– No otras puses, daudzi eksperti, pat bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, iepriekš izteikušies, ka Baltijas valstis var kļūt par nākamo Krievijas agresijas upuri. Te ir izspēlēts viens no variantiem. Kur tad ir kļūdas? 51
– Mēs arī Latvijā profesionāļu aprindās apspēlējām dažādus scenārijus. Kļūda ir uzskatīt, ka nākamais potenciālais konflikts izskatīsies tieši tāpat kā iepriekšējais. Austrumukrainā konflikts bija iespējams Ukrainas likumīgās varas lielo vājību dēļ un iespējām to ievainot, tas izraisīja tālākas sekas. Nākamo reizi šīs kļūdas jau tiktu ņemtas vērā. Lielais jautājums, uz ko filmā netiek atbildēts, – kādēļ Krievijai būtu vajadzīga Latgale? Kāds būtu tās stratēģiskais ieguvums? Nedomāju, ka Krievijai būtu izdevīgi okupēt kādas NATO valsts teritorijas daļu, ņemot vērā reputāciju un ekonomiskos riskus.
– Jūs zināt, ka viens no vārdiem, ar kuru visbiežāk raksturo Putinu, ir – “neprognozējams”…
– Lai Putins varētu cerēt uz veiksmīgu operāciju, viņam jāpārsteidz pasaule. Ar Ukrainas scenāriju vairs nepārsteigsi.
Ģ. Vikmanis: – Krievijas mediji stāsta, cik vareni ir viņu bruņotie spēki, kādi ir NATO vājie punkti. Vai mēs zinām, kādas īsti ir Krievijas armijas spējas?
– Varbūt publiski mēs par to nediskutējam, taču Latvijas domnīcu ekspertu zināšanas par Krievijas bruņotajiem spēkiem un to spējām ir starp labākajām NATO. Kāpēc no Krievijas medijiem nāk šīs ziņas par tās bruņoto spēku “varenību”? Varbūt jūs uz ielas satiksiet cilvēku, kurš uzvedas izaicinoši, demonstratīvi izrādās, cik viņš ir stiprs – galvenais puika uz ielas. Taču drīzāk šis cilvēks nav stiprs, taču izjūt nepieciešamību pierādīt sev un pārējiem, ka nejūtas tāds. Ja palūkojamies uz Krievijas rīcības modeļa būtību, tad redzam, ka tā balstās uz bailēm no pašas vājuma, kuru kāds pamanīs. Šis komplekss saistāms ar Krievijas vēlmi saglabāt esošās varas un valsts iekšējo stabilitāti. Krievijai ir bail no Rietumu vērtībām, ka tās sagraus to no iekšienes. Krievija mēģina pārdot mirāžu – to, ka eksistē varena Krievija un brūkoša Eiropa. Ierindas cilvēks Permā vai Kalugā to neredz, bet vara viņam saka: “Tu varbūt esi nabags, bet tu esi nabags varenā valstī.” Otra lieta ir diskreditēt ASV, pozicionēt tās kā pasaules ļaunumu.
M. Antonevičs: – Runājot par BBC filmu, jūs pieminējāt, ka viena no interesantākajām tās daļām ir lēmumu pieņemšanas procesi. Vai NATO kopbildē tā būtu lieta, par kuru mums būtu jāsatraucas?
– Visas 28 NATO dalībvalstis lēmumus pieņem vienbalsīgi. Tajā pašā laikā jāatceras, ka NATO dalībvalstis katra var veikt darbības, lai palīdzētu sabiedrotajiem, piemēram, filmā Lielbritānija un ASV iet palīgā Latvijai, negaidot pārējo valstu piekrišanu. Tomēr tajā brīdī, kad kāda NATO valsts saskarsies ar citas valsts agresiju un pēc tās lūguma neaktivizēs Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, alianse pārstās eksistēt.
– Ja nu tā nav tieša agresija, bet hibrīdkarš, kuru agresors nemaz oficiāli neatzīst?
– NATO iekšienē esam skaidrojuši, kas ir hibrīdkarš. NATO ir radīti plānošanas dokumenti, kā rīkoties tā gadījumā, un tajos aprakstītas iespējamās hibrīdkara izpausmes, līdz ar to varam teikt, ka kopēja izpratne par hibrīdkaru NATO jau pastāv. 2014. gada sākumā pirms Krievijas īstenotās nelikumīgās Krimas aneksijas par to nebija diskusiju, bet tagad tās pavirzījušās krietni uz priekšu.
