Latvijas kosmētikas leģendas liktenis tiesas rokās. Kādēļ “Dzintars” neizglābās? 4
Izpētot notikušo, redzams, ka AS “Dzintars” problēmas nesākās pirms trim gadiem, kad tika ierosināts tā tiesiskās aizsardzības process (TAP), bet krietni vien senāk. Pirms divdesmit gadiem tika piedzīvota pirmā Krievijas krīze un uzņēmums saskārās ar būtisku noieta samazinājumu.
Arī vēlāk uzņēmuma darbību ietekmēja vairākas krīzes, to vidū 2008. gada recesija, kad ieņēmumi saruka par trešdaļu un pirmoreiz zaudējumi pārsniedza divus miljonus eiro, un otra 2014. gadā, kas veicināja “Dzintara” tradicionālo tirgu samazināšanos, pārdošanas apmēru kritumu un apgrozāmo līdzekļu trūkumu, tādējādi kompānijai uzkrājās lieli parādi.
Kopš 2008. gada uzņēmums strādā ar zaudējumiem, kas lielāko apjomu sasniedza 2015. gadā – 2,63 miljonus eiro.
Vienīgi 2012. gadā zaudējumus izdevās samazināt līdz 230 tūkstošiem eiro, vēlākajos gados tie atkal pieauga.
TAP nepalīdz
Finanšu problēmām saasinoties, nekas cits neatlika kā meklēt palīdzību, un 2016. gada oktobrī tiesā tika ierosināts TAP, bet plānu tiesa apstiprināja nākamā gada janvārī. Vēlāk tiesa TAP pagarināja vēl uz laiku līdz 2020. gada 4. aprīlim. Tas nozīmē, ka uzņēmumam tika piešķirts noteikts laiks un atvieglojumi ļaut atrisināt sarežģīto finanšu situāciju.
“LA” tolaik rakstīja, ka “Dzintars” sāk eksportēt antismoga kosmētiku uz Ķīnu, vēlāk tika izstrādāta inovatīva kosmētikas sērija “Future Formula”, arī plikpaurības samazināšanai, uz ko tika liktas lielas cerības.
Publiski izskanēja informācija, ka TAP ietvaros varētu pārdot vairākus īpašumus, kas nav paredzēti saimnieciskajai darbībai, to skaitā 20 dzīvokļus daudzdzīvokļu ēkā, kas senāk tika būvēta “Dzintara” darbinieku vajadzībām.
Tomēr šā gada oktobra beigās kļuva zināms, ka kopš 2017. gada janvāra “Dzintara” nenokārtotās parādsaistības pret valsti divkāršojušās un tieši tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – nesaskaņoja “Dzintara” sagatavotos TAP pasākumu plāna grozījumus.
Kad tiesa 2017. gada janvārī pasludināja “Dzintara” tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet tagad parādsaistības pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro.
“Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,” precizēja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Lai arī uzņēmuma vadība bija solījusi parādus nokārtot, tas nenotika. Tā kā TAP plānu visi kreditori nesaskaņoja, administrators Mareks Diks tiesā iesniedza pieteikumu par “Dzintara” pasludināšanu par maksātnespējīgu.
VID administrētais nodokļu parāds 2019. gada 26. oktobrī uzņēmumam bija 6 840 859,27 eiro. “Dzintars” pagājušā gada darbības pārskatu Uzņēmumu reģistrā nav iesniedzis, bet 2017. gadā tas strādāja ar 6,284 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,766 miljonu eiro zaudējumus.
Skaidrojot notikušo, “Dzintara” valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita gaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.
“Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,” Maike pauda aģentūrai LETA.
Viņa arī piebilda, ka “Dzintars” ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunas.
Auditorkompānijas “KPMG” asociētais direktors darījumu konsultāciju nodaļā Kārlis Urbāns uzsver, ka līdz šim bijusi ļoti skopa informācija, ko “Dzintars” plāno darīt savas finanšu situācijas uzlabošanai. “Uzņēmuma strukturālās problēmas pastāv vismaz septiņus astoņus gadus. “Dzintara” eksporta īpatsvars ir divas reizes mazāks nekā citiem nozares uzņēmumiem, bet darbinieku skaits ir divas reizes lielāks.
Uzņēmumā nav sabalansēta pārdošanas struktūra. Redzams, ka vērojama ļoti liela neefektivitāte,” norāda K. Urbāns. Pēdējā posmā, kopš “Dzintaram” noteikts TAP, publiski nav izskanējusi informācija, ko uzņēmums darījis problēmu risināšanai, izņemot ziņas par jaunu produktu izstrādi. Urbāns uzskata, ka strukturālās pārmaiņas uzņēmumā vajadzēja sākt jau sen – vismaz pirms septiņiem gadiem, tad situācija neeskalētu līdz maksātnespējas pieteikumam.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs, raugoties uz situāciju uzņēmumā no korporatīvās pārvaldības viedokļa, norāda, ka uzņēmuma lielākais akcionārs ilgstoši ir arī uzņēmuma vadītājs. Lai gan šāda prakse ir daudzos uzņēmumos (tajā skaitā šāda situācija bija “Parex” bankā un “ABLV bank”), lieliem uzņēmumiem tas rada risku, ka uzņēmuma vadītājs pats sev nosaka mērķus un pats arī uzrauga savu darbību.
Tāpēc OECD korporatīvās pārvaldības principi paredz skaidru pienākumu un atbildības sadalījumu starp akcionāru sapulci, padomi un valdi.
“Tāpat redzams, ka AS “Dzintars” savlaicīgi nav plānota un īstenota uzņēmuma vadības nodošana nākamajai paaudzei – profesionālai vadības komandai. Starptautiskā prakse rāda, ka vēlākais, kad būtu jāsāk biznesa sagatavošana pārejai, ir 10 gadi pirms uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja došanās pensijā.
Uzņēmumā arī nav izveidota profesionāla padome, kurā strādātu lielākais akcionārs, koncentrējoties uz stratēģiskiem jautājumiem, finanšu uzraudzību, risku pārvaldību un atbalstot jauno uzņēmuma vadību pārmaiņu ieviešanā,” norāda Grafs. Viņš piebilst, ka situācija ar AS “Dzintars” nav unikāla, tāpēc jāvērtē arī citu uzņēmēju pieredze līdzīgās situācijās.
Pozitīvs piemērs ir “Lido” restrukturizācija pirms vairākiem gadiem, kad īpašnieki atzina kļūdas un bija gatavi pieņemt sarežģītus lēmumus par biznesa un pārvaldības modeļa maiņu.
Citi aug un attīstās
Kamēr “Dzintars” grimst parādu purvā, citi Latvijas kosmētisko līdzekļu ražotāji attīstās. Galvu reibinošus panākumus piedzīvoja “Madara Cosmetics”, kas katru gadu ieņēmumus palielina vidēji par 20–30% un šobrīd kļuvis par lielāko uzņēmumu nozarē Latvijā. Pagājušo gadu “Madara Cosmetics” pabeidza ar 9,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29% vairāk nekā gadu iepriekš un 1,5 miljonu eiro peļņu.
Arī aizpērn īpašniekus mainījušais “Stenders” turpina attīstību – 2018. gadā ķīniešiem piederošās kompānijas apgrozījums pieauga par 54%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro, bet peļņa pārsniedza vienu miljonu eiro, turklāt darbinieku skaits palielinājās par 20 cilvēkiem. Abi uzņēmumi orientējas galvenokārt uz eksportu, neaizmirstot par vietējo tirgu.
Nule kā “Madara Cosmetics” spērusi platu soli dekoratīvās kosmētikas virzienā, uzsākot ražot lūpu spīdumu, tonālo krēmu un citus produktus.
Latvijas kosmētikas leģendai – AS “Dzintars” – ir laba bāze, pieredzējuši darbinieki un zināšanas, lai darbu turpinātu.
Taču ar to vien ir par maz, jo nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Kāds būs uzņēmuma turpmākais liktenis – tas šobrīd ir tiesas rokās.
Galvenie notikumi “Dzintara” vēsturē:
* 1849. gads – Rīgā tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām.
* 1951. gada jūnijā ķīmisko, sveču un tūbiņu fabrika “Mētra” tiek pārveidota par Rīgas kosmētikas fabriku “Dzintars”, bet septiņus gadus vēlāk “Dzintars” un fabrika “Sarkanā ausma” apvienojās un to nosauca par parfimērijas un kosmētikas rūpnīcu “Dzintars”.
* 1976. gada 1. janvārī rūpnīca “Dzintars” tika reorganizēta par Rīgas parfimērijas kosmētikas rūpniecības ražošanas apvienību “Dzintars”.
* 1991. gada 7. novembrī akciju sabiedrība “Dzintars” tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā un šādā statusā AS “Dzintars” darbojas līdz šim.
* 2017. gada janvārī tiesa apstiprina TAP plānu, ko vēlāk pagarina līdz 2020. gada aprīlim.
* 2019. gada oktobrī tiesā tiek iesniegts AS “Dzintars” maksātnespējas pieteikums.
Avots: AS “Dzintars”, “Latvijas Avīze”
