Kādēļ “Krievijas sieram” tāds nosaukums, ja jau to ražo Latvijā? Pēdējā laika kuriozs un “Sputņik” meistarstiķis 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas propagandas aparātu šobrīd visvairāk nodarbina vandalisma akti, kas pavada pret rasu nevienlīdzību vērstos protestus ASV, taču, kā atzīmēts dezinformācijas apkarošanas vietnē “euvsdisinfo.eu”, pamazām notiek atgriešanās arī pie iecienītās Ukrainas nomelnošanas.
Protams, tāpat nav aizmirsta Latvija.
Variācijas par tēmu “grautiņi ASV pilsētās” Krievijas masu medijos ir visdažādākās.
Turklāt daļā, piemēram, TV kanāla “Rossija 24” diskusijās, tiek popularizēts priekšstats, ka patiesībā nemieri esot ASV Demokrātiskās partijas, citā variantā “starptautisko korporāciju”, “Džordža Sorosa” un tamlīdzīgi organizēta kārtējā “krāsainā revolūcija” ar mērķi diskreditēt pirms vēlēšanām pašreizējo ASV republikāņu prezidentu Donaldu Trampu.
Kā zināms, Maskava ar pašreizējo ASV prezidentu ir visai apmierināta un droši vien neiebilstu pret viņa pārvēlēšanu. Izskan mājieni, ka “scenāristi” tā saucamajām “krāsainajām revolūcijām” postpadomju telpā un šiem notikumiem esot vieni un tie paši.
Viltus ziņu plūsmu uzraugošā “euvsdisinfo.eu” tāpat konstatējusi, ka, pierimstot Covid-19, apritē atgriežas sen zināmās tradīcijās ieturētie stāsti par to, kā Ukraiņu karavīri Donbasā šaujot bērnus un it kā izvarojuši ASV fotokorespondenti.
Atkal tiek klāstīts, ka Ukraina ir Vašingtonas marionete un ASV aizstāv Ukrainas pozīciju Krimas jautājumā tikai tādēļ, ka ilgojoties pussalā iekārtot NATO karabāzes, kaut sen zināms, ka NATO nav vajadzības pēc karaflotes bāzēm Krimā, ja alianses kuģi vajadzības gadījumā var izmantot Rumānijas, kas ir NATO dalībvalsts, Melnās jūras ostas.
Latvijas kontekstā atgriešanās pie vecā repertuāra notiek tādējādi, ka atkal tiek stāstīts, ka Latvijas ekonomika bez Krievijas tranzīta ies bojā.
“Ņemot vērā, ka Krievija ir uzņēmusi kursu uz savu kravu tranzīta caur Baltijas valstīm sašaurināšanu, tās dzelzceļu tīkls ir vienkārši nolemts nāvei. Tā likvidācija ir tikai laika jautājums,” vietne “Inforuss” un arī citas piemin Krievijas valdības paspārnē esošās Finanšu universitātes prorektora Alekseja Zubeca pausto.
Zubecs, ziņu pieteikumos būdams te politologs, te ekonomists, te finanšu speciālists, ir visai biežs specifiskā medija “Sputņik” viesis un parasti tajā cildina Krievijas un NVS valstu ekonomiskos panākumus un rožainās perspektīvas.
“Latvijas dzelzceļu tīkls atrodas visai sarežģītā stāvoklī. Esošajā situācijā rusofobiskie Baltijas politiķi riskē galīgi sagraut tā tālākās perspektīvas,” pauž “Inforuss”.
Bieži Krievijas ziņu vietnes interpretē Latvijas satiksmes ministra Tāļa Linkaita interviju pašmāju krievvalodīgajai radiostacijai “Baltkom”, kurā viņš atzinis, ka Latvija rēķinās ar ievērojamu Krievijas kravu sarukumu.
Attiecīgi Krievijas interneta mediji, tādi kā “EurAsia daily”, akcentē, ka “Krievija atņem Latvijai būtiskus ienākumus” vai, kā paziņo “Inforuss”: “Krievijas Federācija pārsvītro (ставит крест) “ienaidniekus”: Baltijas dzelzceļi tiks likvidēti”. Interesanti, ka par Latvijas dzelzceļu bojāeju tiek intensīvi runāts tieši pēdējās nedēļās.
Iespējams, izskaidrojums ir Maskavas patmīlībai kaitējošajā apstāklī, ka jūnija sākumā Murmanskas apkaimē pēc plūdiem sabruka viens no laidumiem dzelzceļa tiltam pār Kolas upi.
Tilts ir stratēģiski svarīgs, lai nogādātu kravas Murmanskas ostai. Kamēr tilts netiks saremontēts, osta ierastajai eksporta plūsmai nav izmantojama.
Krievijas rietumdaļas ekonomisko ziņu vietne RBK 9. jūnijā ziņoja, ka vairāki lieli Krievijas uzņēmumi, kas nodarbojās ar dzelzsrūdas, ogļu un minerālmēslu ražošanā izmantoto apatītu izvešanu caur Murmansku, tagad sākuši sarunas par iepriekš Murmanskai domāto kravu pāradresēšanu Latvijas un Lietuvas ostām.
Biznesmeņi secinājuši, ka Baltijas valstu ostu pakalpojumi šajā situācijā ir izdevīgāki nekā citu Krievijas rietumdaļas ostu, piemēram, propagandas resursos bieži daudzinātās Ustjlugas.
Par pēdējā laika lielāko kuriozu var uzskatīt “Sputņik” meistarstiķi, izveidojot no kāda Latvijas Radio klausītāja zvana “Brīvajam mikrofonam” un sekojošās šī zvana apspriešanas tvitera lietotāju vidū, kas, lai arī domāts kā anekdote, krievvalodīgajā informācijas telpā pārtapis visnotaļ nopietnā vēstījumā.
Proti, viena no radioklausītājām jautājusi, kādēļ Latvijā pārdodot Krievijas sieru – kādēļ tam tāds nosaukums, ja jau to ražo Latvijā.
“Kāpēc Latvijā ir tāds Krievijas siers? Tas taču nav pareizi, tas nav nekāds Krievijas siers!”, sūdzās @Krustpunkta zvanītāja – “Kā tad tam būtu jāsaucas?”, jautā @arniskrauze “Latvijas!” – “Bet Latvijas siers jau ir!” 😀
— Ikars Kublins (@Ikars) June 9, 2020
Tviteristi, uztverdami šo ideju, metās sacensties asprātībās. Tikmēr “Sputņik” žurnālists visu rāmi apkopojis, piebilzdams, ka diskusijā par Krievijas siera pārdēvēšanu pieslēgušies arī “nacpatrioti”.
Kā liecina komentāri, tad “Sputņik” krievvalodīgie lasītāji to uztvēruši nevis kā humoru, bet gan kā zīmi, ka “latviešu rusofobi galīgi prātā sajukuši”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
