Kādēļ vakcinēties? Kas ārstam un vecākiem jāzina pirms vakcinēšanas 0
Pirmo vakcīnu mēs savā mūžā saņemam jau pirmajās 12 stundās pēc piedzimšanas, tā ir pret vīrushepatītu B.
No infekcijas slimībām, kas izplatās viegli, neviens nav pasargāts, īpaši zīdainis pirmajos divos gados pēc piedzimšanas, kad imūnsistēma tikai attīstās. Šajā laikā bērna veselības pamatu veido tieši vakcīnas. Ministru kabineta noteikumi nosaka – bērniem obligāti jāvakcinējas pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B tipa Haemophilus influenzae infekciju, vīrushepatītu B, vējbakām, pneimokoku, cilvēka papilomas vīrusa un rotavīrusa infekciju, pieaugušajiem – pret difteriju un stinguma krampjiem.
Vakcinācijas pret šīm infekcijas slimībām pilnībā apmaksā valsts.
Kolektīvā imunitāte
Lai arī mūsdienās ir daļa cilvēku, kuri, protestējot pret vielām, kas tiek injicētas vakcinācijas laikā, izvēlas neveikt šo procedūru, viens no svarīgākajiem aspektiem, ko uzsver mediķi, – vakcinācija ne tikai ir iespēja pasargāt savu, bet arī sabiedrības veselību kopumā. Vakcinējoties infekcija nespēj no cilvēka uz cilvēku izplatīties, tādējādi iznīkst vai krasi sarūk slimnieku skaits.
Kolektīvā imunitāte ir netiešs, pozitīvs vakcinācijas efekts, kas aizsargā arī pašus vājākos – bērnus, kuriem dažādu veselības problēmu dēļ nav iespējams vakcinēties vai nav sasniegts vakcīnai nepieciešamais vecums.
Pareizs ārstu un vecāku dialogs
Lai bērns saņemtu nepieciešamo vakcīnu veiksmīgi, samazinot iespējamās kontrindikācijas un riskus, vecākiem ar mediķiem jābūt atklātiem un atbildīgiem, informējot par pacienta veselības stāvokli un iespējamām vakcinācijas sekām. Piemēram, ja bērns ir sasniedzis nepieciešamo vecumu kādai no vakcīnām, bet slimo ar nopietnu akūtu slimību, piemēram, plaušu karsoni, vakcinācija noteikti jāatliek. Tā jārīkojas arī tad, ja novērots hroniskas slimības paasinājums.
Savukārt ārsts ir atbildīgs par medicīnisko izmeklēšanu pirms vakcīnas (gan pirmreizējas, gan atkārtotas), vecāku saturisku izjautāšanu par bērna veselības stāvokli, medicīniskās informācijas dokumentāciju, pareizu vakcīnas ievadīšanu, medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā, kā arī sekošanu līdzi vakcinācijas kalendāram, lai noteiktajā laikā bērns saņemtu nepieciešamās vakcīnas.
Jebkurā gadījumā ārstam jāprot atbildēt uz vecāku jautājumiem un jāizskaidro visi iespējamie riski gan tad, ja saņem vakcīnu, gan no tās atsakoties.
Lai neapjuktu milzīgajā informācijas gūzmā, vecākiem ieteicams vakcinācijas jautājumus pārrunāt gan ar ģimenes ārstu, gan konkrēto mediķi pirms tās veikšanas.
Grūtniecēm un zīdaiņiem pretgripas vakcīna turpmāk obligāta
Patlaban grūtniecēm pretgripas vakcīna tiek kompensēta 50% apmērā un bērniem līdz divu gadu vecumam pilnībā.
Mediķi uzskata, ka viss process ir pārāk sarežģīts: jāsaņem ārsta recepte, tad jādodas uz aptieku un jāiegādājas vakcīna, vēl vizīte pie ģimenes ārsta, kurš veic vakcināciju. Tas viss apgrūtina vakcīnas pieejamību. Tāpēc no nākamā gada rudens pretgripas vakcīna abām minētajām grupām – bērniem līdz divu gadu vecumam un grūtniecēm – tiks iekļauta vakcinācijas kalendārā, vēsta Veselības ministrija. Šāds lēmums atbilst arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, jo grūtnieces un mazi bērni ir augsta riska grupā.
Šīs gan nav vienīgās izmaiņas, kas sagaida, – plānots noteikt, ka vakcinēt pret tuberkulozi jaundzimušos varēs no 12 stundām pēc piedzimšanas līdzšinējo 2–5 dienu vietā. Citās Eiropas Savienības valstīs šī vakcinācija joprojām krasi atšķiras, piemēram, Igaunijā vakcīnu ievada pirmajās 12 stundās pēc piedzimšanas, Lietuvā 2–3 dienu laikā, Slovākijā trešajā dienā, Polijā – pirmajās 24 dzīves stundās.
Garā klepus gadījumi turpina pieaugt. Lai ar to cīnītos, no 2020. gada 1. janvāra pusaudžu vecuma bērniem paredzēts sestās poliomielīta vakcīnas devu aizstāt ar sesto garā klepus vakcīnas devu.
Vakcinācijas kalendārā arī tiks iekļauta nevakcinētu personu, kuras bijušas ciešā kontaktā ar inficēto cilvēku, vakcinācija pret šādām epidemioloģiski nozīmīgām infekcijas slimībām: difteriju, poliomielītu, masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Vakcinācija pret šīm infekcijas slimībām arī tiks segta no valsts budžeta līdzekļiem.
Kas ārstam jāzina…
…pirms bērna vakcinēšanas
Ja bērns ir slims vai saaukstējies, kaut vai tās ir tikai aizdomas.
Ja bērnam ir alerģija pret kādu pārtikas produktu vai medikamentu.
Par bērna veselības stāvokli: vai ir astma, plaušu, sirds vai nieru slimības, asins sistēmas saslimšanas, vielmaiņas traucējumi, piemēram, cukura diabēts.
Kāda ir bērna imunitāte, vai lieto preparātus, kas varētu nomākt imūnsistēmu, vai vispār kādas zāles.
Ja ir veikta asins vai asins produktu pārliešana imuno-(gamma) globulīnu ievadīšana.
Kāda bijusi (ja bijusi) iepriekšējā vakcinācijas pieredze, vai bijusi negatīva reakcija uz vakcīnu.
Ja bērnam bijuši krampji.
Ja pēdējās četrās nedēļās veikta kāda vakcinācija.
Kas ārstam jāpastāsta…
…pirms bērna vakcinēšanas
Par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu.
Par organisma reakciju, kas var rasties pēc vakcīnas.
Par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo vakcinācijas reakcijas smagumu.
Par simptomiem, kad steidzami jāvēršas pie ārsta.
Savlaikus jāinformē par plānoto vakcināciju. Jāizjautā par bērna veselības stāvokli – gan pirmo reizi vakcinējoties, gan atkārtoti.
Kādas ir sekas, atsakoties no vakcīnas.
Lai droša ceļošana
Arvien biežāk cilvēki atvaļinājumu, laisku nedēļas nogali un komandējumu pavada ārpus savas valsts robežām, vakcinēšanās ir obligāts veselīga un droša tālāka ceļojuma priekšnosacījums.
Nepastāv viena zelta vakcīna pret visiem iespējamiem riskiem, tāpēc katra valsts var noteikt savu vakcīnu. Lai labāk orientētos, var ieskatīties mājaslapā: vakcinejies.lv, kur katrai valstij klāt norādīts, kāda vakcīna nepieciešama. Šāds vakcinācijas gids palīdz vieglāk orientēties. Uz pārējiem jautājumiem atbildes var sniegt ģimenes ārsts.
