Līcīša feļetons: “Kādās rokās nodosim Temīdas svarus? Stukāns nosauc izglītības sistēmu par kauna traipu – jaunā paaudze tiek pārvērsta par bezsmadzeņu radījumiem” 58
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns bijis ārkārtīgi neuzvedīgs starpkultūru komunikācijā un asi kritizējis mūsu izglītības sistēmu kā kauna traipu un atzinis par vainīgu jaunās paaudzes degradācijā un pārvēršanā par bezsmadzeņu radījumiem. Prokurora pieprasītais soda mērs pats augstākais – Latvijas skolas un augstskolas notiesāt un vilkt uz ešafotu. Ģenerālais teicis, ka prokuroru amatu pretendentu konkursā demonstrēts zems zināšanu līmenis, un Ģenerālprokuratūra ilgstoši nevar aizpildīt brīvās vakances ar daudzmaz jēdzīgiem lasīt, rakstītpratējiem prokuroriem. Testētie nejaudājot atbildēt uz pašiem primitīvākajiem, analfabētiem domātiem, jautājumiem.
Cilvēki ar jurista diplomu, ar “magisteru” grādu tic potēšanās pret kovidu iedarbīgumam, māņiem par klimatiskajām pārmaiņām un globālo sasilšanu un tam, ka amerikāņi notriekuši nevis 99 luftbalonus, bet NLO, no citas galaktikas tālēm atlidojušus kosmosa kuģus! Kā mazizglītotie, no arkla un kurpniekdarbnīcām paņemtie speciālisti atpiņķerēs noziedznieku sarežģīti pītās ekonomiskās shēmas? Kā nožēlojamie ļautiņi, kuru uzvārdi nav reģistrēti ne LNB lasītavas, ne Aleksandrijas bibliotēkas apmeklētāju sarakstā, noķers aiz astes viltīgās krāpnieces lapsas?
Jaunie prokuratūras darbinieki taču būs tik neattapīgi, ka nemācēs pat gludi noorganizēt pasūtījuma kriminālprocesu! Šādu prokuroru izmeklēšanā no atbildības izspruks zem pierādījumu nastas smaguma paši nospiestākie ļaundari! Kā nākamie valsts apsūdzības uzturētāji, būdami tik neinteliģenti un nemācīti, tiesu debatēs pieveiks advokātus, kam galva pilna stiķu! Turklāt kandidāti uz prokurora amatu pārsvarā ir resni un nesportiski, kas liecina, ka skolā bastojuši pat fiziskās audzināšanas stundas, sodījās ģenerālprokurors.
Stukāns sašutis, ka valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu spējusi nokārtot vien ceturtdaļa eksaminēto! Vienam pārbaudījuma kārtotājam sagādājušas grūtības uz pirkstiem saskaitīt 4 + 7, otrs – kad elektrība atklāta teju 200 gadus! – dzīvo tumsībā un paudis ticību Dieva esamībai, daudzi nav pazinuši poētu Imantu Ziedoni, tas licies kāds smagatlēts vai hiphopa artists. Vienīgais darbs, kas lasīts literatūrā, ir “Nezinītis uz Mēness”.
Zemu kvalificētie, eksāmenos izgāztie študentes nav atvēruši ne Umberto Eko biezo sējumu, ne Ēriha Marijas Remarka grāmatu vākus, kur vēl runāt par iedziļināšanos Ksenofonta “Anabāzes” lappusēs! Topošie juristi nav iepazinušies ne ar Agatas Kristi, ne Konana Doila krimiķiem – viņiem Šerloks Holmss ir svešvārds un slepkavības vaininieks, aizdomās absolūti neturēts, atklājas pašās detektīvromāna beigās! Izskatās, ka pārbaudes darbus rakstījuši, vērdamies eksaminācijas telpas griestos, pat no špikera nenolasīdami pareizās atbildes! – tā Stukāns, piemetinādams – vienīgais, ko nejēgas apguvuši atbilstoši pamatizglītības standartiem, ir apiešanās ar skārienjutīgo telefonu! Bet kādās rokās mēs nodosim Temīdas svarus?
Ka ģenerālprokurors vis tukša nerunā, bija jūtams jau sen – ka skolu reformai ar kompetenču izglītības un tamlīdzīgu neveselīgu inovāciju ieviešanu būs graujoši rezultāti. Pārmaiņas, ka vidusskolas absolventa veiksmes atslēga ir nevis iegūtais zināšanu apjoms, bet tas, ko viņš spēj paveikt ar esošās izglītošanās trūcīgo bāzi, saucamajām “caurviju prasmēm”, novedušas pie tā, ka skolas ražo nesekmīgos, divnieku karaļus, kuri izbrauc cauri ar 5% vērtējumu noslēdzošajos pārbaudījumos.
Tā nav prokurora nostāšanās pret jauninājumiem, bet pamatota kritika, ko izteicot saskaņā ar aculiecinieku sacīto – “Jura acis zvēroja un asinis dzīslās vārījās”. Ģenerālais izkliedzis sāpi – tādā veidā mēs skolā sagatavojam ēzeļus, traumētos pajoļus, kas nākotnē balsos par Gobzemi un Šleseri, un kam jaunrade, problēmrisināšana, kritiskā domāšana ir nulles līmenī!
Neviens netaisās ģenerālprokuroru sūdzēt tiesā par izglītības reformas vadītāju reputācijas maitāšanu un sistēmas diskreditēšanu, neizskan balsis, ka Stukāns būtu paskvilants un aizskāris universitāšu sarkanās profesūras vai Pedagogu, izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības godu un cieņu. Panika par prokuroru kvalitāti un profesionālismu nav bez pamata. Izglītības sistēma ar skolu optimizāciju un audzēkņu koncentrāciju nav uz cilvēku, indivīdu, briestošo personību orientēta un balstīta pieeja.
Būdams Ludzas vidusskolas absolvents, Juris Stukāns ir dzīvs pierādījums, ka arī tālās lauku mācību iestādēs spēj izaugt talantīgi jaunieši – nebūt ne defektīvie – kāpēji pa karjeras kāpnēm ar rožainām nākotnes izredzēm.
