Egīls Jurisons: Viņa bija pirmā, kas mūsu dzimtenei izcīnīja olimpisko zeltu! Kādēļ atcēla Ineses piemiņu? 13
Egīls Jurisons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no 1994. gadā nodibinātā Latvijas Šķēpmetēju kluba pirmajiem darbiem bija olimpisko čempionu Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša kausu izcīņas sacensību sarīkošana sešās vecuma grupās, sākot ar eliti un beidzot ar pusaudžiem, kurus apgādāja ar viņu vecumam piemērotiem šķēpiem.
Sacensības notika katru gadu, arvien klātesot pašiem olimpiskajiem čempioniem, kuri spēcīgākajiem metējiem un metējām savus kausus pasniedza pašrocīgi, liekot noprast Latvijas šķēpmešanas slavas pārmantojamību.
Galu galā nolēma nejaukt zemi ar debesīm un sacensību nosaukumā paturēt tikai Jāņa Lūša vārdu un titulu, debesis atstājot eņģeļiem un zvirbuļiem, kā rakstījis kāds vācu dzejnieks. Lai gan, manuprāt, varēja saglabāt iepriekšējo nosaukumu, tam pievienojot divus vārdus – Ineses piemiņai.
Pērn aizsaulē devās arī Jānis Lūsis, un sacensību pastāvīgais spīkers jeb informators Andris Staģis, turpat Zemgales olimpiskā centra stadionā Jelgavā uzrunājot vairākus vieglatlētikas funkcionārus, rosināja nosaukumā atjaunot Ineses Jaunzemes vārdu un sacensības veltīt abu dižo šķēpmetēju piemiņai, ko vēlāk vairākas reizes atgādināja arī Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS).
Viņam piekrita visi bez izņēmuma, un LVS sacīkšu kalendārā 2021. gadam parādījās nosaukums “Olimpisko čempionu Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša piemiņas kausu izcīņa”.
Taču, sacensībām tuvojoties, to reklamēšanā gan LVS mājas lapā, gan medijos un Jelgavas stadionā bija norāde tikai uz Lūša piemiņas kausiem, lai gan par tiem cīnījās arī dāmas, sasniedzot pasaules klases rezultātus.
Šoreiz runa nav par dzimumu līdztiesības neievērošanu. Atgādināsim, ka Inese Jaunzeme bija pirmā, kas mūsu dzimtenei izcīnīja olimpisko zeltu, 1956. gadā negaidīti uzvarot šķēpmetēju sacensībās Melburnā. Pati pirmā!
Jelgavniekus vēl varētu zināmā mērā saprast, jo viņi savā pilsētā dzimušā Jāņa Lūša vārdu devuši arī stadionam un citu tam piesaistīt varbūt nevēlas. Tomēr negribas ticēt, ka lokālpatriotisms varētu būt tik izkropļots.