Kadastrālās vērtības iesaldēs, zemes nodokli pieregulēs 2
Kadastrālās vērtības lauksaimnieciski izmantojamai zemei nākamgad paliks tādas pašas kā šogad. Savukārt vietējās pašvaldības, rēķinot nekustamā īpašuma nodokļus, lems par nodokļa pieauguma procentuālo ierobežojumu.
Par to pagājušajā nedēļā vienojās Zemkopības, Tieslietu, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, vēlreiz apspriežot Valsts zemes dienestā sagatavoto plānu, kas paredz no nākamā gada ievērojami paaugstināt lauksaimnieciski izmantojamās zemes novērtējumu. Kā zināms, pirms Jāņiem valdības sēdē Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tāpat zemkopības un labklājības ministri iebilda pret šo plānu, tāpēc lemšana tika atlikta uz dažām nedēļām. Pēc pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrijā notikušajām sarunām zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pauda gandarījumu par to iznākumu. Viņaprāt, nākamgad nemainot lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālās vērtības šā gada līmenī, tas pozitīvi ietekmēšot Latvijas lauku saimniecību attīstību.
Pēc citu speciālistu atzinuma, zemkopības ministra prieki varētu būt pāragri.
Ja panākto vienošanos apstiprinās valdība, tad ar to 85 000 lauku zemes īpašniekiem nepatīkamais lēmums tiks atlikts vien līdz nākamā gada vidum. Un būtībā uzgrūsts jaunajai valdībai, kur veidos pēc šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tai tik un tā būs jālemj, kāds būs zemes kadastrālais novērtējums, no kā atkarīgi gan nodokļa maksājumi, gan nomas cenrāži.
Pēc līdzšinējās kārtības gatavojot nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2016. gadam, Valsts zemes dienestā balstīsies arī uz 2014. gadā notikušajiem darījumiem un darījumu līgumos uzrādītajām summām. Visticamāk, zeme nekļūs lētāka, tātad darījumu summas pieaugs. Tādējādi 2016. gadam kadastrālo vērtību rēķini, kurus Valsts zemes dienests cels priekšā valdībai nākamā gada vidū, varētu būt vēl iespaidīgāki par 2015. gadam plānotajiem.
To atzīst arī Valsts zemes dienestā – saglabājoties pašreizējām tirgus tendencēm, proti, cenām augot, kadastrālās vērtības būšot ievērojami jāpalielina. Ja valdība tomēr būtu apstiprinājusi Valsts zemes dienestā sagatavoto plānu, tad 2015. gadā lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālās vērtības pietuvinātu tikai līdz 72 procentiem no tirgus darījumu cenām. Bet, tā kā pirms diviem gadiem Valsts zemes dienestā sagatavotā un valdības apstiprinātā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijā paredzēts “pievilkt” tās līdz 85 procentiem no tirgus darījumu cenām, vērtību kāpums būtu sagaidāms tik un tā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas lietās Sanita Šķiltere uzsver, ka notikušajās sarunās ar ministriju pārstāvjiem pašvaldību nostāja paliek nemainīga – lai Valsts zemes dienests vispirms novērtē lepnos savrupnamus un greznos dzīvokļus un tikai pēc tam ķeras klāt lauku zemes vērtējumam. Viņasprāt, kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija, uz kuras balstās Valsts zemes dienesta plāns 2015. gadam, nekādos tiesību dokumentos nav apstiprināta, tātad lauku zemes novērtējums nav obligāti jāpaceļ, turklāt tik krasi un vienā gadā.
