Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kādas sekas ir tam, ja ēd pārāk maz zivju? Skaidro uztura speciāliste 19

Marta sākumā – 3.martā – atzīmēja Starptautisko Omega-3 dienu. Tās mērķis ik gadu ir pievērst mūsu uzmanību tam, ka mums mēdz būt nopietns šīs uzturvielas deficīts.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

“Visā pasaulē 80% cilvēku uzņem nepietiekamu daudzumu Omega-3. Tādēļ mēs biežāk saskaramies ar sirds slimībām, onkoloģiskām saslimšanām, garīgiem traucējumiem, depresiju, aterosklerozi, daudzām citām saslimšanām un imunitātes problēmām. Un tie nav nekādi joki, jo mēs – Latvijas iedzīvotāji – esam otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc mirstības no sirds-asinsvadu sistēmas slimībām,” tā portālam LA.LV sacīja uztura speciāliste un pasniedzēja Ksenija Andrijanova.

Pasniedzēja un eksperte uztura jautājumos Andrijanova uzskata, ka problēma slēpjas nepietiekamā informētībā. Piemēram, 20% Latvijas iedzīvotāju nespēj nosaukt nevienu iemeslu, kādēļ Omega-3 ir svarīga. Īpaši šis ir izteikts jaunu cilvēku vidū – tā domā 26% cilvēku 18-29 gadu vecumā un 28% cilvēku 30-39 gadus vecumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Gandrīz puse (46%) zina, ka EPA un DHA (tie ir Omega-3) palīdz uzturēt imunitāti. Taču par citiem aspektiem mums – Latvijas iedzīvotājiem- informācijas trūkst,” viņa piebilst. Pēc “Norstat” aptaujas rezultātiem, kas veikta pēc “Fjord Strong Omega-3” pasūtījuma izriet sekojošais:

• Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Omega-3 palīdz normalizēt asinsspiedienu;
• 6% zina, ka Omega-3 samazina triglicerīdu līmeni asinīs;
• 16% zina, ka Omega-3 samazina “sliktā” holesterīna līmeni asinīs;
• 13% zina, ka Omega-3 palēnina aterosklerozes attīstību;
• 15% zina, ka Omega-3 samazina insulta un infarkta risku;
• 2% zina, ka Omega-3 palīdz cīnīties ar aritmiju;
• 4% zina, ka Omega-3 palīdz samazināt atsevišķu onkoloģisko saslimšanu risku;
• 8% zina, ka Omega-3 uzlabo redzi;
• 27% zina, ka Omega-3 uzlabo garīgās spējas un koncentrēšanās spējas;
• 7% zina, ka Omega-3 grūtniecības laikā veicina pilnvērtīgu smadzeņu attīstību auglim.

Diemžēl mēs ikdienas dzīvē neizjūtam Omega-3 deficītu – vienkārši jūtamies sliktāk nekā varētu justies, īpaši ar gadiem, jo šim deficītam ir uzkrājošs efekts.

Publicitātes foto.

“Tas, kas sākas kā viegla nomāktība vai grūtības koncentrēt uzmanību, vidējā un senioru vecumā izpaužas jau kā nopietnas garīgās problēmas, sirds un asinsvadu slimības, kā arī locītavu slimības. Turklāt daži pētījumi sāk atrast sakarību starp Omega-3 deficītu un atsevišķiem vēža veidiem. Omega-3 mums ir svarīgs kopš ieņemšanas brīža, jo palīdz veidoties smadzenēm, nervu sistēmai un redzes orgāniem, līdz pat sirmam vecumam,” skaidro Andrijanova.

Omega-3 dienas norma ir 1000 mg, un labākie produkti, ar kuriem to uzņemt, ir šādi:

• Atlantijas lasis – 1,29 – 1,38 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Nebrīvē audzis lasis – 1,61 – 1,77 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Siļķe – 1,6 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Cepta forele – 0,66 – 0,74 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Menca – 0,11 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Zutis – 0,11 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Karpa – 0,56 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Olas – 0,07 EPA / DHA vienā porcijā (2 olas)

Tādēļ uzņemt Omega-3 var, ēdot divas reizes nedēļā vismaz 180-200 gramus zivs vai jūras velšu. No augu izcelsmes produktiem diemžēl ir ļoti grūti uzņemt pietiekamu Omega-3 apjomu, jo tie satur ļoti maz mums nepieciešamo taukskābju.

Reklāma
Reklāma

“Ar Omega-3 uzņemšanu uzturā diemžēl viss nav vienkārši. Daudzi neēd 400 gramus zivs nedēļā – Latvijas iedzīvotāji vidēji apēd 70 gramus nedēļā vai 10 gramus dienā. Tāpat jāņem vērā, ka termiskā apstrāde traucē Omega-3 uzņemšanu. Tā jēlā lasī ir divas reizes vairāk EPA un DHA nekā ceptā. Proti, ja jūs ēdat termiski apstrādātu produktu, ņemiet vērā, ka jūs no tā saņemsiet mazāk vērtīgo vielu nekā no jēla,” norāda uztura eksperte Andrijanova.

Ja jūs saprotat, ka nevar ēdienkartē iekļaut pietiekami daudz jēlu jūras velšu, to trūkumu var papildināt ar pārtikas piedevām. “Izvēloties zivju eļļu kapsulās vai šķidrā veidā, aptieku plauktos meklējiet produktus ar maksimāli augstu koncentrāciju,” skaidroja Andrijanova, piebilstot, ka, jo lielāku efektu veselībai vēlamies panākt, jo vairāk DHA un EPA mums ir jāuzņem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.