Kādi ir draudi sirds veselībai un kā riskus mazināt 0
Autore: dr. Vita Vestmane, kardiologs, internists, Veselības centrs Vivendi
Viens no cilvēka dzīvībai svarīgajiem orgāniem ir sirds un asinsvadi, tāpēc par tiem ir jārūpējas jau no mazotnes. Taču ne katrs to dara, palielinot risku saslimt ar sirds asinsvadu (kardiovaskulārām) slimībām. Sirdi un asinsvadus dēvējam ne tikai par fiziskiem orgāniem, bet arī par mīlestības un dzīvības simbolu, bet asinis par dvēseles un dzīvības enerģijas nesēju. Tādēļ nav brīnums, ka tieši par sirds – dzīvības avota – veselību runājam daudz.
Kā izvairīties no sirds slimībām, tai skaitā, no infarktiem vai insultiem? Drošākais ceļš ir apzināties riskus, izvērtēt tos un izstrādāt plānu, ko mainīt savā dzīvē, lai sirds asinsvadu sistēma būtu pēc iespējas veselīgāka.
Kādi ir nozīmīgākie kardiovaskulārie riska faktori?
Agrāk uzskatīja, ka par kardiovaskulārām saslimšanām vispirms ir jāuztraucas vīriešiem, jo sievietes ar tām slimo mazāk. Taču pēdējā laika statistika rāda, ka arī sievietēm sirds asinsvadu saslimšanas sastopamas tikpat bieži. Runājot par riska faktoriem, pirmā lieta ir vecums – vīriešiem virs 45, sievietēm virs 55 gadiem (ap 70 gadu vecumu šis risks izlīdzinās – tas ir vienāds kā sievietēm, tā vīriešiem). Otra lieta ir saslimšana ģimenē, proti, vai cilvēkam tuvos rados ir kāds, kuram agrīni bijušas kardiovaskulāras saslimšanas – insulti, infarkti. Agrīni – tas nozīmē vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm jaunākām par 65 gadiem.
Šīs vecuma iestāšanos un iedzimtību cilvēks nevar mainīt, bet ir lietas, ko var mainīt? Viens no būtiskiem riska faktoriem ir smēķēšana. Kaut arī pēdējos gados kopējais smēķētāju īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr sieviešu vidū smēķētāju skaits kļūst arvien lielāks, un visbīstamākais ir tas, ka smēķē arvien jaunākas sievietes.
Pārtraucot smēķēt, jau pēc vienas nedēļas novēro nozīmīgu arteriālā spiediena un pulsa mazināšanos, salīdzinot ar šiem pašiem rādītājiem smēķēšanas laikā.
Nākamais riska faktors ir paaugstināts asinsspiediens, tāpēc tas pēc iespējas ir jākontrolē, pretējā gadījumā tas var izraisīt insultu vai infarktu. cilvēks pats var arī nejust, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens. Ir cilvēki, kuri nejūt spiedienu 200/120 mmHg, bet ir tādi, kuri jūt 10–15 mm atšķirību no normas.
Kādas ir pazīmes, kas varētu liecināt par paaugstinātu asinsspiedienu?
Cilvēks reizēm saka: man ir smagas acis. Domājot par to, ka kaut kas nav kārtībā ar acīm, viņš aiziet tās pārbaudīt, bet aizdomas neapstiprinās. Tas nozīmē, ka cēlonis jāmeklē citur. Tomēr ārsts var atrast acīs kādu izmainītu asinsvadu, kas varētu liecināt par ilgāku laiku paaugstinātu asinsspiedienu. Par paaugstinātu asinsspiedienu var liecināt arī galvas reiboņi, neizskaidrojamas galvassāpes, kā arī tas, ka cilvēks vairs netiek galā ar fizisko slodzi, kāda iepriekš bijusi pa spēkam. Šādās situācijās jāmeklē iemesls, vai jau nav notikušas kādas sirds muskuļa izmaiņas. Bet bieži vien cilvēks dzīvo un nezina, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens.
Sirds asinsvadu slimību riska faktors ir arī paaugstināts holesterīna līmenis. Holesterīns pats par sevi nav kaitīgs, tas ir nepieciešams šūnu membrānas normālai funkcionēšanai, no holesterīna organismā sintezējas D vitamīns, žultsskābes un daudzi hormoni – testosterons, progesterons, estrogēni, virsnieru hormoni u.c.. 80% no holesterīna organisms sintezē pats, bet 20% nonāk organismā ar pārtiku. Problēmas rodas, ja ir paaugstināts «sliktā» jeb zema blīvuma lipoproteīna līmenis, jo «sliktais» holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām, veicinot sirds asinsvadu slimību attīstību. Vēl viena būtiska lieta – svarīgs ir arī citu asins tauku – triglicerīdu – līmenis, jo holesterīna spēja izgulsnēties asinsvadu sieniņā ir atkarīga arī no triglicerīdu līmeņa. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar aptaukošanās problēmām vai kuri ir apaļīgāki pēc miesas uzbūves.
Kā var noteikt, ka holesterīna līmenis ir paaugstināts? Laboratorijā var veikt asins analīzi. Tāpat pārbaudīt holesterīnu var ar ekspresdiagnostikas palīdzību, kuru tagad veic ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī aptiekās.
Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām:
- kopējam holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l,
- «sliktajam» holesterīnam – zem 3 mmol/l,
- «labajam» – virs 1 mmol/l vīriešiem un virs 1,2 mmol/l sievietēm.
Citi riska faktori?
Paaugstināts cukura līmenis arī ir nozīmīgs riska faktors un tāpēc tas pieder pie tā saucamajiem ,,tehniskās apskates parametriem’’. Noteikti jāmin paaugstināts ķermeņa masas indekss virs 30kg/m2 un vēdera apkārtmērs virs 94 cm vīriešiem un virs 80cm sievietēm . Tie ir riska faktori, kurus var ietekmēt. Vēl svarīgs ir cilvēka psihoemocionālais stāvoklis – pārmērīgs stress, trauksme vai depresija arī palielina iespējamību saslimt ar sirds asinsvadu slimībām .
