– Nupat nācis klajā ASV domnīcas “RAND Corporation” pētījums, kurā uzsvērts, ka, Krievijai iebrūkot Baltijas valstīs, tā sakautu NATO spēkus trijās dienās. Secinājums skan: “Tā, kā NATO izvietota šobrīd, tā nevar sekmīgi aizstāvēt tās visvieglāk ievainojamo dalībvalstu teritoriju.” 51
– Arī Latvijā esam veikuši līdzīgas izspēles. Manuprāt, “RAND” izspēlē dažos pieņēmumos ir kļūdījušies. Pamatā tas saistīts ar izejas datiem, piemēram, tajā nav nopietni izvērtētas Latvijas ģeogrāfiskās īpatnības – lai gan esam kopumā līdzena valsts, mums ir daudz mežu un purvu, kuri apgrūtina militārās tehnikas virzību. Pētījumā nebija minētas iespējamās pretdarbības. Apšaubāms pieņēmums šajā spēlē ir tas, ka agrās brīdināšanas sistēmas nenostrādās. Šī kara izspēle balstīta uz tradicionālas karadarbības algoritmu, kas nosaka, ka abiem pretiniekiem ir vienāds bruņojums, karavīru skaits un darbības, bet, izmantojot netradicionālus risinājumus, efekti būtu citādi. Ja spēlē iekļautu citus izejas datus, tad arī galarezultāts būtu cits. “RAND” nav vienīgā domnīca, kas veic šādas izspēles. Piemēram, Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs veicis aprēķinus par nepieciešamo ASV spēku klātbūtnes formu un apjomu Eiropā. Visi šie pētījumi tagad nāk klajā, lai ietekmētu ASV iekšpolitiskos procesus un stiprinātu ideju par ASV spēku palielināšanu Eiropā, ko Latvija kā NATO dalībvalsts atbalsta. Arī “RAND” pētījums šajā ziņā Latvijai ir izdevīgs. Galvenais, ka tiek radīts fons, kas var nodrošināt Latvijai izdevīgus lēmumus. Vasarā gaidāms NATO samits Varšavā, un pirms lieliem notikumiem domnīcas parasti aktivizējas. Gaidāms arī ASV aizsardzības sekretāra ziņojums par jauna bruņojuma izvietošanas iespējām Austrumeiropā.
– Krievija arī izspēlē simulācijas. Nesen Krievijas militārie eksperti presē klāstījuši šādu scenāriju – ja izceltos konflikts starp Krieviju un Turciju, Krievija nekavējoties okupētu Baltijas valstis.
– Nepārspīlēsim Krievijas militāro varenību un iespējas darboties vairākās konflikta zonās. Tas nav iespējams, arī skatoties no viņu ekonomiskajām iespējām. Krievijas pārstāvji ar saviem paziņojumiem mēģina sūtīt signālu, ka Krievija var kļūt vēl riebīgāka, bet, no otras puses, liek saprast, ka ir iespējams kaut ko sarunāt. To vērtēju kā sava veida testu Rietumiem.
– Taču var just, ka Krievijai joprojām iekšēji “gruzd” Turcijas veiktā Krievijas lidmašīnas notriekšana, joprojām ir vēlme to atriebt – ne tikai ar sankcijām, bet arī militāri…
– BBC filmā bijušais Apvienotās Karalistes vēstnieks Krievijā izteicās, ka veids, kā noturēt varu Krievijā, ir izskatīties stipram. Pēc Krievijas lidmašīnas notriekšanas varas aprindās valdīja bailes, ka notikušais tiks uztverts kā vājuma pazīme. Turcija ar lidmašīnas notriekšanu sargāja savu suverenitāti. Krievijai nebija daudz atbildes iespēju un joprojām nav. Krievijas loģika ir saglabāt status quo valsts iekšienē.
– Vai Latvijai nebūtu jāreaģē uz Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova uzsaukumu “tautiešiem”, ka “nevajag padoties, bet cīnīties par krievu valodu”? Tas ir mudinājums uz darbību, kas zīmīgi sasaucas ar BBC filmā attēloto provokāciju.
– Krievija jau ilgu laiku Latvijā mēģinājusi palielināt savu ietekmi gan caur krievvalodīgo kopienu, gan citos veidos – leģitīmos un mazāk leģitīmos. Krievija šobrīd ir “iestigusi” Austrumukrainā, darbojas Sīrijā, kur viņiem nav gaidāma izdošanās. Krievijas ekonomika pārdzīvo krīzi, tuvākā gada perspektīvas ir vēl drūmākas. Vēstnieka izteikumi liecina par to, ka Krievijas ietekmes apjoms samazinās, nav vairs tā, kas tai bijis iepriekš, tāpēc ir mēģinājumi aktivizēt atbalstītājus.
Ģ. Vikmanis: – Tajā pašā laikā Latvijas krievu kopienas prezidents Vladimirs Sokolovs uzsver, ka tās mērķis ir panākt iespējas nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās…
– Šeit ir jāsaprot plašāks konteksts. Ukrainas notikumos un citur esam redzējuši ne tikai to, ka Krievijas stratēģija paredz vājību izmantošanu, bet arī šķelšanu kā ilgtermiņa stratēģiju. Šādu sašķēlumu un nacionālo plaisu Krievijai ir viegli uzturēt. Kad valsts vara sāk pretdarboties, parādās provokatīvu signālu sūtīšana, kuru mērķis ir atgriezt sabiedrību sašķeltības stāvoklī. Tad izskan šādi aicinājumi par papildu tiesībām un krievu valodas statusa jautājumiem. Tomēr būtiskākais, lai nostiprinātu nācijas vienotību, ir pievērsties stāstiem, kas skar mūsu nākotni. Mums vajag pozitīvi vienojošas iniciatīvas. Krievija mēģina stāstīt, ka Latvija ir neveiksmīga valsts, bet mums nav jānodarbojas ar viņu stāsta atspēkošanu. Mums jārada savi stāsti, un Latvijas simtgade ir lieliska iespēja, lai to darītu, un tā mums pārdomāti jāizmanto.
