Kādi darbi veicami kapos pirms ziemas iestāšanās? 0
– Jāpadara tas pats, kas dārzā un citos apstādījumos. Jāgrābj lapas, jānogriež noziedējušie ziedi, kas ir zaudējuši dekorativitāti, no vāzēm jāizlej ūdens. Tos augus, kas veido skaras un arī noziedējuši, izskatās skaisti, piemēram, atsevišķu kokveida hortenziju šķirnes un graudzāles, var atstāt.
Jāapsedz visi sala neizturīgie augi, kā arī vietas, kas ir caursalstošas, piemēram, ja augi ir stādīti pie atbalstsieniņām, kur veidojas zemes līmeņu starpība. Kapi nav privāta teritorija, kur izpausties ar izteiksmīgiem jauninājumiem, bet sabiedriska vieta gan no augu, gan citu elementu uzstādīšanas viedokļa. Tas attiecas arī uz augu piesegšanu. Augu zemsedzi var nobērt ar biezu koka mizu mulčas vai kūdras slāni. Piesegšanai var izmantot arī glīti izkārtotus egļu zarus. Vertikāliem augiem uz potcelma jānovieto konusveida vai citas formas elpojošs materiāls, – stāsta ainavu arhitekte LORETA ERELE.
Vai vēlā rudenī kapu kopiņas vēl vajag apravēt, ir katra individuāls lēmums. Tomēr svarīgi, lai piemiņas vietas vizuālais izskats būtu sakopts, uzsver ainavu arhitekte. Lai netraumētu augu sakņu sistēmu, ravēšanu gan labāk veikt ar rokām. Šobrīd kaut ko vēl stādīt Loreta Erele neiesaka, tas ir par vēlu un labāk atlikt uz pavasari. Bet noziedējušās augu ziedkopas vajadzēja apgriezt jau augustā un septembrī.
– Ja līdz šim brīdim nav iznācis safrizēt košumkrūmus, arī to labāk atlikt uz pavasari. Krūmus, kas zied uz jaunajiem dzinumiem un izauguši pēc apgriešanas (spirejas, klinšrozes u.c.), jāapgriež pavasarī, bet tos krūmus, kas zied uz divgadīgiem dzinumiem, jāapgriež uzreiz pēc noziedēšanas.
Stādot augus, noteikti jāiepazīstas ar auga augšanas un kopšanas prasībām.
Ja kapu apstādījumi ir pareizi ierīkoti, lielas rūpes, tos uzturot kārtībā, nav vajadzīgas. Jāpatur prātā – kapos labāk nestādīt sala neizturīgus augus, kas prasa speciālu kopšanu un ieziemošanu, – stāsta Loreta Erele.
Varbūt parādījušās jaunas tendences kapu pieminekļu jomā?
– Piemiņas plāksnēm un pieminekļiem ļaudis lielākoties izvēlas laukakmeņus, bieži – dabiskas formas. Dažkārt tos kā piemiņu no dzimtās vietas atved no mirušā cilvēka māju tuvuma. Modes tendences kapu pieminekļu izvēli neietekmē. Te noteicošā ir materiāla ilgmūžība, jo piemineklim vai plāksnei taču jākalpo kā informatīvam elementam un jāpārdzīvo vairākas paaudzes, sniedzot informāciju par cilvēku, kas te apglabāts. Modes tendences vairāk skar pieminekļa dizainu un apstrādes veidu. Akmeni var šķelt, pulēt, kalt un zāģēt. Latvija var lepoties ar to, ka te sastopami unikāli daudzkrāsaini laukakmeņi tūkstošiem krāsu variācijās. Par to mūs var apskaust citu valstu iedzīvotāji, kur akmens pieejams tikai vienkrāsains. Dažkārt piemiņas zīmes izgatavošanai ļaudis izvēlas arī mākslīgo akmeni vai betonu.
Izvēli nosaka stils, gaume un izmaksas, kā arī pasūtītāja mentalitāte, tradīcijas, uzskati, reliģiskā pārliecība un sabiedrībā pieņemtās normas. Manuprāt, īpaši skaisti un ilgmūžīgi izskatās kapu pieminekļi, veidoti no akmens un metāla, kā arī akmenī radīti tēlnieku darbi, – teic Loreta Erele.
Akmeņkalis, meistars Ivars Feldbergs ir vienisprātis ar ainavu arhitekti Loretu Ereli – ļaudis šajā laikā lielākoties pasūta granīta pieminekļus. Betonu, no kā agrāk bieži gatavoja kapu pieminekļus, izmanto ļoti reti. Meistara praksē nav bijuši gadījumi, kad piederīgie pieminekli lūdz izgatavot no neparastākiem materiāliem, piemēram, koka un metāla. Koks ātri sapūtu, metāls – sarūsētu. Ļaudis izvēlas izturīgu materiālu – granītu, kas kalpo gadu desmitiem. Aktuāli aizvien ir arī kapu soliņi, teic Ivars Feldbergs. Viņš pats gan atsakās gatavot standarta soliņus, bet darina tādus, kam ir mākslinieciska vērtība.
