, būs viegli vienoties par prioritātēm, E. Smiltēns “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Sabiedrība savu izvēli ir izdarījusi. Kādi māli ir, tādi jāmīca.” Taču, viņaprāt, pašvaldībā ir pārāk sarežģīta situācija, un tāpēc partijas nevar atļauties šāda veida strīdus.
No JKP domē ir ievēlēti tikai četri deputāti – Linda Ozola, bijušie domnieki Jānis Ozols un Valters Bergs, kā arī Dāvis Stalts, kurš “Latvijas Avīzei” teica: “Es patiešām esmu pamodies jaunā Rīgā. Tas ir neticamais stāsts, ka visi progresīvie spēki spēs vienoties par pārmaiņām.”
Par JKP pieticīgo rezultātu viņš sacīja, ka tam ir gan objektīvi iemesli, gan pašu kļūdas, kuras esot jāvērtē.
“Mēs esam tikai četri, bet mēs esam ļoti spēcīgi četri,” piebilda D. Stalts, kuram esot prieks par “Progresīvo” spēju iegūt tik daudz vietas – ideoloģiski esot atšķirības, bet “jautājumos par tiesiskumu un korupcijas apkarošanu esam vienā frontē”.
ZZS atkal mazliet pietrūka
Rīgas domē neiekļuva valdībā pārstāvētā “KPV LV”, kuru atbalstīja 1,12% vēlētāju. Taču saraksta līderis Ralfs Nemiro vada Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tāpēc par zaudētāju viņu nevarētu uzskatīt.
Jau kampaņas laikā radās iespaids, ka “KPV LV” mērķis ir vispirms parādīt sabiedrībai pārmaiņas, kas notikušas partijā pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas no tās, kā arī sagatavot vēlētāju partijas nosaukuma un zīmola maiņai, kas paredzēta šā gada nogalē.
Aģentūra LETA ziņo, ka KNAB uzskaitījusi “KPV LV” lielākos aģitācijas izdevumus – 166 256 eiro. Jāatgādina, ka partijas kampaņā varēja izmantot arī valsts budžeta finansējumu, kas “KPV LV” ir lielākais no valdības partijām, jo tā ieguva lielāko vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās.
Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība bija tuvu iekļūšanai domē, bet tomēr tai, tāpat kā vairākās iepriekšējās vēlēšanās, tas neizdevās arī šoreiz – par ZZS nobalsoja 4,07% vēlētāju.
Kampaņā arī bija vērojams, ka ZZS “zaļo līniju” bija pārņēmuši citi spēki – “Progresīvie” un “GKR”, no kuras saraksta startēja viens no bijušajiem zaļo līderiem Viesturs Silenieks.
ZZS mēra kandidāts Viktors Valainis ir Latvijas Zemnieku savienībā, kā arī viens no aktīvākajiem Saeimas ZZS frakcijas deputātiem. No šā viedokļa viņa palikšana Saeimā varētu partijai būt lielāks ieguvums nekā viņa iespējamā atrašanās Rīgas domes opozīcijā. ZZS spēks līdz šim bija reģionu pašvaldībās. Taču ne viens vien ar interesi gaidīja, vai Saeimā atgriezīsies Augusts Brigmanis, kas notiktu, ja V. Valaini ievēlētu domē.
“ZZS bija tuvāk iekļūšanai domē nekā jebkad iepriekš. Un tas bija liels Viktora Valaiņa nopelns. Taču zaudējums ir zaudējums,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Brigmanis. Noskumt gan neesot pamata, jo priekšā ir vēl viens atbildīgs posms – gatavošanās pašvaldību vēlēšanām.
