Kadastrālās vērtības zemei un ēkām 2013.gadā varētu samazināties 0
Kadastrālās vērtības zemei 2013.gadā varētu samazināties par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums – par 15% – gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – par 10% – lauksaimniecībā izmantotajai zemei, liecina kadastrālo vērtību bāzes projekts 2013.gadam.
Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš šodien preses konferencē sacīja, ka visplašākās izmaiņas 2013.gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā, jo izmaiņas ir gandrīz visās pašvaldību lauku teritorijās.
“Izmaiņas ir veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25% līdz 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījumu cenas. Tāpēc bāzes vērtības lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir paaugstinātas vidēji par 10%,” skaidroja Kalniņš.
Arī darījumu skaits liecina, ka visvairāk darījumu tiek veikts ar zemi, turklāt 71% no darījumiem ar zemi tiek veikts tieši ar lauksaimniecības un meža zemi, piebilda Kalniņš.
Savukārt būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē, jo izstrādāts jauns vērtību zonējums. Pašreiz spēkā esošais vērtību zonējums tika izstrādāts 2007.gadā un 2008.gada sākumā, kad lejupslīde ekonomikā vēl nebija sākusies un vērtību zonas bija veidotas plašas, balstoties uz vispārējo vērtību līmeni attiecīgajā teritorijā, skaidroja Kalniņš.
“Četru gadu laikā notikušas izmaiņas gan ekonomikā, gan nekustamā īpašuma tirgū, un tās atstājušas būtisku ietekmi uz zemes pieprasījumu. Salīdzinājumā ar 2007.gadu pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies – daudzas esošās ražotnes stāv nenoslogotas, pieprasījuma pēc jaunām neapbūvētām zemes platībām nav,” sacīja Kalniņš.
Jaunajā ražošanas objektu vērtību zonējumā valstī izdalītas jaunas 247 zonas, un uz 2013.gadu kopā ir noteiktas 1030 zonas. Zonu skaits būtiski pieaudzis lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas, palielinot iepriekšējo 39 zonu skaitu uz 81 zonu, Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas.
Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums – pamatā teritorijās, kas nav ražošanas zonas. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas salīdzinoši mazāk – samazinājums skar aptuveni 8% vērtību zonu, pieaugums ir atsevišķās zonās. Tomēr papildus tiks samazinātas lielu ražošanas ēku kadastrālās vērtības (samazināts standarta apjoms).
Kalniņš sacīja, ka kopumā paredzēts, ka 2013.gadā 46% jeb 5590 nekustamajiem īpašumiem – ražošanas objektiem – kadastrālā vērtība nemainīsies, 47% jeb 5800 īpašumiem tā samazināsies, bet 7% jeb 820 īpašumiem kadastrālā vērtība pieaugs.
Izmaiņas dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā un komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupā skar nelielu objektu loku, aptuveni 2% līdz 3% no visas valsts teritorijas – tās ir vērtību zonas, kurās darījumi uzrādījuši vērtību samazinājumu. Vērtību pieaugums ir tikai atsevišķiem objektiem.
Paredzēts, ka 87% jeb 485 800 dzīvokļiem kadastrālā vērtība 2013.gadā nemainīsies, 12% jeb 65 900 dzīvokļiem kadastrālā vērtība samazināsies, bet 1% jeb 4600 dzīvokļiem kadastrālā vērtība pieaugs. “91% no tiem dzīvokļiem, kuriem kadastrālajai vērtībai nākamgad ir jāpieaug, šis pieaugums nebūs lielāks par 2% no līdzšinējās kadastrālās vērtības,” sacīja Kalniņš.
Savukārt individuālajām dzīvojamajām ēkām 92% jeb 219 070 īpašumiem kadastrālā vērtība nākamgad nemainīsies, 7% jeb 17 880 īpašumiem kadastrālā vērtība samazināsies, bet 1% jeb 1300 īpašumiem kadastrālā vērtība pieaugs, bet 92% jeb 1200 īpašumiem šis pieaugums nepārsniegs 50 latus.
“Visās grupās atsevišķiem objektiem kadastrālās vērtības arī palielināsies, kas saistīts arī ar zonējumu robežu maiņu. Līdz ar to ne visos gadījumos izmaiņas saistāmas ar pēdējā gada laikā notikušajām norisēm tirgū, bet gan ar īpašuma vērtību neatbilstību tirgus situācijai,” piebilda Kalniņš.
Kadastrālo vērtību bāze 2013.gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2011.gada un 2012.gada sākuma nekustamā īpašuma tirgus informāciju, skaidroja Kalniņš. Cenu izmaiņu indeksi vidēji valstī uzrāda tirgus stabilizēšanos, izteikts un globāls cenu kritums nav novērots. Līdz ar to, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi uz 2013.gadu, cenu izmaiņu tendenci ievērtēt bāzes vērtībās nav nepieciešams, norādīja Kalniņš.
Lai arī cenu izmaiņu tendence valstī uzrāda stabilizēšanos, cenu izmaiņas valsts teritorijā un pa īpašumu segmentiem ir atšķirīgas. “Piemēram, lielā daļā Liepājas turpinās neliels cenu kritums. Savukārt, runājot par cenu pieaugumu, – tas novērojams reģistrētajos darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kur 2011.gadā vidējā cena par hektāru valstī, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi par 15% līdz 25%,” sacīja Kalniņš.
Otrs segments, kurā novērots cenu pieaugums, ir dzīvokļi, tomēr kopš ekonomikas zemākā punkta būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā – un arī tikai pamatā pilsētas centrā kvalitatīviem dzīvokļiem, kurus galvenokārt pērk ārvalstnieki. Turpretī sērijveida dzīvokļu segmentā cenu izmaiņu 2011.gadā nebija, skaidroja Kalniņš.
Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013.gadam” ceturtdien, 12.aprīlī, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.
