Kādēļ šogad ir iemesls cerēt uz lētāku elektrību? 0
Atjaunojoties ūdens rezervēm Baltijā un Skandināvijā, šogad ir pamats cerēt uz biržas elektroenerģijas cenas samazinājumu, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Baiba Jakobsone.
Atbilstoši SPRK tirgus datiem elektroenerģijas cena biržā pērn trešajā ceturksnī bijusi augstākā pērn. Vienlaikus tā bijusi būtiski zemāka, salīdzinot ar identisku periodu 2018.gadā.
Vairāk ūdens
Šā gada sākumā Baltijā un Skandināvijā ir vērojams lielāks ūdens rezervju daudzums elektroenerģijas ražošanai, salīdzinot ar pērnā gada sākumu. Pateicoties tam, elektroenerģiju ir iespējams saražot lētāk, kas nodrošina zemāku elektroenerģijas cenu biržā.
Tā ir pozitīva ziņa lietotājiem, kas izvēlējušies mainīgas cenas līgumu, norādīja Jakobsone.
SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs norādīja, ka pēc iepriekšējā SPRK elektroenerģijas tirgus apskata publicēšanas regulators novēroja augstu sabiedrības interesi.
Vērtē elektrības piegādes paalpojumus
Arī aktuālajos datos redzams, ka lietotāji arvien rūpīgāk izvērtē savus elektroenerģijas piegādes pakalpojumus, pauda Negribs, norādot, ka tāpēc SPRK ir aprēķinājusi jaunāko vidējo svērto elektroenerģijas cenu valstī par pērnā gada trešo ceturksni.
Indikators ir īpaši noderīgs mājsaimniecībām, kam vidējā cena joprojām būtiski pārsniedz biržā noteikto, skaidroja SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs.
SPRK apkopotie dati parāda, ka vairāk nekā puse jeb 51,4% mājsaimniecību ir izvēlējušās fiksētas cenas līgumus. Vienlaikus pieaug arī to mājsaimniecību skaits, kas izvēlējušās mainīgas cenas līgumus (10,4%). Juridisko lietotāju vidū, kam elektroenerģijas patēriņš ir augstāks un motivācija ietaupīt lielāka, izvēle par labu biržas cenai ir ievērojami lielāka – 39,7%.
Mainīgās cenas līgums gandrīz vienmēr esot izdevīgāks
Negribs norādīja, ka mainīgas cenas līgums gandrīz vienmēr ir izdevīgāks. Pērn septembrī vidējā svērtā elektroenerģijas cena biržā bija krietni vien zemāka par vidējo cenu mājsaimniecībām, aptuveni par 7,66 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 13%. Īpaši izdevīgi mainīgas cenas līgumu noslēgt lietotājiem, kuri elektroenerģiju vairāk patērē brīvdienās vai vēlās nakts stundās, pauda SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs.
Tas, ka 2019.gadā elektroenerģijas cena biržā bija zemāka par cenu 2018.gadā, ir laba ziņa arī lietotājiem, kas priekšroku dod fiksētas cenas līgumiem.
Pie nemainīgiem tirgus apstākļiem ir pamats cerēt, ka 2020.gadā cenu samazinājums skars arī fiksētas cenas līgumus. Tam par pamatu kalpo nobīde laikā – biržas cenu svārstības fiksētas cenas līgumos neatspoguļojas tūlītēji, bet gan vēlāk, tirgotājiem periodiski pārskatot piedāvāto pakalpojumu nosacījumus.
Būtisks elektrības ražošanas pieaugums Daugavas hidroelektrostacijās
Pēc ilgstoša perioda, kad Daugavā ir bijis ievērojami zemāks ūdens līmenis par vidējo novēroto, šī gada sākumā tas ne tikai sācis atjaunoties, bet arī pārsniedz ilggadīgo atzīmi, informē “Latvenergo”.
Tādējādi gada sākumā Daugavas HES kaskādē ir saražots piecas reizes vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.
Šogad janvārī Daugavā, Pļaviņu HES konstatētais vidējais perioda ūdens pieteces līmenis ir 897 m3/s, kas ir ievērojami augstāk par vidējo ilglaicīgi novēroto atzīmi 554 m3/s (1981.-2019.g.).
Tādējādi arī audzis Latvenergo koncerna Daugavas HES kaskādē izstrādātās elektroenerģijas apjoms – šī gada janvāra pirmajās 20 dienās saražota 271 GWh elektroenerģijas (pērn attiecīgi – 52 GWh). Tāpat pozitīvas hidrobilances izmaiņas ir visā Nord Pool reģionā, palielinoties hidrorezervuāru aizpildījumam, un šobrīd Ziemeļvalstu hidroloģiskā bilance ir jau virs normas atzīmes.
Lietus strādā mums par labu
“Šobrīd Daugavas baseins pildās ar lietusūdeņiem, ko izjūtam kā ūdens daudzuma bagātināšanos upē. Tādēļ arī gada sākuma ražošanas rādītāji ir augstāki nekā pērn – šobrīd janvārī ir saražots aptuveni piecas reizes vairāk elektroenerģijas nekā pērn.
Nenoliedzami, pēc ilgstoši zemas pieteces šīs ir labas ziņas, tomēr, zinot upes dabu, nav iespējams izteikt prognozes par turpmāko situāciju. Neviens gads Daugavā nav bijis identisks iepriekšējam, tādēļ šobrīd mums pieejamo resursu izmantojam labākajā veidā,” saka Aivars Kvesko, AS “Latvenergo” Ražošanas direktors.
Pēdējo reizi ziemas pali tika pieredzēti 2018. gada sākumā, kad Daugavā bija ļoti augsts ūdens pieteces līmenis – 1285 m3/s, kas ļāva saražot ievērojamu elektroenerģijas apjomu Daugavas HES kaskādē.
Toties pēc tam sekoja periods ar ilgstoši zemu ūdens līmeni, kas atstāja ietekmi arī uz HES saražotās elektroenerģijas apjomu. Ja vidējā ilglaicīgi novērotā atzīme ir 618 m3/s, tad 2018. gadā tā bija 475 m3/s, bet 2019. gadā – 393 m3/s.
Šajā laikā, kad Daugavas HES darbību ietekmēja zema ūdens pietece, izmantojot diversificētā ražošanas portfeļa priekšrocības, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgus pieprasījumu, “Latvenergo”
TEC -1 un TEC-2 tika saražots vairāk elektroenerģijas.
Tas savukārt ļāva TEC 2019. gadā saražot vēsturiski lielāko elektroenerģijas daudzumu.
