Kādi bijām pagājušajos 100 gados 0
4. maijā skatītājiem būs iespējams novērtēt, kāds izskatās 68 Latvijas muzeju kopdarbs – trijos gados ilgās diskusijās tapusī izstāde “Latvijas gadsimts”. Tas ir vērienīgākais notikums Latvijas muzeju vēsturē, viens no Latvijas simtgades programmas pasākumiem. Izstādei pajumti devis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM).
“Latvijas gadsimts” aptver laika posmu no Latvijas valstiskuma idejas dzimšanas līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šis laiks hronoloģiski un tematiski ir iedalīts desmit sadaļās, kuras gan nav stingri nošķirtas, jo stāsts bieži vien prasa, lai tiktu atgādināts par pagātni un norādīts, kas notika tālāk. Izstāde ir unikāla daudzējādā ziņā, bet galvenokārt tādēļ, ka tas ir Latvijai neierasti plašs muzeju sadarbības projekts.
Sākotnēji bija skaista iecere, ka kopizstāde 2018. gadā vainagos Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas restaurācijas projekta noslēgumu un “Latvijas gadsimts” būs pirmais pasākums vēsturiskajās LNVM telpās. Dzīve ieviesa korekcijas – kad būs gatava Rīgas pils, prognozēt šobrīd nevar neviens, un muzejniekiem jau pirms gada kļuva pilnīgi skaidrs, ka vienīgā alternatīva pilij ir attiecīgi iekārtotas LNVM pagaidu telpas Brīvības bulvārī 32. Izstādes “Latvijas gadsimts” darba grupas vadītāja, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte neslēpa, ka daudzu kolēģu attieksme pret iespēju piemērot dotās telpas tāda vēriena projektam bijusi ļoti skeptiska. Labi, ka ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” spēkiem izremontētas arī muzeja blakus telpas, un tādējādi ekspozīcijas kopējā platība palielinājusies līdz 654 kvadrātmetriem. Ja pierēķina klāt dizaina biroja “H2E” izveidotos stendu labirintus un gaņģus, iznāk vēl krietni vairāk. “Atgādinu, ka šis ir vienīgais reālais ģeogrāfiskais izvietojums, kurā mēs varējām ievietot šo izstādi,” tā Zeibārte. Atkāpe no sākotnējā ir arī tas, ka “Latvijas gadsimts” atvērts nevis rudenī, bet maijā, kas nav peļama izvēle, jo ņemts vērā gaidāmais tūristu pieplūdums vasarā, īpaši brīdis, kad Rīgā uzturēsies XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieku un skatītāju tūkstoši.
Izstādes stāstījums un eksponātu piedāvājums tiešām ir ļoti bagātīgs. Līdz ar to šis noteikti ir tas gadījums, kad labāk visu apskatīt pašiem (atklāšanas dienā – 4. maijā ieeja LNVM un izstādē bez maksas!). Izstādes sagatavotāji jau agrāk izteikušies, ka lielāko apmeklētāju interesi droši vien raisīs tā daļa, kas attiecas uz 20. gadsimta 90. gadu raibajiem laikiem un Latvijas “atgriešanos Eiropā”. Tas ir auseklīšu, prievīšu, kooperatīvos darinātu matadatu un pirmo no Vācijas vesto auto un pirmo brīvo ārzemju tūrisma braucienu laikmets, kuru esam piedzīvojuši, par kuru katram būs viedoklis, bet no kura daudz ko jau būsim piemirsuši. Kaut šaubos, vai daudzi būs redzējuši tādu eksotiku, kā 1990. gada kooperatīvā tapušu “elektronisko zīlēšanas iekārtu “Mantika””. No klasisko vēstures vērtību viedokļa interesanti papētīt to portretu un priekšmetu galeriju, kas saistās ar 1918. gada 18. novembra Latvijas proklamēšanas akta dalībnieku personībām. Vai ielūkoties 30. gadu Latvijas bufetes un padomju 70. gadu sekcijas saturā un salīdzināt, kas toreiz skaitījās “obligāts komplekts”. Vai paklausīties, kā skan pirmais “Dievs, svētī Latviju!” ieraksts un pagremdēties agrāko gadu radio pārraižu ierakstos. “Izstādes centrālais jautājums “Kas ir mūsu Latvija?” dažiem varbūt šķitīs pārāk vienkāršs. Tagad mums šķiet pašsaprotami – tā ir Latvijas valsts! Bet teju 100 gados atbildes, ko tas nozīmēja un ko drīkstēja nozīmēt, ir mainījušās. Ir bijis laiks, kad Latvija varēja būt tikai “personīga”, kad Latvija bija “aizlauzta” un “aizliegta”,” norādīja izstādes “Latvijas gadsimts” satura koncepcijas autors, LNVM darbinieks Toms Ķikuts.
Muzeji – gan viena pagasta, gan nacionāla mēroga – dalību projektā pieteica brīvprātīgi, darba grupai atlasei piedāvājot ap 6000 priekšmetu, no kuriem tika atlasīti 1500. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns spriež, ka šādas kopizstādes modelis varētu būt paraugs nākamajiem projektiem. Latvijas muzeju krājums taču ir milzīgs – vairāk nekā seši miljoni kultūrvēsturisku priekšmetu, kamēr ekspozīcijās nonāk vien niecīga daļa. “Neatkarīgajā Latvijā šis ir jauns projekts, bet īstenībā mēs ar to atgriežamies pie 20. gadsimta 70. – 80. gadu tradīcijas, ko kādreizējā izstāžu zālē “Latvija” iedibināja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņš organizēja kolekciju izstādes, kurās piedalījās ļoti daudzi muzeji. Tas tiešām bija kultūrdzīves notikums, kas piesaistīja uzmanību,” tā Garjāns. Ņemot vērā muzeju krātuvēs glabātās bagātības, tamlīdzīgu kopizstāžu potenciāls nākotnē ir milzīgs.
Latvijas simtgades izstādes “Latvijas gadsimts”
Tematiskās sadaļas:
“Latvijas idejas tapšana”;
“Ceļš uz Latvijas valsti. Pirmais pasaules karš (1914–1918)”;
“Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš (1918–1920)”;
“Latvija – jauncelsmes ideāls. Demokrātiskā republika (1920–1934)”;
“Latviskā Latvija. Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms (1934–1940)”;
“Aizliegtā valsts. Okupētā Latvija Otrajā pasaules karā (1940–1945)”;
“Aizlauztā Latvija. Staļina laiks (1945–1953)”;
“Personīgā Latvija. Padomju lielvalsts sastāvā (1953–1986)”;
“Valstsgribas atdzimšana. Latvijas neatkarības atjaunošana (1986–1991)”;
“Sarežģītā demokrātija. Mūsdienu Latvijas tapšana (1991 – 2004)”.
Izstādi bagātina ap 50 dažādas informatīvās multimediju iekārtas – skaņu ieraksti, attēli, projekcijas, arī datorspēle “Latvija”.
Projekta kopējais finansējums – 498 000 eiro.
4. maijā izstāde apskatāma bez maksas. Citas dienās muzeja biļetes cena pieaugušajiem 3 eiro.
Izstāde apskatāma līdz 2021. gada maijam.
Izstādes interneta vietne “www.latvijasgadsimts.lv”
