DAŽI PADOMI: 0
Bērna diendusas laikā nevajadzētu ieplānot svarīgus darbus. Ja mazais laikus neliekas uz auss, rodas satraukums, vai iecerēto pagūsiet veikt. Sākas apburtais aplis: jo vairāk satraucaties, jo nemierīgāks kļūst mazais, jo grūtāk viņam iemigt.
Pirms gulētiešanas nav vēlams ļaut skatīties televizoru. Lai gan bērna pieklušana un iegrimšana ekrānā redzamajā rada iespaidu, ka tas nomierina, patiesībā ir gluži pretēji. Mazais spēcīgi līdzpārdzīvo, gar acīm ņirb strauji mainīgie kadri, līdz ar to nervu sistēma vēl vairāk aktivizējas. Tādu pašu efektu izraisa dators un kabatas elektroniskās spēles (tostarp tetris vai olu ķeršana) – ir ļoti jākoncentrējas un gribas uzvarēt.
Vēlams, lai guļamistabā valda puskrēsla. Šādi apstākļi nomierina nervu sistēmu un noskaņo uz aizmigšanu – organismu mazliet piemānām, liekot domāt, ka jau vakars.
Rīta cēlienam jābūt aktīvam, ietverot pastaigas, kustību spēles un rosīgu darbošanos, lai būtu kur izlikt kūsājošo enerģiju. Bet, tuvojoties diendusas laikam, jāpāriet uz mierīgām nodarbēm, piemēram, grāmatu lasīšanu vai zīmēšanu, bērnam palīdzot kļūt rāmākam.
Daudzi vecāki necenšas bērnu midzināt, bet ļauj spēlēties, līdz pats bezspēkā nolūst. Tomēr tas nav labs risinājums, jo izpaliek pirmsmiega rituāli, proti, laika pavadīšana ciešā tuvībā ar mazo, kas palīdz veidot īpašu saikni. Kad visi ir mājās, piemēram, nedēļas nogalē, bērnam var ļaut izvēlēties, kurš viņam pirms miega lasīs pasaciņu.
Ja drīz plānojat pārtraukt midzināšanu guļamratiņos, ieteicams bērnu pakāpeniski radināt pie diendusas gultiņā, sākumā liekot tajā pačučēt vien dažreiz. Jāievieš pirmsmiega rituāli un jāapbruņojas ar pacietību, jo kādu laiku mazajam jaunajos apstākļos aizmigt būs grūti.
Žiperim nereti gluži vienkārši ir žēl tērēt laiku gulēšanai – ir taču daudz aizraujošākas lietas, ko darīt!
Grūtības aizmigt var izraisīt satraucoši notikumi mājās vai bērnudārzā, piemēram, konflikti ar vienaudžiem vai nepatika pret auklīti.