Kādēļ tev uz skolu ir paņemts nazis? Lai aizstāvētos! Direktore no Jūrmalas uzrunā vecākus un liek aizdomāties 0
Jūrmalas valsts ģimnāzijas vadītāja Ieva Taranda sociālajos tīklos dalījusies ar neikdienišķu priekšmetu, ko kāds bērns viņai skolā iedevis – nazi. Šīs atgadījums aizsācis nopietnu diskusiju, ar šo ierakstu dalījušies vairāk kā 1000 cilvēki.
Direktore raksta: Pie šī tiku šodien skolā. To atnesa mana kolēģe ar tekstu no zēna, kuram ir 11 gadi:
– O……., kādēļ tev uz skolu ir paņemts nazis?
– Lai aizstāvētos!
– No kā?
Atbildes nav.
Tas nenozīmē to, ka es pārmeklēšu savu skolēnu somas. Man ir savi pienākumi. Esmu izglītības iestādes vadītāja, kuras primārais uzdevums ir rūpēties par mācību procesu. Mani kolēģi skolotāji ir ciparu, burtu meistari, nevis savu skolēnu psihologi.
Jā, viņi var palīdzēt un darīs visu, lai jūsu bērni ir drošībā, esot skolā, bet, ja jūs nepievērsīsiet uzmanību, acītēs neskatīsieties, nemīļosiet pirms naksniņas un pēc naksniņas savu bērniņu, tad labi nebūs.
Mammas, tēti, vecmāmiņas, opīši, tas ir un paliek jūsu pienākums zināt, ar kādiem ieročiem jūsu bērni staigā apkārt pasaulē.
Gan fiziskiem, gan mentāliem ieročiem.
Lūdzu, augam par labu sabiedrību kopā ar saviem bērniem!”
Komentētāji raksta: “Bet kāpēc Jūs uzskatāt, ka skolotājiem nav jābūt psihologiem? Viņiem taču psiholoģija vismaz pamatu līmenī tika mācīta, vai nē? Atšķirībā no vecākiem, daļai no kuriem lāgā nav pat vidusskolas izglītības. Manis teiktais nenozīmē, ka vecākiem nebūtu jāaudzina bērni, bet arī skolotājiem bērni jāaudzina, nevis tikai jāatstrādā kontaktstundas. Ja zēnam līdzi ir nazis, lai aizstāvētos, tātad ir no kā. Kaut kas viņu apdraud. Un apdraud vai skolā, vai pa ceļam uz to.”
“Pēc likuma nazis vienmēr ir paredzēts uzbrukumam. Šo zinu, jo skolniekam ģimenē kabatā arī atradu nazi. Nazi līdzi drīkst nēsāt tikai mednieki un makšķernieki. Skolai bija vienalga, acīmredzot negribēja skandālu.”
“Godīgi? Mums bērnībā daudziem skolā šādi vai līdzīgi bija un tiem, kuriem nebija, apskauda tos otrus. Neatceros nevienu gadījumu, kad viņi būtu izmantoti draudēšanai vai aizstāvībai. Tad tas bija vienkārši instruments un spēļmantiņa. Tas bija apmēram 30 gadus atpakaļ. Šobrīd es ticu, ka tā vairs nav norma un nevar būt, jo ir cita paaudze un diemžēl, nežēlīgāka. Mana bērna skolā 3.klasē klasesbiedri viens otram draud ar skrūvgriezi pie kakla! Vecāki tik izrāda izbrīnu un neko nezinām, jo viņu cukurdūkulīts tāds nevar būt!”
