Kļūdu neatzīst 10
Tieslietu ministrijā, kuras pakļautībā ir VZD, kļūdu kadastra reģistrā neatzīst. Kā skaidro valsts sekretāra vietniece tiesību politikas lietās Laila Medina, likums paredz labot kadastrā reģistrētos ierakstus tikai tad, ja tie neatbilst dokumentiem, uz kuriem tie balstīti reģistrēšanas brīdī. Bet VZD esot rīkojies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kuras uzraudzībā ir pašvaldības, valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības lietās Aivars Draudiņš saka, ka ministrija nevarot atcelt pašvaldību lēmumus, tostarp par zemes piederību. Tāpat tai neesot tiesību prasīt, lai par “Upesleju” zemi Limbažu novada pašvaldība pieņemtu citu lēmumu.
Limbažu novada pašvaldībā par gandrīz desmit gadus veco Vidrižu pagasta padomes pieņemto lēmumu, uz kuru balstījās VZD, reģistrējot strīdīgo zemi kadastrā, vairs neko tuvāk nevēlas paskaidrot.
“Šā gada maijā rakstiski lūdzām VZD Vidzemes reģionālajai nodaļai izdzēst zemes gabalu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra,” vēsta Limbažu novada pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Aiga Briede, “bet jūnijā VZD atbildēja, ka nav tiesiska pamata to dzēst, tāpat nav pamata to pievienot “Upeslejām”.
Turklāt VZD norāda, ka lietošanas vai īpašuma tiesības uz šo zemes platību ne “Upesleju” agrākajam saimniekam, ne Aivaram Liepiņam nekad nav bijušas piešķirtas.”
Tieslietu ministrijas amatpersona iesaka Aivaram Liepiņam pārmērīt zemi. Ja pārmērot atklātos, ka zemes platība ir mazāka par 1992. gadā ierādīto, tad to varot pievienot “Upeslejām”. Bet ar piebildi – tikai “atsevišķos gadījumos”, proti, ja tam piekrīt “cits zemes lietotājs”, šajā gadījumā rezerves zemes fonda turētājs un ja ar instrumentiem uzmērītā platība nepārsniedz zemesgrāmatā reģistrēto platību.
“Kāpēc man, pensionāram, par vismaz 1000 eiro tagad būtu jāpārmērī 15,7 hektāri, ja šo putru ievārīja pašvaldība un VZD?” nesaprot “Upesleju” saimnieks, “kopš gaisvadu līnijas nojaukšanas pagājuši jau vairāk nekā divdesmit gadi, no apgrūtinājuma “Upeslejām” tā pārtapusi par pašvaldības lietošanā nodotu zemi, vēlāk ieskaitīta rezerves zemes fondā. Bet ierēdņi man pūlas iegalvot, ka, lūk, viss noticis likumīgi!”
Iesaka paciesties
“Jēdziens “cits zemes lietojums” nav nejaušs vai kļūdains. Tas tika ieviests zemes reformas sākumā, kad valstī nevienam vēl nebija īsti skaidrs, kā būtu jāreģistrē šādi zemes īpašumu skartie apgrūtinājumi,” stāsta VZD zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne, “ja zemes īpašuma robežas ir tikai ierādītas, tad es tomēr ieteiktu īpašniekam uzmērīt tās ar instrumentiem, kaut arī par mērīšanu pašlaik patiešām varētu būt jāmaksā prāva summa.”
Judīte Mierkalne piebilst, ka “Upesleju” saimniekam ir vēl cits ceļš – paciesties, kamēr sāk darboties apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma (ATIS), kurā VZD uzkrās datus par zemes īpašumiem noteiktajiem apgrūtinājumiem, saņemtiem no “Sadales tīkla”, “Latvijas gāzes”, “Lattelecom” un citiem uzņēmumiem. Tādējādi nevis uz papīra, bet dabā pastāvošie apgrūtinājumi tiks precizēti, salīdzinot ATIS un kadastrā agrāk reģistrētos datus.
VZD pieļauj, ka ATIS ar pilnu sparu varētu sākt darboties 2020. gadā. Ja atklāsies, ka kadastrā agrāk reģistrētie dati neatbilst stāvoklim dabā, tos varētu izlabot. Atliek vien cerēt, ka Liepiņa k-gs, kurš jau pašlaik ir cienījamos gados, piedzīvos to brīdi, kad VZD sāks labot stāvoklim dabā neatbilstošos datus.
