Kādi ir mūsu bērni, un kā viņi pavada savu laiku? 0
Ikdienā rūpējoties par saviem bērniem vai mazbērniem – septiņgadīgiem pirmklasniekiem un deviņgadīgiem trešās klases skolēniem, nez vai piedomājam, vai viņu ēdiens vienmēr ir veselīgs, vai viņš par ilgu neskatās TV, vai viņa svars atbilst normai.
Toties jaunākajā pētījumā par septiņgadīgajiem un deviņgadīgajiem skolēniem gan tas viss ir labi redzams.
Pētījumu (par 2018./2019. mācību gadu) veikuši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. Ar dažiem tajā apkopotajiem datiem gribam iepazīstināt arī jūs – vecākus un vecvecākus.
• Ķermeņa svars. Septiņgadīgo pirmklasnieku vidū normāls svars ir 66,3%, 11% tas nav pietiekams, 12,7% ir liekā ķermeņa masa, bet 10,1% – aptaukošanās. Var novērot tendenci, ka nedaudz mazāk kļūst bērnu ar normālu ķermeņa masas indeksu, jo attiecīgi vairāk kļūst tādu, kam tas ir virs normas.
Liekais svars vienmēr vairāk bijis zēniem, lai gan pēdējos gados arī meiteņu vidū par aptuveni diviem procentpunktiem augusi aptaukošanās izplatība, atklāj SPKC vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.
Pēdējos četros gados ir pieaudzis pirmklasnieku ar lieko svaru īpatsvars pilsētās, savukārt laukos dzīvojošiem bērniem tas samazinājies.
Liekais svars fiksēts 24,5% pilsētu skolu pirmo klašu skolēniem, bet laukos šis rādītājs bijis 17,3%. Tikmēr trešo klašu skolēniem pilsētās palielināta ķermeņa masa konstatēta 15,2%, bet 14,3% lauku skolās.
Vecāki nereti neapzinās, ka viņu bērniem ir problēmas ar lieko svaru. Pētījumā novērots, ka vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no datiem, kas ievākti ķermeņa masas indeksa mērīšanai.
Kopumā secinājums tomēr ir pozitīvs, jo pēdējos gados ķermeņa masas indeksi septiņus un deviņus gadus veciem skolēniem būtiski nav mainījušies.
• Uztura paradumi ģimenē un skolā. Brokastis ir nozīmīga ēdienreize, jo samazina kalorijām bagātu un zemas uzturvērtības našķu patēriņu starp ēdienreizēm. Kopumā, kā secināts pētījumā, katru dienu brokasto 74,5% septiņgadīgo un 72% deviņgadīgo skolēnu.
Vecākiem bija lūgts raksturot ģimenes ekonomisko stāvokli, un no tā var secināt, ka ģimenēs ar zemiem ikmēneša ienākumiem bērni retāk brokasto. Šajās ģimenēs arī ne katru dienu bērni ēd dārzeņus.
Kopumā septiņgadīgo bērnu vecāki norādījuši, ka 23% (2015. gadā 17,9%) uzturā dārzeņus lieto septiņas dienas nedēļā, attiecīgi deviņgadīgie – 21,7 procenti.
Analītiķe tomēr abu vecumu grupu skolēnu ikdienas dārzeņu patēriņu vērtē kā zemu.
Svaigus augļus katru dienu ēd 28,9% septiņgadīgo un 26% deviņgadīgo skolēnu, tātad pēdējos gados situācija ar svaigu augļu patēriņu ir uzlabojusies (izņemot ģimenēs ar zemiem ienākumiem).
Skolās ir samazinājusies gāzēto dzērienu lietošana. Tā ir pozitīva tendence, uzsver Iveta Pudule, jo gāzētajos dzērienos bieži ir daudz cukura.
• Fiziskās aktivitātes. Tām lielākā daļa bērnu velta 1–3 stundas dienā. Pētījumā atklāts, ka 84% aptaujāto skolu nodrošina visiem pamatskolēniem iespēju nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm pulciņos ārpus mācībām.
Lielākā daļa arī šīs iespējas izmanto – pēc vecāku teiktā, 78,5% septiņgadīgo un 80,9% deviņgadīgo brīvajā laikā piedalās sporta vai deju nodarbībās.
Laukos bērni biežāk apmeklē skolu organizētus sporta pulciņus, bet pilsētās biežāk izvēlas iesaistīties ārpusskolas organizētos sporta pulciņos.
• Brīvais laiks. Pilsētās skolēni, pieaugot vecumam, darbdienās divas stundas un vairāk pavada, skatoties TV, lietojot elektroniskās ierīces. Savukārt brīvdienās gandrīz puse septiņgadīgo un 56% deviņgadīgo trīs un vairāk stundas skatās TV, lieto elektroniskās ierīces, piemēram, viedtālruni, planšeti, datoru.
• Miega ilgums. Bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem ieteiktais miega ilgums ir 9–12 stundu dienā. Pēc vecāku atbildēm aptaujas anketās redzams, ka vidējais miega ilgums bērniem darbdienās abu vecumu grupās ir 9 stundas un 20 minūtes, kā arī zēniem un meitenēm tas būtiski neatšķiras.
Darbdienu vakaros viņi vidēji dodas gulēt pulksten 21.40, bet ceļas septiņos. Taču – jo lielāks attālums no skolēna dzīvesvietas līdz skolai, jo darbdienās skolēns guļ mazāk.
