Kādi ir partiju līderu viedokļi par turpmāk darāmo? 1
Pašlaik nav izsmeltas iespējas atrast partiju virzītu premjera amata kandidātu, aģentūrai LETA sacīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
JKP noskaņota pozitīvi
Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt uz atsevišķām tikšanās reizēm Rīgas pilī aicinājis parlamenta partiju frakciju vadītājus un plkst.14 tikšanās ar prezidentu paredzēta JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei, pavēstīja Bordāns. Viņš norādīja, ka droši vien konkrētāka virzība valdības veidošanā būs redzama pēc sarunām ar prezidentu.
Pēc sarunām ar prezidentu būtu gaidāmas partiju savstarpējās sarunas un JKP ir gatava runāt ar nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, partiju “KPV LV”, kā arī partiju apvienībām “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!”.
Savukārt sarunas netiks rīkotas ar partiju “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienību, pauda politiķis. Viņš norādīja, ka jau publiski ir paudis, ka JKP ir jāveido ciešākas attiecības ar nacionālo apvienību, jo abas partijas ir ideoloģiski tuvas. Tāpat JKP “saskarsmes punkti” ir ar “KPV LV” un JV, piebilda politiķis.
Krauze: Partijām jāvienojas par valdību
Parijām ir jāvienojas par valdību, turklāt sen jau bija laiks to izdarīt, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viņš teica, ka ZZS ir gatava atgriezties pie sarunām par valdību, bet nekādā gadījumā nevarēs piekrist, ja turpmākajās diskusijās darba kārtībā atgriezīsies Jaunās konservatīvās partijas priekšlikums par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju.
Taujāts par iespējamiem premjera kandidātiem, Krauze atbildēja: “Nedomāju, ka man prezidentam būtu jāiesaka kandidāti, jo viņam pašam jāizvēlas.” Viņš piebilda, ka ir tikai dažas iespējas – izvēlēties kandidātu “no malas” vai dot iespēju izveidot valdību nākamajai partijai, proti, “Attīstībai/Par!”.
Raivis Dzintars: Daudz kas ir atkarīgs no Vējoņa
Partijām jāatjauno savstarpējās konsultācijas par valdības veidošanu, uzskata nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Politiķis aģentūrai LETA sacīja, ka daudz kas ir atkarīgs arī no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīcības un viedokļa, piemēram, tas, kurš varētu uzņemties oficiālo sarunu organizēšanu. Neformāla komunikācija partiju starpā jau notiekot.
Dzintars arī uzskata, ka tā dēvēto jauno partiju iespējas izveidot valdību vēl nav izsmeltas, lai arī pagaidām ar to nav sekmējies. “Ja izvēle ir starp vecas koalīcijas partijām un jaunievēlētajām partijām, tad labāks signāls sabiedrībai būtu, ja kādai no jaunām partijām izdotos izveidot koalīciju,” uzskata VL-TB/LNNK līderis.
Šis lēmums bija balstīts reālās situācijas novērtējumā, turklāt prezidents jau tuvākajā laikā tiksies ar partijām, sacīja Dzintars.
Vērtējot iespēju partijām pašām vienoties par kompromisu, Dzintars sacīja, ka iespējamība panākt vienošanos par koalīciju bez prezidenta iesaistes ir maza.
Vējonis atsauks Gobzema kandidatūru
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam. Tāpat viņš apņēmies sākt konsultācijas ar partijām.
Vējonis rīt tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Sarunas ar frakciju vadītājiem notiks atsevišķi, katram veltot aptuveni pusstundu, liecina publicētā Vējoņa darba kārtība.
Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Gobzemam izveidot valdību nav izdevies.
Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.