Kadastrālās vērtības “sasaldētas” vēl piecus gadus 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašlaik spēkā esošās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības vēl būs spēkā vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Tā aizvadītajā nedēļā lēma Saeimas deputāti, pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.
Ar šiem likuma grozījumiem būs izpildīts tieslietu ministra Jāņa Bordāna solījums sabiedrībai nepieļaut krasu nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu, ko izraisītu Valsts zemes dienestā (VZD) pērn sagatavoto jauno kadastrālo vērtību ieviešana jau no 2022. gada 1. janvāra. Lai mazinātu sabiedrības satraukumu, tieslietu ministrs bija apsolījis, ka jaunais novērtējums nebūs spēkā, kamēr Finanšu ministrijā nemainīs nekustamā īpašuma nodokļa politiku.
Pašlaik šīs jaunās vērtības, balstītas uz 2019. gada 1. jūlijā apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem, var aplūkot VZD uzturētajā vietnē “kadastrs.lv”.
Likuma grozījumi cita starpā paredz līdz 2021. gada 31. jūlijam Ministru kabinetam iesniegt Saeimā vairākus likumprojektus, kuri atbrīvotu no nekustamā īpašuma nodokļa tā dēvētos primāros mājokļus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, noteiktu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru dalītajiem īpašumiem, komercplatībām un lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Tāpat Ministru kabinetam uzdots iesniegt nepieciešamos likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu.
Kadastrālo vērtību iesaldēšana, kā šķiet, pārvērsta par izdevīgu paņēmienu, kā uz gadu, diviem vai pieciem atlikt malā nepatīkamu problēmu, nogrūžot to nākamajai valdībai vai Saeimai un nepūloties tai beidzot atrast atrisinājumu pēc būtības. Pirmoreiz kadastrālās vērtības iesaldēja jau 2014. gadā Laimdotas Straujumas vadītā valdība, pārbijusies no krasa kadastrālo vērtību kāpuma lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Vairākkārt gan ticis spriests par kadastrālo vērtību nodalīšanu no nekustamā īpašuma nodokļa.
Pēdējoreiz ar šādu priekšlikumu nāca klajā tieslietu ministrs Jānis Bordāns, piedāvājot nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un ģimeņu privātmāju apbūves zemei ieviest “specvērtību”, kas būtu procentuāli mazāka nekā īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības. Bet, izņemot lēmumus iesaldēt septiņos aizvadītajos gados tā arī nekas cits nav izlemts. Tāpat nav skaidrs, kas ar iesaldētajām vērtībām notiks 2025. gada beigās, kad īpašumu cenas būs mainījušās.
Arī pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi un kārtējā kadastrālo vērtību iesaldēšana gan vēl nenozīmē, ka arī turpmākajos piecos gados nekustamā īpašuma nodoklis nemaz necelsies. Zemes kadastrālais novērtējums var mainīties, un līdz ar to aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk celtos, tiklīdz vietējā pašvaldība būs noteikusi tai citu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.
Cits cēlonis nodokļa kāpumam ir nodokļa aprēķinam līdz 2025. gadam īpaši noteiktā vērtība par trim hektāriem lielākai lauksaimniecībā izmantojamai zemei aiz pilsētu robežām. Bet ar likumā noteiktu piebildi, ka šīs “specvērtības” palielinājums gadā nepārsniedz 10% no iepriekšējam gadam noteiktās vērtības.
Lai aizvadītajā nedēļā pirmajā lasījumā apstiprinātie Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi būtu spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.
