Kādēļ vīrieši vairāk cieš no traumām, gūst smagus savainojumus un iet bojā nelaimes gadījumos? 1

0:23, 24. marts 2016

Veselam Ārstēšana

Kādēļ vīrieši bieži vien rīkojas pārgalvīgi, agresīvi, riskanti un bez apdoma? Kādēļ viņi vairāk cieš no traumām, gūst smagus savainojumus un iet bojā nelaimes gadījumos?

Reklāma

Lasītākie

Kokteilis

Numereologi apgalvo: Nāves dienu var aprēķināt pēc dzimšanas datuma

Kokteilis

Bērnība kara ēnā, vienīgais dēls zemes klēpī un mazie laimes mirkļi: atminoties dzejnieka Jāņa Petera dzīves ceļu… 1

Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15

Lasīt citas ziņas

Šis tradicionālais priekšstats ir aisberga redzamā daļa. Aprunājoties ar speciālistiem, izrādās, ka viss nepavisam nav tā, kā esam raduši domāt. Tendence neapdomīgi riskēt un iekulties nepatikšanās piemīt nevis kādam dzimumam, bet gan noteiktiem personības tipiem. Riskantas situācijas rada ne tikai straujie un pārgalvīgie, bet arī lēnie un pārlieku apdomīgie, kuri bīstamā brīdī nespēj ātri pieņemt lēmumus un rīkoties. Savukārt daudzu darba traumu cēlonis ir nevis risks, bet gan nedroši apstākļi un darba devēja nevērība pret strādājošo, viņa veselību un dzīvību.

Ārēji nāves cēloņi no 2007. līdz 20014. gadam, gadījumu skaits, vīrieši un sievietes

Slimību profilakses un kontroles centra dati

Statistika liecina, ka ik gadu aptuveni divi tūkstoši cilvēku Latvijā nomirst nedabīgā nāvē. Viņu vidū vīriešu ir trīs reizes vairāk nekā sieviešu. Pirmajā vietā ir pašnāvības, kaut gan to skaits nedaudz mazinājies. Vīriešu pašnāvnieku ir apmēram piecas reizes vairāk nekā sieviešu.

Kopš 2007. gada vairāk nekā divas reizes samazinājusies cilvēku bojāeja transporta nelaimes gadījumos, taču pēdējos četros gados tā atkal pieaug. Trešajā vietā ir kritieni – tie ir visdažādākie nelaimes gadījumi gan sadzīvē, gan darbā, un to skaits diemžēl nesamazinās.

Pēdējos gados diemžēl pieaug noslīkušo skaits – gandrīz divi simti gadā. Par to nav ko brīnīties, jo Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur skolās nav ieviesta obligātā peldētapmācība. Ik gadu aptuveni pusotra simta cilvēku nosalst. Viņu vidū vīriešu ir trīs četras reizes vairāk nekā sieviešu. Salīdzinājumā ar 2007. gadu nedaudz samazinājusies cilvēku bojāeja ugunsgrēkos, taču pēdējos gados šis skaitlis diemžēl nesarūk. Toties samazinājies nāves gadījumu skaits no saindēšanās ar alkoholu.

Vieta 2014.gadā	Cēlonis	2007	2008	2009	2010	2011	2012 v/s	2013 v/s	2014 v/s
1.	Pašnāvības	454	527	516	436	440	444 371/73	382 321/61	382 311/71
2.	Transporta nelaimes gadījumi	486	391	259	255	200	205 147/58	194 146/48	240 182/58
3.	Kritieni	292	226	192	168	238	206	214	209
							146/ 60	146/68	138/71
4.	Noslīkšana	237	193	153	241	152	146 114/32	141 117/24	191 159/32
5.	Saindēšanās un kaitīgu vielu iedarbība	359	261	297	199	137	191 149/42	152 105/47	154 123/31
6.–7.	Vardarbība	190	172	143	138	130	129 95/34	119 85/34	136 96/40
6.–7.	Nosalšana	233	158	141	181	146	164 118/46	144 112/32	136 110/26
8.	Bojāeja ugunsgrēkā	196	139	129	172	145	117 79/38	122 78/44	117 79/38
9.	Saindēšanās ar alkoholu	202	141	176	125	83	119 95/24	113 79/34	98 80/18
10.	Nosmakšana citu iemeslu dēļ	67	62	36	54	44	58 41/17	46 32/14	42 33/9
11.	Nedzīvu mehānisku spēku iedarbība	49	30	38	40	44	33 30/3	80 43/37	26 24/2
	Kopā:	2851	2455	2158	2107	1840	1889	1802	1861
	To skaitā: vīrieši						1422	1323	1413
	sievietes						467	479	448

Tēmas