Kādēļ pārdot Hipotēku banku 0
Šodien valdība gatavojas skatīt konsultanta “SEB Enskilda” iesniegto atskaiti – kā veicies ar investoru piesaisti Hipotēku un zemes bankas komercdaļai.
Par to, vai valdība varētu arī izšķirties, kam komercbankas daļas pārdodamas, vēl pāragri spriest. Pircēji esot atrasti, taču, kā liecina neoficiāla informācija, piedāvātās cenas ir visai zemas. Tāpēc, iespējams, valdība varētu ar gala lēmumu tomēr arī iepauzēt un uzdot konsultantam turpināt strādāt.
Taču kā uzsver Hipotēku bankas pārveides procesā piesaistītais konsultants, “SEB Enskilda” pārstāvis Mārtiņš Krūtainis: “Hipotēku banka tiek pārveidota par Attīstības banku, un tā netiek pārdota. Tiek pārdota tās komerciālā daļa, kas nav saistīta ar valsts attīstībai nozīmīgu programmu realizāciju.”
Tas nozīmē, ka Latvijā arī turpmāk būs sava Attīstības banka, kas joprojām sniegs atbalstu dažādām mērķgrupām, un tās darbība būs vērsta uz valsts ekonomikas attīstību. Turklāt šīs institūcijas mērķis būs nevis domāt, kā pelnīt, bet gan kā attīstīt tautsaimniecību, ieguldot līdzekļus valsts noteiktajos prioritārajos virzienos. Iespējams, šo iestādi vairs nesauks par Hipotēku banku, bet tiks veidota kā jauna institūcija, kurā varētu tikt apvienota gan pašreizējās bankas attīstības daļa, gan citas valsts veidotās uzņēmējdarbības atbalsta iestādes, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūra, Lauku attīstības fonds un citas.
Bet, izveidojot šādu attīstības institūciju, tā vairs neizsniegs komerckredītus un nepieņems depozītus, jo šos pakalpojumus valstī var nodrošināt citas vairāk nekā 20 komercbankas.
Tādējādi Hipotēku banka atgriezīsies pie savām saknēm, kad 90. gadu sākumā savu darbību tā sāka ar tolaik labvēlīgu kredītu izsniegšanu lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem, jo citas bankas uz zemniekiem skatījās ar neticību un bažām.
Tiesa, šobrīd situāciju saasina tas, ka līdztekus Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas plāniem valdībā vēl nav apstiprināta skaidra redzējuma, kāda tad galu galā izskatīsies attīstības institūcija un kad tā reāli sāks darboties. Ir vairāk vispārīgu frāžu, taču lielāku konkrētību – reālu plānu – Finanšu ministrija (FM) sola piedāvāt līdz šā gada 1. jūlijam. FM komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis norāda, ka pilnvērtīgi attīstības institūcijai būtu jāsāk darboties līdz 2013. gada beigām.
Valsts banka = stabila banka?
Latvijas Krājbankas bankrota dēļ daudzi skeptiski skatās uz Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Tiek uzskatīts, ka, saglabājot šo banku valsts īpašumā, tā būšot vienīgā drošā banka Latvijā un visi, kas vēlēsies, jo īpaši pašvaldības, varēs tajā droši glabāt savus līdzekļus.
Diemžēl šā viedokļa paudēji aizmirst divas lietas. Pirmā – valsts krīzes laikā glāba ne tikai “Parex banku”, bet arī Hipotēku banku, jo tai, gluži tāpat kā citām bankām, radās problēmas ar izsniegto komerckredītu atgūšanu un vajadzēja gan veidot uzkrājumus, gan lemt par zaudējumu kompensēšanu. Tā kā valsts bija vienīgais šīs bankas īpašnieks, tad kopumā šajā laikā tajā ieguldīja ap 143 miljoniem latu. Divas reizes bankas pamatkapitāls tika palielināts 2009. gadā, kad situācija bija vissmagākā, un vienreiz 2010. gadā. Tiesa, šajā gadījumā valdība atbalstu no budžeta sniedza pastarpināti, proti, tā vienkārši pārņēma bankas parādus pret ārvalstu kredītiestādēm. Šos parādus valsts pakāpeniski tāpat atdos no sava plānā naudas maka.
Otrā – Latvijas Krājbanka tika izzagta. Tas liecina, ka nevis pašā Latvijas banku sektorā ir problēmas, bet gan tā uzraudzībā. Proti, šajā gadījumā ir jāvērtē, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varēja nepieļaut potenciāli negodprātīga investora darbību jau agrāk.
Turklāt jāņem vērā, ka krīzes gadījumā arī valsts banka saviem klientiem no Valsts garantiju fonda nekādi nevarēs izmaksāt vairāk par 70 tūkstošiem latu.
Krīzes darījums
Iecere pārveidot Hipotēku banku par Attīstības banku politiķiem bija vēl pirms krīzes. Taču gadiem viņiem ir trūcis drosmes pieņemt šādu lēmumu. Daudzi tieši šo banku bija iecienījuši kā vietu, kur ņemt komerckredītu savu ieceru realizācijai. Piemēram, kredītsaistības Hipotēku bankā ir premjera Dombrovska ģimenei, kas šo naudu izmantojusi rindu māju celtniecībai.
Latvijas valdība, sākoties lielajām problēmām ekonomikā, Eiropas Komisijai (EK) deva solījumu no 2009. gada līdz 2013. gada beigām veikt Hipotēku bankas pārveidi, un pretī tā saņēma atļauju glābt savu banku, palielinot tās pamatkapitālu.
“Tādu vispārīgu ES noteikumu, kas valstīm liktu pārdot savas komercbankas vai komercdaļas valsts bankās, nav, taču uz valsts bankām attiecas noteikumi par valsts atbalstu (state-aid),” norāda EK pārstāvniecības Latvijā preses pārstāvis Jānis Krastiņš. Viņš arī piebilda, ka bankas komercdaļa nav obligāti jāpārdod tūlīt – to Latvija var darīt līdz 2013. gada beigām.
Ko darīt tālāk?
Šodien, 17. janvārī, valdība saņems no konsultanta “SEB Enskilda” pārskatu, kā veicies ar komercdaļas pircēja meklēšanu. Patlaban Hipotēku bankas komercdaļa ir sadalīta sešas atsevišķās daļās – fizisko personu un nelielo uzņēmumu kredīti un depozīti, lielo klientu daļa, ar nekustamo īpašumu saistīti projekti un kredīti, atsevišķi nodalīta kavēto kredītu pārvaldes kompānija un divas bankas meitaskompānijas – “Hipo fondi” un “Hipo līzings”. Katrai daļai pircējs tika meklēts atsevišķi.
Konsultantu pārstāvis M. Krūtainis nemin, kādu cenu investori ir gatavi maksāt par atsevišķajām komercdaļām, taču atzīst, ka “vairākums investoru piedāvājumu ir saņemti no Latvijas, bet interesi ir izrādījuši arī ārvalstu investori”. Neoficiāla informācija liecina, ka izteiktie cenu piedāvājumi ir gaužām pieticīgi, un tas nozīmē, ka valdība varētu iepauzēt un gaidīt labāku piedāvājumu, uzdodot konsultantam turpināt sarunas ar potenciāliem investoriem.
Ja tomēr neizdodas panākt labākus risinājumus, tad iespējams pārdot tās daļas, kur cena ir puslīdz pieņemama, un tās daļas, kuras pārdot nav izdevīgi, nodot Privatizācijas aģentūrai. Tieši šāds scenārijs ir iezīmēts un saskaņots ar EK. Taču eksperti norāda, ka tas nebūtu valstij izdevīgākais risinājums, jo var novest pie šo daļu vērtības būtiskas samazināšanās.
Otrs, Hipotēku bankas komercdaļu pievienot otrai valsts īpašumā esošai bankai “Citadele” un tad meklēt šai apvienotajai daļai jaunu īpašnieku. Tirgus pārzinātāji uzsver, ka šis varētu būt loģisks risinājums, taču tad valdībai būs jāatsāk sarunas ar EK.
Trešais variants – vai nu tikai Hipotēku banku, vai arī tai pievienot vēl “Citadeli” un izveidot vienu valsts banku, kas darbosies arī komercbanku tirgū, proti, izsniegs komerckredītus un pieņems depozītus. Taču par šo variantu sarunas ar EK varētu būt ļoti smagas un, visticamāk, neveiksmīgas.
Tomēr, ja izdotos ar argumentiem pierādīt, ka tieši šis ir vislabākais iespējamais variants Latvijai, jārēķinās, ka šāda banka būs būtiski jāstiprina ar jaunām valsts naudas injekcijām, lai atjaunotu pilnasinīgu komercdaļas darbību.
Turklāt šādā gadījumā valstij būs jākonkurē vienā tirgū ar privātajām bankām, kurām ir bagātas mātesbankas, piemēram, Skandināvijā. Valsts nevarēs mainīt nosacījumus tirgū, piemēram, uzdot pašvaldībām glabāt naudu tikai valsts bankā, jo tā tiktu pārkāptas konkurences tiesības. Tāpat, ja situācija Eiropas ekonomikā neuzlabosies, valstij būs jābūt gatavai operatīvi veikt ieguldījumus bankas pamatkapitālā. Turklāt šī nauda nāks no visiem nodokļu maksātājiem, arī no tiem, kuri nav un nevēlas būt šīs valsts bankas klienti.
Viedokļi
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis: “Pareizs ir lēmums Hipotēku bankas komercdaļu pārdot un valstij koncentrēties tikai uz attīstības finanšu instrumentiem. Taču, valdībai ilgstoši neizšķiroties un nepieņemot lēmumus, ir pienākuši ļoti slikti tirgus apstākļi. Šobrīd par Hipotēku bankas komercdaļu tiek piedāvāta neadekvāti zema cena, kas var radīt nozīmīgus zaudējumus, un, ja valdība attiecīgi pieņem lēmumu pārdošanu atlikt, tad jāvērtē iespēja mainīt EK lēmumu par ierobežojumiem “Citadeles” darbībai, proti, aizliegums pārņemt Hipotēku bankas komercdaļas aktīvus.”
Krievijas komercbankas “M2M Private Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons (finanšu grupa, kurā ietilpst “M2M Private Bank”, savulaik bija ieinteresēta “Citadeles” iegādē): “Uzskatīt, ka valsts banka nodrošinās drošību, ir absurdi, jo tieši Hipotēku bankas pieredze rāda pretējo. Pasaulē jau sen visi ir atmetuši ideju, ka valstij obligāti jāiesaistās banku sektorā. Ja valsts grib spēlēt attīstības lomu, tad tas, visticamāk, jādara nevis caur banku, bet speciālu aģentūru. Tāds arī ir modelis, ko EK faktiski uzspiedusi Latvijai. Ja nebūtu šāda spiediena, tad diez vai Hipotēku banka vispār tiktu restrukturizēta.”
Finanšu ministrs Andris Vilks: “Latvijas interesēs ir pašiem veikt Hipotēku bankas pārveides procesu – pārdodot bankas komercdaļas par maksimāli izdevīgāko cenu, bet uz bankas attīstības daļas bāzes izveidot Latvijas valsts ekonomikas sildīšanai tik nepieciešamo Attīstības banku. Šāds lēmums novērsīs Hipotēku bankas kā attīstības bankas konkurenci ar privāto sektoru. Attīstības bankai jāpilda papildinošā loma, un tai nav jākonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem.”
Lasītāju aptauja Jābūt kādai valsts bankai Aptaujas autors: Aivis Vincevs Lasītāji vērtē, vai valstij vajadzētu pārdot visas tai piederošās bankas. J. Puriņš Cesvainē: “Bijušais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše savulaik uzstāja par visu Latvijas banku obligātu privatizāciju, savu domu pamatojot ar to, ka valstij piederoša banka nevar sekmīgi strādāt un nekur pasaulē valsts bankas nepastāvot. Tie bija meli, jo pasaulē ir daudzas valstīm piederošas bankas, kas strādā labi.” Lilija Treice Rīgā: “Tagad negals ar Latvijas Krājbanku, bet Citadeles bankā, kā arī Zemes un hipotēku bankā var izdarīt komunālos un citus maksājumus un saņemt pensijas. Investīcijas ir svešs kapitāls, kas peļņu aizved uz to valsti, no kuras investīcijas nākušas!” Gaida Pūpolvalka: “Vai patiesi neviens, pārraudzības iestādes ieskaitot, neko neredzēja, nejuta, nedzirdēja? Vienā dienā tas nenotika. Sagatavoties vajadzēja laikus. Manuprāt, gan augstākās amatpersonas, gan ierēdņi ar savu vienaldzību, alkatību un gļēvumu pieļāvuši, ka rekets vērsies pret visu valsti. Kāpēc gan līgumus ar apšaubāmiem partneriem noslēdz tā, ka valsts dabū samaksāt parādus?” Uldis Ozoliņš Murjāņos: “Ja banku “Citadele” pārdos, tad tas būs muļķīgs gājiens, jo tā nonāks tādā pašā situācijā kā Latvijas Krājbanka. Ja “Citadele” paliktu par valsts banku, tad būtu lielāka bankas uzraudzība.” |
