Kādas spējas un talantus nosaka mūsu dzimums 0
Vienu dienu gadā – 8. martā – daudzus pārņem vēl lielāks prieks par sieviešu dzimumu nekā citkārt. Bet, ja tā padomā, cik lielas tad ir abu dzimumu atšķirības? Kādas spējas un talanti piemīt tikai tāpēc, ka esi nācis pasaulē kā sieviete vai vīrietis? Un kas to nosaka? Jautāju gudriem un talantīgiem vīriešiem.
Agresīvie un iejūtīgās
Pēteris Urtāns, “RigaBrain” smadzeņu treniņu centra dibinātājs un vadītājs ir medicīnas speciālists ar ergoterapeita grādu, specializējies psihiatrijā, apguvis smadzeņu treniņu metodiku ASV un Kanādā. Lūdzu Pēteri Urtānu dalīties novērojumos par to, kā funkcionē sieviešu un vīriešu smadzenes. Pēc anatomiskās uzbūves tās būtībā ir vienādas. Atšķiras funkcionēšana. Turklāt divām sievietēm nav vienādu smadzeņu, tāpat diviem vīriešiem. Smadzenes ir mūsu katra unikalitāte, skaidro Pēteris Urtāns.
– Pirmos divus attīstības mēnešus smadzenes gan vīriešiem, gan sievietēm ir sieviešu smadzenes. Pēc tam aptuveni 26. grūtniecības nedēļā var redzēt smadzeņu struktūru atšķirības. Meitenēm ir daudz biezāks un izteiktāks smadzeņu lielais saiklis, kas savieno labo un kreiso smadzeņu puslodi.
Līdz ar to notiek komunikācija starp labo un kreiso smadzeņu puslodi. Attīstības periodā smadzeņu darbības atšķirību veicina hormoni – kādas lietas tie aktivizē, kādas – kavē. Vīriešu hormons – testosterons – meitenēm nav aktīvs, līdz ar to turpina attīstīties smadzeņu zonas, kas atbild par komunikāciju. Zēniem testosterona ietekmē sāk samazināties zona, kas atbild par komunikāciju, bet paaugstinās zona, kas saistīta ar seksualitāti un agresiju – gūt uzvaru, vēlme virzīties uz priekšu, kas ir ļoti labi.
Puikām par četriem gadiem ātrāk attīstās spējas, kas saistās ar matemātiku un telpisko izjūtu. Meitenēm sešus gadus ātrāk nekā zēniem smadzenēs attīstās jomas, kas atbild par valodu, spējas šajā ziņā. Protams, tas ir vidēji. Jo jebkurā no šiem attīstības posmiem gan meitenes var attīstīt spējas matemātikā, gan zēni – valodu apguvē, – stāsta Pēteris Urtāns un min dažas atšķirības.
* Smadzeņu lielums
Pieaugušiem vīriešiem smadzeņu puslodēs ir par 5% vairāk neironu nekā pieaugušām sievietēm. Vidēji vīriešiem ir par 10% lielākas smadzenes. Bet tas nenozīmē, ka viņi būtu gudrāki. Smadzeņu darbības kvalitāti nosaka daudzi citi aspekti, viens no tiem, kā neironi savienoti savā starpā.
* Pelēkā un baltā viela
Vīriešiem smadzenēs vairāk ir pelēkās jeb tā saucamās domāšanas vielas. Viņi ir pragmatiskāki, analītiskāki. Sieviešu smadzenēs vairāk baltās vielas. Tas liecina, ka ir daudz vairāk savienojumu starp smadzeņu zonām nekā vidējam vīrietim, un tas dod daudz lielākas iespējas vairākas lietas saslēgt kopā. Piemēram, kas ir labāks mārketinga speciālists – vīrietis vai sieviete?
Vīrietis kādu lietu mēģinās skaidrot vairāk pragmatiski, no sava redzespunkta. Bet sievietēm vairāk piemīt spēja iejusties otrā, izprast otru, tās ir priekšrocības, ko sievietes var izmantot. Taču spējas nav iekaltas akmenī. Dzīves laikā tās var uztrenēt.
* Stress
Kā sievietes un vīrieši rīkojas stresa situācijās? Vīrietim ieslēdzas programma – cīnies vai bēdz! Sievietēm vairāk pieslēdzas emocijas.
* Informācijas apstrāde un nodošana
Kā orientējamies telpā, kā sniedzam otram norādījumus, kur jāiet?
Vidējais vīrietis teiks: ejiet divas ielas uz priekšu, nogriezieties pa kreisi, ejiet līdz ielas galam, tad pa labi un tur būs. Sieviete teiks: ejiet taisni, tur būs baznīca, aiz baznīcas dodieties pa kreisi, tad tur būs skaista sarkana māja, aiz sarkanās mājas… Vīrieši labāk izjutīs telpu, viņiem būs mazāks tā saucamais topogrāfiskais idiotisms. Sievietei vairāk raksturīga tēlainā uztvere.
* Intelekta koeficients – IQ
Ir moderni teikt, ka IQ nav tas rādītājs, kas liecinātu par gudrību, vēl jāņem vērā emocionālā inteliģence un sensorā inteliģence. Tomēr pieaugušiem cilvēkiem ar augstu IQ rādītāju ir atšķirības. Sievietēm vairāk izteiktas smadzeņu zonas, kas atbild par valodu. Bet vīriešiem pretēji – vairāk smadzeņu aizmugurējā daļa, ka saistās ar fiziskām sajūtām.
* Zāļu iedarbība
Pētnieki uzsver, ka vīriešu un sieviešu smadzenes uz noteiktām zāļu aktīvajām vielām var reaģēt atšķirīgi. Piemēram, uz serotonīnu – laba noskaņojuma hormonu, kas domāts depresijas ārstēšanai. Vidēji vīriešiem serotonīna daudzums organismā ir lielāks nekā sievietēm. Tāpēc viņiem ir mazāka nosliece uz depresiju. Un nepieciešama mazāka serotonīna deva. Zāļu ražotājiem, izmēģinot zāles, tas būtu jāņem vērā.
Esmu praksē novērojis, ka sievietes vairāk sūdzas par emocionāliem noskaņojumiem, depresiju. Vīriešus lielākoties uztrauc komunikācijas problēmas. Vīrieši paši varbūt neatzīs, ka viņiem ir saskarsmes grūtības. Tas, ko atzīs, – viņam ir liela agresivitāte, ir skarbāks ģimenē, darbā. Viņš apzinās, ka tā nodara pāri tuviniekiem, kolēģiem un nāk meklēt palīdzību.
* Stereotips – sievietes neprot noparkoties
Jā, telpiskā izjūta vīriešiem vidēji ir vairāk izteikta. Bet sieviete, kura ikdienā brauc ar auto, noliks auto labāk nekā vīrietis, kas ir tā saucamais svētdienas braucējs. Vīrietim šī prasme, kā saka, ir ielikta šūpulī, bet sievietei tā vairāk jāattīsta, skaidro Pēteris Urtāns.
Galvenā atšķirība un divas mīlas sistēmas
Lai nostiprinātu un papildinātu šo informāciju, devos uz Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīniku pie psihoterapeita, psihosomatiskās medicīnas speciālista Dr. Artura Utināna.
– Kādas ir sieviešu un vīriešu smadzeņu atšķirības?
– Varam teikt, ka smadzeņu atšķirības ir starp jebkuriem diviem cilvēkiem, ne tikai vīrieti un sievieti. Cik tālu mēs, sievietes un vīrieši, esam līdzīgi kā cilvēku sugas pārstāvji, mums ir līdzīgas smadzenes. Un savukārt, cik tālu mēs atšķiramies savā starpā, vai bērns no pieaugušā, tik arī atšķirīgas ir smadzenes. Pat ja starp diviem cilvēkiem atšķirības būtu tikai par vienu domu (viss pārējais būtu vienāds), arī tad mēs varētu noteikt smadzeņu atšķirības, kas nosaka šīs vienas domas atšķirību.
– Bet tad jau atšķirība starp vairākām sievietēm var būt vēl lielāka nekā starp vairākiem vīriešiem!
– Jā, varētu piemeklēt sievieti, kas domāšanā būtu tuva vīrietim – apņēmīga, uzbrūkoša, agresīva, varaskāra, kam patīk fiziska slodze, ātri braukt ar automašīnu, bet nepatīk spēlēties ar lellēm, gatavot ēst. Tāda ļoti atšķirtos no citas sievietes, kas bieži raud, kam patīk uzturēties tikai mājās, kura baidās braukt ar auto, pat ar velosipēdu.
Zinātne ir atklājusi, ka būtībā ķermenis ir sievišķs. Bībelē rakstīts, ka sieviete radīta no vīrieša, bet ir otrādi. Par to liecina kaut vai vīriešu krūts dziedzeri, kas viņiem ir pilnīgi nevajadzīgs orgāns. Tas ir rudiments no sievišķā hormona. Tāpēc pilnīgi droši var teikt, ka Bībeli izdomājuši vīrieši.
– Kāda ir būtiskākā sieviešu un vīriešu atšķirība?
– Sieviešu organismā testosterona līmenis ir kādas četras reizes mazāks, tāpēc dažāda ir vīriešu un sieviešu seksualitāte. Tā arī ir galvenā abu dzimumu atšķirība. (Bet sieviete var būt tikpat seksuāla kā vīrietis, ja viņai ir liels testosterona receptoru skaits. Tad viss testosterons, kas sievietes organismā ir, tiek izmantots, un sievietei seksuālā dziņa ir diezgan izteikta, tāpat kā vīrietim. Viņa var bieži mainīt partnerus, stāties seksuālās attiecībās ar relatīvi svešiem vīriešiem. Bet vidēji sievietēm testosterona ir mazāk, līdz ar to arī seksuālā dziņa ir mazāka.) Šo atšķirību ir veidojusi evolūcija. Kā biologi atšķir vīrišķo dzimumu no sievišķā? Sievišķais dzimums ir tas, kas pārnēsā lielās un mazkustīgās dzimumšūnas, ko sauc par olšūnām. Savukārt vīriešiem ir mazās, kustīgās, ātrās dzimumšūnas – spermatozoīdi.
Dabā sievišķās pārstāves ir izvēlīgākas, jo viņām olšūnu ir mazāk, mātītes var radīt tikai ierobežotu bērnu kaitu. Sievietes organismā ir tikai līdz 400 apaugļoties spējīgu olšūnu, bērnu skaits var būt 10 līdz 20, pasaules rekords – 50, bet tas ir izņēmums.
Vīrietis ir pilns ar spermatozoīdiem, un teorētiski var atstāt tik daudz bērnu, cik viņam ir seksa dzīves laikā.
– Tātad – vīrieša un sievietes seksuālās stratēģijas atšķiras…
– Vīrieši grib atstāt spermu dažādām mātītēm, bet mātītes ir ieinteresētas sev izvēlēties nevis jebkuru tēviņu, kas iet garām, bet tikai labāko. Ja viņa savu reto, dārgo olšūnu iztērēs kaut kādam slimam lūzerim, viņai piedzims ģenētiski slimi bērni. Tāpēc dzīvniekiem krāsainākais, lielākais, dziedošākais, tas kurš kaujas ar citiem, ir tēviņš. Kaujas, lai pierādītu, ka ir spēcīgākais. Tēviņam ir krāsainākās spalvas, lielākie ragi, lai pierādītu, ka viņš ir veselīgākais, viņš vada harēmu, apmāna citus tēviņus, lai apliecinātu, ka ir gudrākais.
Sieviete vēlas monogāmiju, mīlestību ar vienīgo vīrieti. Tas ir sastopams arī dzīvnieku sugām, kur mātīte viena pati nevar izaudzināt bērnu, lielākoties putniem. Tur mātīte sāk meklēt tādu tēviņu, kas ir uzticīgs, un vairās no tēviņiem, kas bieži grib laist pa kreisi. Līdz ar to iznāk, ka arī tēviņiem veidojas monogāmas tendences. Un tad ir tādas sugas, kas dzīvo savā starpā laulībā visu mūžu, kas ir uzticīgākas nekā cilvēku suga.
– Kāpēc?
– Jāsilda olas un vajag arī ēst. Tāpēc putnu tēviņš un mātīte mainās – kad izšķiļas putnēni, kādam tie jāpieskata un kādam jālido pēc ēdiena. Zīdītājiem ir vieglāk – mazuļi var slēpties, tāpēc zīdītāju sugām monogāmu attiecību ir mazāk. Tur, kur ir tendence uz monogāmiju, tēviņš arī izvirza prasības mātītei. Monogāmām sugām pēc ārējā izskata tēviņš ar mātīti tikpat kā neatšķiras. Piemēram, gulbji, stārķi. Bet sugām, kur ir ļoti izteikti harēmi (piemēram, roņiem, jūras ziloņiem, jūras lauvām, gorillām), tēviņš var būt trīs četras reizes smagāks par mātīti, un dažreiz seksa laikā mātīti nospiež.
Cilvēki nav vienādi pēc izskata, un sieviete parasti izvēlas par sevi lielāka auguma vīrieti un vīrietis – par sevi augumā mazāku sievieti. Cilvēku sugai ir kaut kas daļēji no monogāmijas un kaut kas no poligāmijas. Vīriešiem, kas ir vareni, bagāti un ietekmīgi, vēsturiski parasti bijis vairāk sievu. Pārējie lielākoties veido monogāmas attiecības.
Monogāmija parasti ir seriālā monogāmija. Cilvēki var dzīvot kopā visu mūžu, vai, piemēram, kādus četrus gadus kopā un tad šķirties, un meklēt jaunu partneri.
Divas mīlas sistēmas
Arturs Utināns stāsta: – Izpētīts, ka cilvēkiem ir divas mīlas sistēmas. Īslaicīgā mīla, ko nosaka hormoni dopamīns un feniletilamīns, tā ir tā kaislīgā mīla no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Kamēr bērns nedaudz paaugas un var iet savām kājām. Tad pārim beidzas mīlestība, viņi var sastrīdēties un izšķiras. Pēc četriem, pieciem, sešiem, septiņiem gadiem 55% ģimeņu izjūk. Otra daļa pāru var pieķerties viens otram ilgtermiņa saitēm, tur jāņem vērā psiholoģiskie faktori – ja izrādās, ka partnerim ir tādas īpašības, kas otru apmierina ilgstošā laika periodā. Tā nav tik kaislīga mīlestība, bet ar tādām siltām, altruistiskām emocijām, ko kristietībā sauc par agape. Arī šī pieķeršanās nav obligāti visu mūžu, bet ilglaicīgi. Vīriešiem sekss ir vairāk nodalīts no mīlestības, bet sievietēm sekss ir vairāk kopā ar mīlestību. Vīrieši lielākoties var stāties seksuālās attiecībās ar plašāku sieviešu rangu, galvenais, lai sieviete nebūtu galīgi atbaidoša pēc fiziskajām un psihiskajām īpašībām. Bet vīrietis viņā neiemīlēsies vai iemīlēsies īslaicīgi.
Savukārt dažas sievietes var izjust orgasmu tikai tad, ja ir iemīlējušās. Citas var izjust orgasmu, stāties seksuālās attiecībās, kaut arī vīrietī nav iemīlējušās. Acīmredzot to nosaka gan testosteronu receptoru skaits, gan ģimene, kādā sieviete augusi. Seksuālās stratēģijas ziņā vīrietis un sieviete var atšķirties.
– Kādas dzīves sfēras vēl ir atšķirīgas sievietēm un vīriešiem?
– Telpiskajā uztverē un plānošanā labāk sokas vīriešiem. Vīrieši, arī mazi puikas, labāk orientējas labirintos, savukārt meitenes tur drīzāk nomaldās. Šīs spējas radušās paleolītā, kad medīja lielākoties vīrieši. Viņiem izstrādājās medīšanas funkcija, kad vajadzēja dzīties pakaļ briedim, to aplenkt, novērtēt attālumu, šaut. Vīrieši bija tie, kas kāvās savā starpā un ar citas cilts pārstāvjiem, tur vajadzēja izteiktas reakcijas. Šīs iedzimtās tendences šodien var izpausties kaut vai braukšanas stilā. Acīmredzot vīriešiem ir mazliet labāka telpiskā uztvere un auto gabarītu izjūta, tāpēc viņi neizjūt tik daudz trauksmes, parkojot auto atmuguriski. Sievietēm savukārt ir labākas empātijas iemaņas nekā vīriešiem. Jo vīriešiem vajadzēja kauties, viņiem vajadzēja būt arī nežēlīgākiem, bet sievietes vairāk kontaktējās ar bērniem, viņām vajadzēja saprast bērnu neverbālo valodu, kamēr tie iemācās runāt. Tāpēc sievietes ir jūtīgas pret dažādu veidu neverbāliem signāliem.
Pētījumi liecina, ka intelekta daļa, kas saistās ar sociālo komunikāciju, empātiju, neverbālās mīmikas nolasīšanu un verbalizāciju, artikulāciju, ir labāka sievietēm. Intelekta daļa, kas saistīta ar fizisko reakciju, telpisko novērtējumu un dažādiem ģeometriskiem, fizikāliem risinājumiem – labāka vīriešiem.
Iespējams, ka viens no dzimumatlases rezultātiem ir tas, ka vīrieši biežāk nekā sievietes ir komponisti. Jo gadsimtiem viņi ar bandžo ir dziedājuši zem sievietes loga.
Atšķirība ir arī tāda, ka sieviete joprojām iepazīšanās aktivitāti gaida no vīrieša. Tā tas ir visā dzīvnieku pasaulē. Vīrietis ir tas, kurš seksuāli uzmācas. Ja sieviete ir seksuāli uzmācīgāka, sabiedrība uz to skatās kā uz palaistuvi. Un tas ir lamuvārds visu tautu valodās. Seksuāli uzmācīgākam ir jābūt vīrietim. Viņš izrāda iniciatīvu. Sieviete tikai novērtē – pieņemt šo situāciju vai ne.
– Kāpēc cilvēku pasaulē sievietes vairāk pucējas, rotājas, krāsojas?
– Ja pāvam piesien divreiz garāku asti, visas pāvienes seko viņam. Ja trīsreiz garāku asti, tad seko tam pāvam. Bet dabā tādu pāvu ar pārāk garu asti ātri noķer leopards. (Primitīvajās mednieku sabiedrībās arī vīrietis sevi vairāk izpušķoja nekā sievietes, jo tad vēl nebija privātīpašuma un naudisko attiecību.) Bet cilvēku pasaulē, kad radās privātīpašums un naudiskās attiecības, sievietes sāka meklēt vīrieti ar augstu sociālo statusu. Radās vajadzība pievilkt labākos vīriešu sugas pārstāvjus ar izskatu, apģērbu, rotām. Naudai nav griestu. Sieviete var būt sieva miljonāram, kura kontā ir 50 miljoni, bet viņš ir tīrais lūzeris, salīdzinot ar Bilu Geitsu, kam ir 50 miljardi. Tātad, jo vairāk, jo labāk.
Bet Rietumu sabiedrībā sievietes sāk labi pelnīt un ir bagātas. Nu rodas dilemma vīriešiem – kā mēs tās sievietes pievilināsim, jo ar naudu un sociālo statusu vairs tik viegli nevar? Arī vīrieši sāk vairāk sevi kopt. Parādās jēdziens metroseksuālis – heteroseksuāli orientēts vīrietis, kas sevi kopj tāpat kā homoseksuāls. Un līdz ar to atkal mainās tikumi.
Lēnā dabiskās atlases gaitā stāvoklis var mainīties, jo neviens jau nav teicis, ka smadzenes nemainās. Piemēram, agrāk akmens laikmetā sievietes atlasīja vīriešus, kas bija spēcīgi, kas neraudāja. Tāpēc vīrieši tā neraud kā sievietes. Un savukārt vīriešus netraucēja tas, ka sievietes ir raudulīgākas. Bet mūsdienās sievietes vīrietī vērtē arī spēju izrādīt emocijas, apraudāties, nebūt emocionāli atsaldētam. Līdz ar to var mainīties arī genoms. Jo sieviete jau ir tā, kas atlasa. Ja viņa sāk izvēlēties šādus vīriešus, tad tie citi neatstāj savus pēcnācējus. Līdz ar to viņu gēni izzūd no populācijas. Ļoti iespējams, ka turpinās pārmaiņas.
Arī tēlnieces – sievietes
Viena no jomām, kur gadsimtu garumā izcēlušies vīrieši, ir māksla. Skaidrs, ka to rosinājuši ekonomiski un sociāli apstākļi. Vai teorētiski varēja būt kāda Leonarda da Vinča, jautāju Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoram, gleznotājam Aleksejam Naumovam:
Sākot no Ēģiptes mākslas un beidzot ar renesansi, glezniecībā un tēlniecībā tik tiešām dominēja vīrieši. 20. gadsimts parāva vaļā dzimumu ierobežojumus, un mākslā varēja izpausties arī sievietes. Mums, LMA, ir cita problēma – par maz vīriešu, kas pievēršas mākslai. 70% studentu ir meitenes. Bet mēs nešķirojam pēc dzimumiem, galvenais ir talants. Stājoties akadēmijā, jaunieši iztur lielu konkursu – līdz pat 10 uz vienu budžeta vietu.
Varētu domāt, ka vismaz tēlniecībai pievēršas vairāk zēnu. Pagaidām ne. Pērn mecenātes Ināras Teterevas stipendijas izciliem LMA studentiem saņēmušas tikai meitenes, arī tēlniecības apakšnozares maģistrante Agita Šteinberga.
– Viņa ir maza auguma, ļoti spēcīga, ar tādu vērienu! Dabā veido četru un vairāk metru objektus. Agitai piemīt trīs dimensiju, monumentāls redzējums. Arī studentēm meitenēm ir daudz spēka un attīstīta telpiskā domāšana, – stereotipiem iebilst Aleksejs Naumovs. Bet kādas ir sieviešu un vīriešu atšķirības glezniecībā, vai atšķiras krāsu uztvere?
– Mana kursa biedrene ir gleznotāja Ilze Avotiņa. Studiju laikā abi bijām ļoti “krāsaini”. Tagad viņa glezno vēl košāk. Iespējams, sievietēm krāsu izjūta ir spilgtāka. Taču arī manās gleznās ir tirkīzs, sarkanais, rozā, lai ienestu sauli darbos.
“Purvīša balvai 2013” bija izvirzīti astoņi mākslinieki, visi vīrieši. Aleksejs Naumovs smaidot izvirza hipotēzi – varbūt tāpēc, ka gan ekspertu vidū, kas mākslinieku izstādes izvirza Purvīša balvai, gan žūrijā vairākums bija sievietes. Viņš uzskata, ka nominantu vidū varēja būt arī kāda māksliniece, būtu bijis tikai interesantāk. Prieks bija dzirdēt, ka LMA vadība patur redzeslokā savus absolventus, un viņiem gandrīz nav bezdarba. Glezno, veido vai strādā ar profesiju saistītās nozarēs – gan mākslinieki, gan mākslinieces.
Kas izgudros kvantu datoru?
Mākslā sievietes ir guvušas gandrīz vai pārsvaru pār vīriešiem, bet datorika un kvantu fizika aizvien turas kā vīriešu prāta bastions.
Nesen LU datorikas fakultātes profesora Andra Ambaiņa vadītās pētnieku grupas projekts “Kvantu algoritmika” uzvarēja ES konkursā un viņa projekts “Kvantu skaitļošanas metodes” guva uzvaru Eiropas Zinātnes padomes projektu konkursā. Abi projekti saņēma finanses pētījumiem, kuru rezultāts būs kvantu šifrēšanas ierīces, kvantu datora radīšana un vēl citi pagaidām vēl nenoskāršami labumi.
Jautāju profesoram, vai viņaprāt atšķiras sieviešu un vīriešu prāts. Andris Ambainis teic, ka tas gan nav viņa pētījumu lauks, bet jāsecina, ka drīzāk atšķiras dažādu sieviešu un dažādu vīriešu prāti.
Starptautiskās datorikas un kvantu fizikas konferencēs sieviešu ir krietni mazāk. Bet, piemēram, ebrejiem šo jomu zinātnieču sieviešu ir vairāk nekā citām tautām. Iespējams, tas ir prāta treniņa rezultāts. Vēl atšķiras veids, kā savus sasniegumus prezentē vīrieši un sievietes. Vīrieši, arī es pats, uzreiz ķeramies pie būtības. Bet zinātnieces sievietes spēj jauki un tēlaini ievadīt pētāmajā problēmā. Joprojām atceros pazīstamās ASV datoriķes Danas Rendalas referātu pirms 10 gadiem, kur viņa ļoti labi spēja atdzīvināt nopietno zinātnisko tēmu ar atsaucēm uz populāro kultūru (piemēram, tobrīd populāru filmu nosaukumiem) un karikatūrām, – stāsta profesors.
Bet kāds ir tas veids, kā viņa prātā iešaujas doma? Matemātiķa darba galarezultāts ir precīzs spriedums ar formulām, vienādībām un nevienādībām. Bet sākumā ir ideja – kas var būt daudz tēlaināka un mazāk precīza. Tā var balstīties uz vizuālām līdzībām vai analoģijām starp pētāmo procesu un kaut ko, kas ir jau saprasts.
