Kādi ir galvenie darbi ekonomikas attīstības veicināšanai, vērtē “Luminor” 0
Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam.
Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā. Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu.
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka arī 2019. gads Latvijai būs vēl viens visumā sekmīgas attīstības posms, kaut arī IKP pieaugums gandrīz noteikti bremzēsies.
Tomēr Latvijas ekonomika piezemēsies mīksti, jo izaugsmes palēnināšanās visdrīzāk nebūs tik krasa, kā to paredz prognožu vairākums.
“Taču mēs neesam optimisti par 2020. gadu. Domājams, ka izaugsme nākamgad būs ievērojami lēnāka nekā šogad. 2020. gadā papildus ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai,” norāda P. Strautiņš.
Izaugsme palēnināsies, bet pakāpeniski
Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2019. gadā saruks par vienu procentpunktu – līdz 3,8%. Līdz ar to mēs atgriežamies pie iepriekšējās prognozes, ko samazinājām 4. ceturksnī, kad pēkšņi strauji pasliktinājās globālā ekonomikas cikla rādītāji.
Sagaidām, ka eksporta nozares šogad un nākamgad attīstīsies noturīgi, apstrādes rūpniecībai ir pat labas iespējas panākt straujāku pieauguma tempu nekā pērn.
Galvenais izaugsmes bremzēšanās iemesls būs investīciju pieauguma palēnināšanās. Sagaidāms, ka šajā laikā salīdzinoši sekmīgi attīstīsies ēku celtniecība, ko veicinās augošais mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļiem.
Ekonomikas attīstība šajā periodā būs izteikti atkarīga no mājsaimniecību patēriņa.
No pasaules ekonomikas izaugsmes svārstībām šajā periodā Latvijas ekonomiku palīdzēs sargāt iekšējā un ārējā sabalansētība. 2018. gadā inflācija bija mērena, nesagaidām krasas cenu svārstības arī pārskata periodā.
Ārējās tirdzniecības un tekošā konta bilance ir tuvu nullei, bet neto ārējais parāds ir samazinājies no 58,3% no IKP 2009. gadā līdz 22,7% pērnā gada nogalē.
Darba tirgus spiediens paātrinās ražīguma pieaugumu
Ja vien pasaules ekonomika nesagādās ļoti lielus pārsteigumus, Latvijas ekonomikas nākotni vislielākajā mērā veidos darba tirgus. Darbavietu skaita pieauguma neapturamais spēks šobrīd saduras ar negatīvo migrācijas un dzimstības tendenču neizkustināmo objektu.
Pagājušā gada dati sniedz cerību, ka padosies neizkustināmais objekts — migrācijas bilance strauji izlīdzinās, bet cilvēku laika cenas pieaugums “audzina” ekonomiku, veicinot investīcijas darba ražīguma celšanā un nozaru struktūras maiņu.
Nodarbinātība 2018. gadā palielinājās par 1,6%, bruto algu pieaugums bija straujākais kopš 2008. gada – par 8,4%.
Turpmākos divos gados tiek prognozēta algu palielinājuma palēnināšanās apmēram par vienu procenta punktu, taču algu dinamika šobrīd ir īpaši grūti prognozējama.
Lai arī pieaugošu lomu ekonomikas attīstībā spēlēs imigrācija, tomēr šobrīd prioritāte ir iekšējo resursu izmantošana. Nodarbinātības līmenis no Igaunijas atpaliek par vairākiem procentpunktiem, bet visdarbspējīgākajā vecuma grupā (25-54 gadi) ievērojami atpaliekam arī no Lietuvas.
Šo starpību aizverot, strādājošo skaitu Latvijā vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku. Vēl ir plaši lauku apvidi ar ļoti zemu nodarbinātību un attiecīgi zemu ienākumu līmeni.
Laukos ir lieks darbaspēks, ko varētu nodarbināt pilsētās, kur trūkst darbarokas. Lai tas notiktu, jāveicina cilvēku pārcelšanās. Visātrākais veids šī mērķa sasniegšanai būtu jauns īres regulējums, kas iedrošinātu daudzus izīrēt šobrīd neapdzīvotus mājokļus.
Tas palielinātu darba tirgus efektivitāti un sniegtu citus ekonomiskus ieguvumus, kā arī palīdzētu saglabāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.
Banku sektors turpinās mainīties
2018. gadā Latvijas banku sektorā notika fundamentālas izmaiņas. Tā kā finanšu pakalpojumu eksports ir krasi sašaurināts, vēl vismaz 2019. gadā nozares pievienotā vērtība turpinās sarukt.
Tālākā nākotnē finanšu pakalpojumu eksports atkal varētu palielināties, balstoties uz finanšu tehnoloģijām – jomu, kurā Latvija un pārējās Baltijas valstis ir visai spēcīgas.
Arī bankas, kas pamatā apkalpo vietējos uzņēmumus un iedzīvotājus, pārdzīvos strauju pārmaiņu laiku, ko diktēs tehnoloģiju un klientu paradumu izmaiņas. Tā kā finanšu pakalpojumos strādājošo īpatsvars turpinās sarukt, tam sekos arī nozares daļa IKP.
Darbi ekonomikas attīstības veicināšanai
Latvijā ir daudz nepabeigtu darbu, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus uz zināšanām balstītai ekonomikai. Mūsu inovāciju rādītāji ir starp sliktākajiem ES.
Galvenais iemesls ir acīmredzams – nepietiekošs finansējums augstākajai izglītībai, zinātnei, izpētei un attīstībai, ko varētu risināt ar skolu tīkla optimizāciju.
Ir svarīgi nodrošināt nodokļu stabilitāti pēc nesen veiktajām vērienīgajām reformām, taču tas neizslēdz veikt uzlabojumus, kas nerada nevēlamu neprognozējamību uzņēmējdarbībai, piemēram, vienkāršot iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti.
Lai arī apstrādes rūpniecības daļa ekonomikā neaug, kā bija iecerēts Nacionālajā attīstības plānā, nozare ir apliecinājusi sevi kā svarīgu attīstības virzītāju reģionu pilsētās.
Valdībai un pašvaldībām jāpārliecinās, ka lēmumu pieņemšana par ražošanas vietu pieejamību ir ātra un caurskatāma.
