Kādi koki augs Latvijas mežos pēc 30 un 50 gadiem? Kādas meža funkcijas būs svarīgas nākotnē? 5
Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”
Eiropas Komisija pirmo pielāgošanās stratēģiju klimata pārmaiņām akceptēja 2013. gadā. Tā ir vērsta uz ES valstu koordinētu rīcību, lai samazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņu radītai ietekmei uz planētu un attiecīgi arī uz mūsu dzīvi. Ir veikts šīs stratēģijas novērtējums, un patlaban tiek strādāts pie jaunas šī dokumenta versijas turpmākam periodam.
EK uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek jau pašlaik un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumu, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki.
Pat ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas, bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.
Ir skaidrs, ka meža resursiem ir ļoti nozīmīga loma klimata regulācijā, tāpēc ir svarīgi izprast, kā klimata izmaiņas ietekmēs mežu un mežsaimniecību un kādai ir jābūt mežsaimniecībai, lai tā būtu noturīga pret izmaiņām un sniegtu labumu pārmaiņu samazināšanā.
Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF), paužot savu pozīciju jaunās pielāgošanās stratēģijas izstrādes procesā, uzsver, ka mežos ir nozīmīgs potenciāls klimata izmaiņu samazināšanai.
Atbildīgās organizācijas tiek aicinātas savos dokumentos uzsvērt aktīvi apsaimniekotu mežu lomu pielāgošanās stratēģijā un ietekmes samazināšanā, konkrēti norādot uz šādiem pasākumiem:
- uzsvērt oglekļa dioksīda uzglabāšanas potenciālu koksnes produktos, kā arī klimata izmaiņu samazināšanu, aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar aktīvāku koksnes un tās produktu izmantošanu;
- palielināt CO2 piesaisti ar aktīvu meža apsaimniekošanu un jaunu mežu veidošanu;
- pielāgot meža apsaimniekošanas praksi, lai meži būtu noturīgāki mainīgos klimatiskos apstākļos.
Nenoliedzami, klimata izmaiņas ietekmē arī mežsaimniecību. Pēdējo gadu karstās vasaras skaidri parāda, ka globālā sasilšana rada vairāk meža ugunsgrēku, kas noposta aizvien lielākas meža platības. Turklāt meža ugunsgrēki ir drauds ne vien klimatam, videi un bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī apdraud cilvēku dzīvību lauku apvidos.
Meža īpašnieki un apsaimniekotāji aizvien biežāk ziņo arī par citu dabas parādību – vētru, kaitēkļu populācijas savairošanās un ilgstošu sausuma un karstuma periodu – ietekmi, un nākotnē šī ietekme palielināsies.
Risinājums, lai pretotos šīm negatīvajām tendencēm, ir ilgtspējīga adaptīva meža apsaimniekošana, kas rada sinerģiju starp klimata ietekmes samazināšanu un pielāgošanās vajadzībām.
Meža nozare palīdz samazināt klimata izmaiņas, aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar koksnes biomasu, nodrošinot mežu augšanu, kā arī pārējās meža funkcijas. Turklāt, attīstot tirgu tehnoloģiskai koksnei, tādi klimata ietekmes samazināšanas pasākumi kā regulāra kopšana būs ekonomiski pievilcīgāki meža īpašniekiem ar ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz mežu dzīvotspēju un veselību.
Šajā brīdī gan ir svarīgi ņemt vērā katras valsts apstākļus un zināšanas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieki ir noskaidrojuši, ka mežaudzes kļūst daudz vairāk pakļautas vēja riskam dažus gadus pēc krājas kopšanas cirtes veikšanas, kamēr koka vainags, stumbrs un sakņu sistēma nostabilizējas pēc izmaiņām.
Līdz ar to īpašniekiem ir rūpīgi jāplāno gan sugu izvēle, gan stādīšanas biezība, gan kopšanas intensitāte, lai mežaudze jau no paša sākuma veidotos noturīga.
Politikas dokumentos arī nevajadzētu baidīties no ilgtermiņa plānošanas un attiecīgi rezultātu sasniegšanas atbilstoši mežsaimniecības plānošanas ilgumam. Piemēram, šāda diskusija ir par 2030. gada emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķu sasniegšanu.
Rosinot mazāku aktivitāti mežsaimniecībā, varētu sasniegt CO2 piesaistes mērķus, jo patlaban mežā esošais koksnes apjoms tur paliktu un būtiski nesamazinātos, kas ļautu sasniegt 2030. gadam izvirzītos mērķus. Taču ir viens BET.
Meža augšanas sākumā neveidojot noturīgi mežaudzi, ko dara ar aktīvas mežsaimniecības paņēmieniem, tiks palaistas garām iespējas sasniegt nākamo desmitgadu mērķus attiecībā uz produktīvu un noturīgu mežaudžu veidošanu. Mērķiem vajadzētu būt pragmatiskiem, nevis politiskiem.
Augusta vidū CEPF rīkotajā starptautiskajā vebinārā speciālisti stāstīja par pieredzi dažādās valstīs attiecībā uz mežsaimniecības modelēšanu ar dažādiem klimata sasilšanas scenārijiem.
Francijas pētnieki veic pētījumus par sugu izvēli konkrētos augsnes tipos ar trim dažādiem temperatūras izmaiņu scenārijiem. Ja temperatūra kāpj par 2⁰C, tad ir jāmaina mežsaimniecības prakse, piemēram, stādīšanas biezība un vecuma struktūra. Ja temperatūra palielinās vairāk nekā par 3⁰C, ir jāmaina koku sugas.
Pētnieki no Bavārijas ir secinājuši, ka pēdējo 70 gadu laikā gaisa temperatūra vasarā ir palielinājusies par 1,7 grādiem vidēji. Temperatūras ekstrēmi rada sausuma periodus vasarā, kas rada meža ekosistēmai stresu un kam ir ietekme uz meža veselību, augšanu un sugu jutīgumu pret klimata ekstrēmiem.
Pārstāvis no Eiropas Meža institūta Meža ģenētisko resursu programmas stāstīja par meža reproduktīvā materiāla izvēles iespējām noturīgu mežaudžu veidošanā. Atzīstot, ka vietējais reproduktīvais materiāls ir vislabākais, ar noteiktiem klimata scenārijiem ir rekomendējams pētīt provinču maiņu piemērotību. Latvijā tas varētu izpausties kā Kurzemes izcelsmes stādu stādīšana Vidzemē un Latgalē.
Vebinārā apdrošināšanas kompānijas Länsförsäkringar AB pārstāvis no Zviedrijas iepazīstināja ar uzņēmuma pieredzi un secinājumiem meža apdrošināšanā.
Kompānija ir izmaksājusi lielas kompensācijas gan par 2005. gada vētras postījumiem, gan par 2014. gada ugunsgrēku sekām. Kā apdrošinātājs tā spēj novērtēt, kādi meži un kādi pasākumi samazina riskus mežsaimniecībai?
Piemēram, lai samazinātu vētras postījumu riskus, svarīgi ir šādi faktori: savlaicīgi veiktas jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes, meža tipam atbilstoša koku sugu izvēle, samazināts galvenās cirtes vecums, jauktu koku audzes un dažāda vecuma audzes.
Ugunsgrēku risku samazināšanai svarīgi ir ceļu tīkls mežā, dažādu sugu un vecumu koku sastāvs, augsnes mitrums un meža tipam atbilstošs koku sugu sastāvs. Šī pieredze no Zviedrijas ir vērtīga ar to, ka tā ir kā trešās puses novērtējums par meža noturību pret riskiem, turklāt to ir iespējams veidot ar zināšanās balstītiem lēmumiem.
Līdz šā gada augusta vidum notika jaunās pielāgošanās stratēģijas publiskā apspriešana, kurā ieinteresētās puses varēja paust savus viedokļus. Latvijas mežsaimniekiem ir pieejamas pētnieku sniegtās zināšanas, kas jāievieš praksē šodien, lai sasniegtu vēlamos rezultātus nākotnē.
