Kādēļ Krievijai būtu vajadzīga Latgale? 51
Aizvadītajā nedēļā plašu ievērību izpelnījās britu raidsabiedrības BBC dokumentālās fikcijas žanra filma “World War Three. Inside the War Room”, kurā attēlots Krievijas provocēts konflikts Latgalē, kas noved pie konfrontācijas ar NATO un atomkara. Tā kā to veidojusi britu sabiedriskā televīzija, saprotams, ka tā neatspoguļo Apvienotās Karalistes nostāju, bet tajā var manīt vēsmas, kuras valda Eiropas drošības politikā. Savus secinājumus pēc BBC filmas noskatīšanās intervijā žurnālistiem Mārim Antonevičam un Ģirtam Vikmanim sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra direktors, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
M. Antonevičs: – Kādi ir jūsu secinājumi par BBC filmā attēloto situāciju?
J. Sārts: – Pirmkārt, jāuzsver, ka BBC ir britu sabiedriskā raidsabiedrība un tai ir svarīgi, lai pārraidēm būtu augsti reitingi. Filmas producents ir specializējies “armagedona” stila scenāriju veidošanā – iepriekš viņš veidojis līdzīgas filmas par Londonas satiksmes sistēmas sabrukumu un veiksmīgu ASV prezidenta atentātu. Konkrētā filma ir veidota tā, lai beigtos ar šokējošu iznākumu. Uztveru to par izklaides žanru.
Ģ. Vikmanis: – Tomēr šis “izklaides” žanrs iedvesmojas no realitātes?
– Daļēji. Filmas par britu superaģentu Džeimsu Bondu bieži ir labs atskaites punkts. Piemēram, cilvēkus uztrauc kiberuzbrukumi, un šis sižets vēlāk parādījās kādā no Bonda filmām. Mediji mēģina sajust, kas ir aktuāls auditorijai, un tad pārspīlētā veidā izspēlē to filmā, lai radītu rezonansi un diskusijas sabiedrībā. BBC filma, kurā attēloti notikumi Latvijā, radīta Apvienotās Karalistes iekšējam patēriņam un sasaucas ar diskusiju Lielbritānijā par kodolarsenāla jautājumiem.
M. Antonevičs: – Vai šādas filmas parādīšanās liecina, ka britu sabiedrībā valda satraukums par drošības situāciju Eiropā?
– Filmas tapšana liecina par saikni ar realitāti – par kopīgo drošības situācijas pasliktināšanos Eiropā un it īpaši Baltijas jūras reģionā. Šaubos, vai cilvēki būtu bijuši gatavi nopietni apspriest šādu jautājumu vēl pirms divarpus gadiem. Tas parāda fundamentālas pārmaiņas – ne tikai Baltijas valstīm, bet arī visai Eiropai. Tagad to sākuši vērtēt ne tikai drošības ekspertu aprindās, bet jau plašākā sabiedrībā.
– Par filmu izskanējis daudz kritikas, līdz pat atziņai, ka tai vispār nevajadzēja tapt. Taču vai jūsu vadītais centrs no tās var gūt arī kādas vērtīgas atziņas?
– Filma ir attiecīgā gaismā parādījusi Krieviju, un var just, ka Krievijai nepatīk šī loma. Slikti ir tas, ka filma nerada pārliecību par drošību reģionā, tā veicina satraukumu. BBC iestudētajā “vingrinājumā” piedalījušies respektabli cilvēki – kādreizējie lēmumu pieņēmēji. Pēc filmas varam izdarīt secinājumus par lēmumu pieņemšanas procesiem NATO.
